Mūsu balto tēvu − simtgadnieku pulks ar katru gadu pieaug. Bet kamēr Jāņa Jaunsudrabiņa simtgades gatavošana kā dzimtenē, tā trimdā jau praktiski sākās pag. gada vasarā ar speciālām komisijām pasākumu koordinēšanai, Kārļa Ulmaņa jubileju noklusē dzimtenē un Andreja Upīša jubileju droši vien noklusēs trimdā.

Ieteicam jaunajiem latviešiem pašiem iepazīties ar jubilāru darbiem un runām. Neobjektīvi piemiņas raksti daudz nepalīdzēs. Lai dotu mazu ieskatu Kārļa Ulmaņa personībā, sniedzam dažus viņa vadonības laika runu fragmentus.

 

 

Radioruna 1934. g. 18. novembri.

Un ļaujat man teikt: brīnišķīgā kārtā 15. maijs atnesa, tomēr atnesa un beidzot atnesa tautas sen cerēto un gaidīto atbrīvošanu no grūtā, nepanesamā politiskā stāvokļa. 15. maija vēlās vakara stundās iesākās jauns laiks, kad aizgāja vecais, smagais, tumšais un atnāca gaismas pilnais jaunais. Tauta cēlās, nokratīja vēsumu, vienaldzību, un uz tautas balstīdamās, valdība gāja pie sava darba un darbā, veiktā darbā, un šī darba panākumos pierādīja par patiesību pirmā sajūsmas brīdī kaldinātos vārdus, ka nu atkal ir prieks strādāt, cerēt, ticēt. Tas, kas pirms gada bija teikts, tas tagad — kā mēs redzam un zinām — ir piepildīts un piepildījies.

Dr. K. Ulmaņa akadēmiskā runa

1934. g. 28. septembrī.

 

Marksismam ir liela vēsturiska nozīme, ko neviens no mums negribēs noliegt; viņš ienesa jaunas domas tautsaimniecības doktrīnā, sociālā ekonomikā, politiskā filozofijā; marksisms attīstīja ekonomisko liberālismu līdz viņa pēdējai pakāpei, lai līdz ar to tam dotu nāves triecienu, jo katrai teorijai ir savs optimālais un beidzot maksimālais pielietošanas laikmets, pēc kuŗa sasniegšanas viņa atmirst. Tādēļ mēs nevaram atzīt par pietiekošu kaut kādu saimnieciskas attīstības pakāpi, ko pēc savas, lai arī cik pārliecinošas, bet tomēr tikai pārejoši pareizas loģikas mums grib uzspiest kāda teorētiska mācība. Mūsu ceļš ved uz priekšu. Marksisms mūs ir daudz mācījis, mēs to iegaumēsim, bet mēs ejam tālāk. Dzīve neapstājas mūsu gribētā punktā.

Un lauksaimniecība paliks cilvēces fundamentālākā nodarbošanās, neatkarīgi no visām mācībām.

1935. g. 4. augustā

Nīcas zemnieku svētkos.

 

 

Tanī pašā laikā ir strādāts pienotavu apvienošanā un sviesta ražošanas palētinašanā, lai gan — tas man šai svētku vietā jāpasaka — viegli tas nav panākams, jo konkurence ir ļoti liela. Jums kļūtu bail, ja es jums pastāstītu, kā Anglija un citas valstis rīkosies attiecībā uz sviesta ievešanu. Es labāk to nestāstīšu. To zina Birznieks un es, jūs strādājiet savu darbu, tās lietas kārtos valdība, beigās viss nokārtosies un labi nokārtosies. Jāgādā par to, lai samazinātos ražošanas izdevumi. Tas būs panākams ar laiku, pamazām.

Runa Latgales 15 gadu atbrīvošanas svētkos Rēzeknē.

 

 

Ko tad nesa pagājušā gada 15. maija notikumi? Es to pateikšu īsos vārdos, drusku citādos, nekā līdz šim to esam izteikuši, proti, tā, ka 15. maijs pirms gada nesa mums iespēju uz mierīgu dzīvi, uz ražīgu darbu un saimniecisku un garīgu augšanu.