PASTĀVĒS, KAS PĀRVĒRTĪSIES

Indra Gubiņa, Iztiksim bez mēness. Bruklinā: Grāmatu Draugs. 1976. 298 lp. $8,50

Romānam pārdomu rosinošs virsraksts kā visām līdzšinējām Indras Gubiņas grāmatām. Visā darbā mēness pieminēts septiņpadsmit vietās. Jau bērnībā Marta to iemīļojusi. Mēness ievīts tēlotajās dabas parallelēs, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, (30, 34, 43, 74, 278). Tā mēness top par "tuvu būtni" (45), kad cita tuva cilvēka nav, lai risinātu smagās dzīves problēmas, kā "kur palika mīlestība?" (44) . Un tad kaimiņa Kārkla mierinājums: "Iztiksim bez mēness!" (170), ko Marta tikai vēlāk iztulko, ka jāiztiek bez tā, ko nevar aizsniegt; pat nevajag pēc tā tiekties. (230, 290).

Grāmatas apakšvirsrakstam varētu likt Raiņa aksiomu "Pastāvēs, kas pārvērtīsies". Tā labi piemērota tagadnes saukļiem par mūžīgi mainīgo vidi, kuŗā dzīvojam. Tad psīcholoģiski idejiskās romāna problēmas iedalītos trīs daļās: to būtība, cēloņi un atrisinājumi. Viss tas izlikts uz vienas ģimenes, abu kārtu, trīs paaudžu fona. Tēloti vīriešu un sieviešu attiecību samezglojumi ģimenes greizā mājas dzīvē, kas izsitusies no līdzsvara un ar visu smagumu uzgūlusies nama mātei Martai. Katram ģimenes loceklim ir tikai lielas prasības sev, bet niecīgs devums pārējiem. Tādēļ katrs ģimenē sajūtas cietējs. Sarežģījumu cēloņi ir naudas līdzekļu trūkums, slimības, pārpūlēšanās, īgnums. Tam pievienojas neizkustināmi, pretēji morāliskie vērtējumi, raksturu atšķirības un audzināšanas kļūdas. Tēloto situāciju daudzveidībā ik lasītājs atradīs ko radniecisku savas mājas vai paziņu lokā, kas viņu ieraus grāmatas rindās, jo 80% satura risināti dialogos. Kā gandrīz visu Gubiņas tēloto sieviešu dzīvēs, arī šeit laulāto attiecības sarežģījas - ne tikai Martai vien - vai nu īstās mīlestības trūkuma dēļ, vai tā izčākstējusi pēc jaunības jūsmas izplēnēšanas. Brašajam Jurim nav smagu netikumu. Viņš nav ne dzērājs, ne plencis, viņš tikai egocentrisks vieglās pašplūsmas kuģotājs, ko vēl it kā aizstumj sievas radu nievas. Tā mājās Martai jāstājas vīra vietā. Vecāku sākotnējā palīdzība ģimenei gadu un slimību gaitā pārvēršas par nastu, ko vēl pavairo vecāku ierastais uzstājīgums un vārgā patmīļa, Martas brāļa, uzbāzība. Martas bērni ir jauki. Tikai labu domādama, savā pedantiskā kārtības un spodrības pārcentībā Marta atņēmusi jauniešiem daļu dzīves - katru rūpi un atbildību par viņu pašu ikdienu un ģimenes kopības vajadzībām. Edgaram svarīgas tikai viņa studijas, Mairai priecāšanās ar draudzenēm, un Alda atstāj mājas dusmu un spīts uzliesmojumā pret tincināšanu un mājās nospiedošo drūmumu. Tā katrs Martas atelpas brītiņš beidzas ar "kāda bērna saucienu, mātes aizrādījumu vai vīra rīkojumu. Pašai likās, ka nekad, nekur nedrīkst dīkā stāvēt, nedrīkst iegrimt ne apkārtnē, ne sevī, vienmēr jāsteidzas, jādara kaut kas, ja ne vairāk, tad jāsteidzas pie miera, bet jāsteidzas" (171).

Pagriezienu Martas un visas ģimenes dzīvē rada kaimiņa Kārkla ierosinātais atpūtas izbrauciens viņam ar Martu uz Kārkla vasaras māju ezermalā. Brīnumaini tēlotas rudenīgas ezermalas nomierinošā ietekme paplašināta, salīdzinot ar līdzīgu tēlojumu romānā Ziema nāk pretim. Gubiņa var sacensties ar Jaunsudrabiņa ūdeņu un to krastu tēlojumiem. Pilnīga izraušanās no ierastās dzīves ir atvaļinājuma īstais mērķis. Tas dod arī Martai kāroto mieru, prieku un paplašinātu, mainītu skatu uz bijušo (179). Palīdz turklāt sarunas ar Kārklu: "Izrunājoties kļūst vieglāk, redz rūgto citā gaismā" (275). Piem., par pienākumu: "Mēs bieži velkam sev līdz gadsimtu vecus pienākumus, kas pašreizējā dzīvē nemaz nav vajadzīgi" (202). Pārrunas izdzēš Martā mocītāju domu par atsevišķiem vīrieša vai sievietes pienākumiem ģimenē, bet parāda divu cilvēku tuvību, kam pamatā cilvēciska saprašanās un cieņa. Īstenojas senā patiesība par dalītiem priekiem (183) un dalītām bēdām (297, 265). Pārmaināms jēdziens par pienākumu pret vecākiem ļaudīm. Spiesta, ārēja goddevība aizstājama ar labestībā izauklētu patiesu mīļumu. Maira saka par vecotēvu; "Kad es savā istabā skatos, es viņu jūtu visur. Tur plauktiņš, ko vectēvs pielika, tur soliņš, tur skapja rokturis." (275). Gaŗu apskatu varētu uzrakstīt par pensionāru problēmām, par ko Gubiņas grāmatā atrodam gan receptes, gan rēgus. Pienākumi un rūpes ir vajadzīgi: jaunajiem tie palīdz izkopt savas spējas, (241, 273, 275) un vecajiem savas spējas un mošumu saglabāt. (203).

"Nekas nav nejēdzīgāks par bezraižu dzīvi," saka Kārkls (240).

Izjustais un iegūtais prieks un miers nu jānes atpakaļ mājās, lai turpinātu pārvēršanos, kas tur jau sākusies Martas projienē. Tam palīgos būs meita Maira savā priecīgā, darbīgā nosliecē un dēls Edgars "ar skaidro galvu un mērķtiecīgo rīcību" (198). Pat par Aldu ir cerība. (201). Arī vecāmāte izdzīvos, turpinādama rosīties mazmeitas un meitas gādībā. (186).

Nepārvērtīsies mirušais vectēvs un Juris, kuŗš nespēj savus nelabos ieradumus labot (262, 264). Viņš pareģo, ka Marta pārbrauks un "būs viss atkal pa vecam" (266). Bet tāds Juris vairs nevar Martas acīs pastāvēt. Pēc notikumu kulminācijas romāna beigās gan liekas, ka pārvēršanās viegla nebūs. Uz to norāda istabā ienestais pīlādžu zaru klēpis, kā simbolisms jau vijies cauri visai grāmatai ar savu sārtumu, sulīgumu, bet arī rūgtumu.

Īpatnēja ir romāna laika vienība - vesela nedēļa. Katra nodaļa notiek vienā nedēļas dienā, sākot ar ceturtdienu un beidzoties trešdienā. Tas atgādina J. Veseļa romānu Dienas krusts, kur visa romāna darbība noris 24 stundās - katra nodaļa vienā stundā.

Indra Gubiņa ir krietns piemērs rakstnieka izaugšanai; viņa raksta par vielu, kas tai tuva un ko viņa pārzina. No šaurākas tematikas un raksturiem - vientuļniecēm un bezbērnu pāŗiem - viņa pamazām pāriet uz ģimenes loku un ceļojumu iespaidiem: šinī grāmatā mazliet par Floridu, Atspīdumos - par Bahamām. Gaidīsim vairāk par latviešu saskari ar svešo malu, kas taču arī pieder mūsu ikdienai.

Indra Gubiņa sauc: "Iztiksim bez mēness!" Bet to gan nevarēs. Mēness tālu redz.

 

Edīte Zuzena