Latviešu tauta ir dziedātāju tauta. Taču pēdējā laikā kaut kas „iet dēlī”, Kalamazū notikušas nekārtības valsts himnas laikā, toties ļoti disciplinēti izskanējusi 1905. g. cīņas dziesma „Ar kaujas saucieniem uz lūpām” Stokholmā. Klausītāji pat piecēlušies kājās. Tas viss noticis 18. novembra vakarā − jaunatnes zīmē.
Lai nu kā − dziedāts tiek daudz, bet daudz arī domstarpību. Bet ir viena dziedātāja, kas vienīgā pašlaik spēj vienot satracināto trimdas tautu. Tā ir Larisa ar savu Vaidavu. To aizrautīgi klausās gan vecs, gan jauns, gan gudrs, gan muļķis, gan kreisais, gan labais, gan čekists, gan fašists, gan dzimtenē esošais, gan trimdinieks utt. Kur viņa parādās, tur draudzīgi apkampjas mācītājs ar baznīcu dedzinātāju, sabiedrības dāma ar priekameitu utt. Viss pieminētais izsauc kādu asociāciju no 1920. gadu laika šlāgera „Bubļički”:
Kupiķe bubļički,
goņiķe rubļički.Davai Vaidavu! Prātā nāk arī teiciens par Anglijas karalieni, jo, kad viņa ienākot parlamentā, visi locekļi pieceļoties.
*
BOSTONA IZTIKS BEZ ŠĶELŠANĀS
Visi strīdi izbeigti padomes sēdē un 6. vispārējie dziesmu svētki noritēs vienotības zīmē
BOSTONĀ (I.G.)
J. Ansberga ziņojumā par koŗu nozari priecīgās ziņas bija par koristu čaklo pieteikšanos. Pašlaik kopskaits jau sasniedzis 1500.
Tautas deju uzveduma vadītāja Lidija Āboliņa ziņoja, ka pieteikti vairāk nekā 1000 dejotāju no 30 deju kopām.
Balles paredzētas Hines auditorijā, kur telpa pietiekoša pat 10.000 balliniekiem. Šajās telpās ari divi mazākas zāles, kuŗās notiks populārās mūzikas sarīkojumi ar Portlandes Dzintara, Ilmāra Dzeņa un Čikāgas Piecīšu piedalīšanos. Ballē spēlēs Hamiltonas Runči. Lielākais svētku oriģināldarbs būs dziesmu spēle Sprīdītis. Par to komponists Andrejs Jansons pastāstīja, ka spēles pamatā Annas Brigaderes luga. Vilnis Baumanis raksta libretu. Izrāde ilgs divas līdz divarpus stundas, un tajā būs dziesmas, dejas, pantomīma etc. Dalībnieku vairums būs no Ņujorkas un tās apkārtnes.
Pārējo nozaŗu ziņojumi liecināja, ka plānošanas darbi rit pilnā sparā, bet vēl nepilnīgi, lai tos publicētu.
Bez drāmatiska fināla izbeidzās Solžeņicina aicināšanas vai neaicināšanas epizods. Diemžēl, tā dēļ atteicās vicepriekšsēdis L. Reiters. Viņa vietā padomē ievēlēja J. Vilcānu. Solžeņicinu Bostonas dziesmu svētkos neaicinās.
Rakstnieku cēlienus izkārtos Ojārs Jēgens. Lai novērstu vēlākus pārpratumus, 6. vispārējo dziesmu svētku padome pieņēma lēmumu, ka neatļaus rīkot un darīt neko tādu, kas radītu šķelšanos latviešu starpā. Svētku dievkalpojumi paredzēti agri no rīta, un tie nesakritīs ar koŗa mēģinājumiem.
Sarunā ar Laika līdzstrādnieku rīcības komitejas priekšsēdis J. Bībelnieks izteicās: „Lai gan mums vēl daudz laika, ir arī loti daudz darāmā darba, kas prasīs spējīgus darītājus. Turpmāk ceru saņemt lielāku atbalstu arī no jaunās un jaunākās paaudzes. Neatstāšu nevienu akmeni neapveltu, lai dziesmu svētkos būtu labākais , ko mēs spējam dot.”
LAIKS 19.2.77.
Laika 19. febr. numurā skaidri pateikts kas Bostonas dziesmu svētkos nebūs. Vispirms − Solžeņicins nebūs, tāpat Ojāra Jēgena izkārtotos rakstnieku cēlienos neatļaus rīkot un darīt neko tādu, kas radītu šķelšanos latviešu starpā.
Tad − svētku dievkalpojumi nesakritīs ar koŗa mēģinājumiem. Bostonas akmeņi netiks atstāti neapvelti.
Nopratināts arī komponists Andrejs Jansons. Viņš pastāstījis, ka Sprīdīša pamatā Annas Brigaderes pasaka. −
Šeit nu visas aizdomas pagaidām novērstas.
*
Laila SaliņaFoto: Deborah Feingeld)
Ir iemesls priecāties par jaunajiem latviešu mūziķiem trimdā. Tā laikraksta New York Times 6. febr. numurā redzam Pītera Dž. Deivisa (Peter G. Davis) atzinīgu recenziju par dziedātāju Lailu Saliņu, pianistu Egonu Pļavnieku un komponistu Pēteri Aldiņu.
Laila Salina, mezzo-soprano, and Egons Plavnieks, pianist, shared a program at Carnegie Recital Hall late last Sunday afternoon. Both musicians, who were making their New York recital debuts at this concert, are of Latvian descent and they addressed themselves primarily to music by Latvian composers.
Mr. Plavnieks offered a Bach toccata and a Mozart sonata as well as pieces by Janis Ivanovs and Joseph Wihtol, all of which received technically proficient if rather heavy-handed treatment. It is refreshing to hear a young pianist take such a forthright view of Bach and Mozart rather than handling them gingerly, like so much fragile chinaware. Unfortunately, Mr. Plavniek’s overly blunt approach tended to gloss over most of the music’s finer points of rhythm, tone color and phrase structure.
Miss Salina sang Latvian songs exclusively, folk arrangements in addition to contemporary selections by Peteris Aldins, Arnolds Sturms and Talivaldis Kenins. Although her voice is characterized by an extremely wide vibrato, Miss Salina is an engaging and communicative singer who colors words imaginatively and phrases with considerable sensitivity.
The most immediately attractive item on this portion of the program was a short cycle entitled „Windows” by Mr. Aldins, an atmospheric, neo-Romantic setting of four evocative poems by Linards Tauns. Miss Salina was ably accompanied by Dainis Romans, clarinetist, and Anda Baumane, pianist.
*
Latviešu trimdas sabiedrību žilbināja arī vijolnieces Ievas Graubiņas panākumi, tāpat skumdināja pēkšņā nelaime autokatastrofā. Jāuzsveŗ, ka Ievas Graubiņas lielo muzikālo panākumu pamatā arī Latvijas konservātorijas skola, tātad Latvijas zemes mūzikas kultūra un paidagoģija. Ieva Graubiņa ar savu mākslu godina ari Latvijas zemi.
*
Šogad Latvijā dziesmu svētki notiek no 20.-24. jūlijam. Trimdas dzejnieki, diemžēl, par dziesmu svētku tematu tikpat kā nemaz nav rakstījuši. Latvijā ir savādāk. Piemēram, Māris Čaklais dzejolī „Nakts pirms dziesmas” saka:
Rīga. lielā kumode,
čukst pie sevis nomodā:
„Sūplāde ir vaļā,
Pidriķīši dancojiet!
Kad mēs vairs negribēsim,
šausim lādi ciet!
Gribat, lai jums labi strādā? −
ļaujiet bišku diet!
Nu, bet ja kāds lec par augstu,
šlups! − un lāde ciet!
Vidzeme ir ceļmallapa,
Rīga − tas ir zieds.
Lai tik dzied! Ja aizdziedāsies −
šausim lādi ciet!
*
Komponists A. Šturms iebilda, ka Kultūras fonda mūzikas nozares izvērtējumos balvu piešķiršanai vērtētājos dominē atskaņotāji, ne komponisti, bet ja nebūs komponistu, nebūs ari darba atskaņotāju. Nevarētu iebilst, ja brīvajā pasaulē atskaņotu arī okupētās Latvijas komponistu darbus, bet tad tiem jābūt labas kvalitātes, kas līdz šim šeit atskaņotiem nav bijis. Rīgā līdz šim no šejienes atskaņots tikai Jānis Mediņš. G. Pone vēlējies kādu no saviem darbiem atskaņot Ļeņingradas orķestrī, bet trīs gadus izgaidījies veltīgi. Okupētajā Latvijā komponistu daudz, bet tur viņu darbus ierobežo un diktē partija.
Šis ir izvilkums no laikraksta Latvija Amerikā 26. februāŗa apraksta par diskusijām Ņujorkā.
A. Šturms ir šogad palaists garām, bet nākamgad jau viņš atkal būs godalgotos. Nav taisnība par kvalitatīviem darbiem no Latvijas. Toronto ir atskaņoti augstas kvalitātes P. Dambja darbi.
Par G. Pones neveiksmēm dzirdam pirmo reizi. Jāpiemin, ka Šturms par šo ziņu patiesību var atbildēt, jeb varbūt avīzes redakcija? Visādi brīnumi jau pēdējā laikā notiek.
*
Patīkami lasīt Karoga 1977. g. 2. numuru, kur sastopam arī trimdas dzeju un tēlotāju mākslu. Visam pāri tomēr stāv Imanta Ziedoņa dzeja, šoreiz „Poēma par pienu” vairākos turpinājumos.
Jo zīmīgs un muzikāls ir izvilkums no 9. lp.:
Pilns vēders, pilni veikali, centners un stops!
Bet caur mūžiem dzied sievas, kas to lopiņu kops,
un zied cauri gadsimtiem, tāliem un smagiem
senās Māras pīts vainags govij ap ragiem:„Nu ar dievu paliekati,
Manas vecās ganīkliņas!
Rītā būs citi gani,
Nebūs tādi dziedātāji.”− Kas par muļķībām, − saka Marta.
− Mēs dziedam dubultkvartetā!− Ak, Marta! No Rīgas mums draud briesmas,
jo Rīga vairs neprot tautasdziesmas!
Tikai tie vēl − no nošu lapām, pa koriem.
Vispār Rīga smok nost caur tranzistoriem.
Kāpēc jūs cenšaties tā, kā tā dziedone Rīgā
pusneapmācītā un nelaimīgā?
Kāpēc jūs tik iemācīti smaidāt,
tautas skaistumā gudras no citiem gaidāt?
Tu slauc pareizu pienu, bet, mīļā māt,
tavas meitas dzied dziesmas, kam ūdens klāt!Sacerējuma beigu daļā Imants Ziedonis parāda, cik milzīga inspirātīva vara joprojām mazai latviešu dainai:
Svētu rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolā;
Kā ieraugu svešus ļaudis
Ar migliņu aplaidos.Es tev savu dvēseli
atveru, mās
tīra mana dvēsele
slēpdamāses tev savas acis
atdodu, brāl
nelaid viņas saulē
lai neizbālKarsta mana roka
svešais tē’s
karsta roka − tāpēc
spiediens vēsssargā priedi miza
sargā bērzu − tāss
baltu baltu dvēselīte
ar migliņu aplaidās.
Imants Sakss
