EDUARDA VULFA VĒSTULES ALĪSEI STUNDAI

Dzejnieks un nepazīstamā, Eduards Vulfs Pirmā pasaules kaŗa vidē. Toronto: DV Kanadā izdevums, 1973. 142 lp. $6.50.

Trimdā nav jāpakļaujas īpašiem propagandas mājieniem, uzspiestām vadlīnijām, vadošo instanču kanoniem, lēmumiem, deklarācijām, direktīvām, rezolūcijām etc. Tādēļ tieši mums vajadzētu daudz vairāk publicēt biografisku faktu un notikumu skaidrojumus, laikabiedru atmiņas par latviešu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem vispār. Tas palīdzētu patiesāk un objektīvāk novērtēt mūsu literātūras, kultūras mantojumu.

Kultūrvēsturiska jēga un nozīme ir grāmatai Dzejnieks un nepazīstamā, kur apkopots ūnikāls literātūras vēstures materiāls par Eduardu Vulfu (1886-1919), neparasti sarežģītu un interesantu personību.

Par apskatāmo krājumu jāpateicas "nepazīstamajai," Alīsei Stundai - izglītotai, garīgi rosīgai un romantiskām ilgām apveltītai jaunavai pasaules kaŗa laikā bēgļu gaitās Krievijā, kur viņa debitē literātūrā, arī aktīvi piedalās sabiedriskā darbā (ir viena no Latviešu Sieviešu Nacionālās Līgas dibinātājām Petrogradā). Vulfs ir precējies ar kādu aktrisi, gan ne visai laimīgi. Viņš arī piedzīvo, ka kāda meitene viņā iemīlas, bet bezcerībā aiziet pašnāvībā. Alīse Stunda no Vulfa saņēmusi vairāk nekā 60 vēstules, kas kopumā, šaubu nav, veido saistīgu rakstnieka garīgās biografijas materiālu. Diemžēl krājumā uzņemts pavisam niecīgs skaits - tikai 11 vēstules. Tāpat jānožēlo, ka nav ietilpināta neviena vienīga Stundas vēstule.

Ievietotās vēstules visai spilgti un daudzpusīgi iezīmē laikmeta panorāmu, īpaši juceklīgos apstākļus Krievijā kaŗa laikā, sajūsmu, ko rada 1917. g. februāŗa revolūcija u.c. Vulfs nemaz nespēj aprast ar to, ka cilvēks pēkšņi drīkst brīvi runāt:

Par daudz ilgi mēs esam bijuši važās. Visas mūsu domas un jūtas ir bijušas saistītas (...) Un kad nu tagad tā no visas sirds kaut kas jāsaka, tad tā ir negribas vien ticēt, ka tev aiz muguras nestāv kāds, kuŗš gatavs acumirklī grābt tevi aiz apkakles.

Vulfs vēlas "pilnīgu pašvaldību savai dzimtenei," "visiem vienlīdzīgas tiesības" un "darba laika samazināšanu līdz iespējamam minimumam," arī vienlīdzīgu tiesību piešķiršanu sievietēm, jo "tā var nest dzīvē tikai sauli un gaismu". Maija vidū, pāris dienas pirms došanās mājup uz Latviju, rakstnieks un nepazīstamā paziņa tomēr satiekas un, kaut gan Vulfs ir stipri aizsmacis, sarunājoties viņi staigā kopā baltajā Pēterpils naktī, līdz rīta gaismai - pirmo un pēdējo reizi. Bez oriģinālvēstulēm, grāmatā ievietots Alīses Stundas-Oses silti un iejūtīgi uzrakstīts 58 lappušu gaŗš atmiņu vēstījums par Vulfu, kā arī Kārļa Štrāla "Biografiskās kontūras" - arī par Vulfu. Lasītājam tomēr nekādā veidā nav iespējams uzzināt, kas ir kontūru autors, jo Štrāla vārds nekur neparādās. Tāpat nav paskaidrots, ka Štrāla apcere stipri saīsinātā veidā pārņemta no Ed.Vulfa Kopotiem rakstiem, kuŗus laiž klajā Grāmatu Draugs 6 sējumos 1937.-1938. g. Diez vai attaisnojams tas, ka Štrāla un Alīses Stundas raksti atsevišķās vietās dublējas un dažviet rindkopas pat burtiski atkārto viena otru. Šķiet dīvaini, ka grāmatas nosaukums uz vāka atšķiŗas no nosaukuma titullapā. Šāda ļoti vajadzīga darba vērtību būtu cēlis, ja ne vietu un nosaukumu, tad vismaz personu rādītājs, kā arī satura rezumējums angļu vai kādā citā "lielā valodā." Apgādu un redaktoru atbildības sajūtas trūkums un paviršība pret mūsu kultūras mantojumu dažkārt ir neizprotama un neattaisnojama.

 

Rolfs Ekmanis