CIETUMNIEKA ATZIŅAS

Report from the Beria Reserve: The Protest Writings of Valentyn Moroz, Soviet Ukrainian Political Prisoner. Red. un tulk. John Kolasky. Chicago: Cataract Press, 1974. 162 lp. $2.95.

 

Ukraiņu nacionālisms. Cik daudz ir tādu, kas par šo ideju būtu gatavi atdot savu dzīvi un dzīvību? Viens no tādiem, bez šaubām, ir Valentīns Morozs, grāmatā sakopoto protesta rakstu autors.

Kādas tad nu ir Moroza galvenās idejas, par kuŗu izplatīšanu padomju vara viņam likusi tik smagi ciest?

Pretstatā materiālajām tieksmēm un komerciālismam garīgums, garīgās vērtības; pretstatā masu kultūrai tautas un katra cilvēka nacionāla un kultūrāla oriģinālitāte; pretstatā varmācīgai revolūcijai gadu simtos pakāpeniskā attīstības procesā nobriedusi kultūras "katra revolūcionāra iejaukšanās ir postīga" (78); pretstatā apatijai un vienaldzībai pret dekultūrizāciju, denacionālizāciju, atsvešināšanos un "mūsu sakņu zaudēšanu" prasība "organizēt un mobilizēt pretestības centienus, izlietojot par ieročiem to, kas jau vairākkārt ir glābis tautu no tās rakstura zaudēšanas: "ikkatrai tautai ir jāatrod tādi līdzekļi savā mantojumā" (81). "Kad runā par to, kas ir svēts, tur loģikai nav vietas," saka Morozs: "Vissvētākā ir nācija. Nācija ir visu garīgo vērtību sinteze, kuŗas kāda tauta ieguvusi" (53).

Tāda ir virkne postulātu, ko sludina ukraiņu vēsturnieks (zinātnisko gradu vēsturē ieguvis 1958. g.) un polītiskais cietumnieks Valentīns Morozs. 1974. g. rakstītā biografiskā skicē Džons Kolaskis (kas rakstus tulkojis angliski) dibināti saka, ka Morozs ir "izvirzījies ne tikai kā Ukrainas simbols, kas cīnās par tās valodas un kultūras eksistenci, bet arī kā simbols visai opozicijai pret nacionālu apspiešanu..." Ko Morozs domā par ukraiņu kā tautas, tagadējo stāvokli un nākotnes izredzēm? Viņš sūdzas par ideālu trūkumu mūsdienu jaunatnē; par Ukrainas traģēdiju, ka intelliģence nenovērtē pietiekami augstu nacionālo mantojumu, ir vienaldzīga pret ukraiņu kultūras "pretestības vaļņiem" - pretēji, piem., armēņiem, jo "armēņi cienī savu mantojumu" (75). Morozs sūdzas, ka mūsdienu ukraiņi esot iemidzināti "somnambuliskā miegā" (77) un ukraiņu intelliģence, apatijas pārņemta, nereaģējot uz visiem jūtamiem triecieniem.

 

Benno Ābers