ES KARĀI AIZIEDAMS...
Latviešu kaŗavīrs Otrā pasaules kaŗa laikā I un II. Red. Osvalds Freivalds un Oskars Caunītis. DV Centrālās valdes izdevums, 1970-72. 304 un 398 lp. $7.70 un 11.00.
Dokumentu un atmiņu sakopojums par mūsu armiju un par latviešu bruņotām vienībām citu valstu kaŗaspēkos pagājušajā kaŗā ir ne tikai nepieciešams dalībnieku personisko iespaidu un pieredzētā saglabāšanai, bet arī ļoti nozīmīgs katrai vēlākai vēsturiski metodiskai materiālu apstrādāšanai. Raugoties no šī viedokļa, augstāk minētais darbs aizpildītu lielu un sāpīgu robu mūsu vēstures materiālu saglabāšanā. Taisni par vācu okupācijas laiku ir vēl daudz neapzinātu un neapkoptu materiālu, nemaz nerunājot, ka tie būtu vispusīgi un objektīvi apstrādāti kādā plašākā vēsturiskā darbā.
Šeit apskatāmi divi pirmie sējumi no paredzētā 4-5 grāmatu aptveŗošā darba, kuŗā būs dokumentēts laiks no 1939. g. rudens līdz 1946. g. pavasarim. Divos pirmajos sējumos dots pārskats par Latvijas armiju, kāda tā bija 1940. g., par vispārējiem politiskiem notikumiem sakarā ar kaŗa sākšanos un padomju okupāciju Latvijā. Tālāk aplūkoti padomju varas pārkārtojumi un notikumu norise sakarā ar apcietināšanām un Latvijas armijas likvidāciju, vācu un krievu kaŗa sākšanos un vācu spēku ienākšanu Latvijā, militārā un polītiskā notikumu gaita, vācu okupācijas iestāžu rīcība un mērķi, pirmo latviešu militāro vienību formēšana un šo vienību cīņas.
Mūsu priekšā ir visai plašs darbs. Pārlasot to, tomēr nevar paiet gaŗām kādai principiālai neskaidrībai: vai šis ir dokumentu un atmiņu krājums, kā rakstīts grāmatas titullapā, vai apraksts par latviešu kaŗavīriem bruņotās vācu vienībās 2. pasaules kaŗā? Ņemot vēl vērā visus polītisko norišu izklāstus, kā arī veidu, kādā izmantots tekstā materiāls, liekas, ka autori īstenībā gribējuši rakstīt kādu vēstures darbu par latviešu militārām vienībām 2. pasaules kaŗā vai ko tamlīdzīgu. Ja apskatām to kā dokumentu krājumu, tad jānorāda, ka materiāls, diemžēl, nav sniegts ar vajadzīgo izlasi, šķiŗojot mazāk svarīgo no galvenā. Publicētajiem dokumentiem bieži ir izlaidumi, tie attēlos redzami ar izgriezumiem, tulkojumi nav katru reizi veikti ar nepieciešamo precīzitāti un vispār starp dokumentu publikācijām ir daudz par daudz pašu autoru teksta; viņu interpretācija un pārliecība redzama katrā lappusē. Ātri vien atklājas, ka publicētie dokumenti darbā parādās tikai, lai balstītu to, kas sakāms autoriem, tie nerunā paši par sevi, kā tam būtu jābūt. Tātad apzīmējumu "dokumentu krājums" visumā varētu uzskatīt par maldinošu. Kā sakārtojams dokumentu krājums, par to visuzskatāmāko informāciju varam iegūt, ieskatoties prof. D.A. loebera darbā Diktierte Option - par baltvāciešu repatriāciju uz Vāciju 1939.-1941. g.
Latviešu kaŗavīrs Otrā pasaules kara laikā varētu tikt klasificēts par vēsturiski apstrādātu tematisku darbu. Ja nu autori tiešām vēlējušies rakstīt par latviešu kaŗavīriem 2. pasaules kaŗā, tad jājautā, kur palicis apraksts par tiem latviešu kaŗavīriem, kas cīnījās "otrā pusē"? Jeb vai tie būtu vienkārši svītrojami kā "komūnisti"? Ko tad varētu teikt par tiem, kas cīnījās vācu armijai pakļautās vienībās? Varbūt, ka autori tomēr neizdarīs šo fatālo kļūdu, un tie tiks apcerēti kādā no nākamajiem sējumiem. Nebūs taču noslēpums, ka arī vairums no šiem latviešiem tika mobilizēti tāpat kā leģionāri, sevišķi kaŗa pēdējā posmā, kad tos iesaistīja cīņās Kurzemē.
Neatkarīgi no šiem iebildumiem varētu atzīmēt, ka grāmatā iestrādātās vielas prezentācija ir izteikti žurnālistiska, pat ar emocionālu iekrāsu, un tai trūkst tās objektīvitātes, kas nepieciešama katra veida historiografiskiem sacerējumiem. Cerēsim, ka sakopotie materiāli noderēs kādam nopietnākam vēsturniekam, vai vismaz ierosinās viņu pievērsties šim vēstures posmam.
Diez vai autori būs to tā domājuši, bet pēc šo 2 sējumu izlasīšanas rodas pārdomas, vai mūsu cīņa 1939. g. pret austrumu kaimiņu būtu bijusi tik bezcerīga. Atliek jau tikai salīdzināt dažus skaitļus, lai rastos šaubas par šī jautājuma līdzšinējā izgaismojuma nemaldīgumu: 3,5 milj. lielā somu tauta 1940. g. spēja savākt 600.000 vīru lielu armiju, kas veiksmīgi aizstāvēja Somijas robežas. Uz Latvijas 2 miljoniem iedzīvotāju lēšot, tas dotu ap 340.000 vīru lielu kaŗaspēku. Vācieši ar 230.000 vīriem turējās Kurzemē.. mēnešiem ilgi. Varbūt tas liek padomāt, atceroties vēlākos pazemojumus, kas latviešiem bija jāpacieš, lejot asinis vācu armijas rindās.
Agnis Balodis