ĪSTENĪBĀ IR ARĪ NEATRISINĀMAS PROBLĒMAS

Aloīzs Barons. Mana sieva? Mans dēls? Romāns. No lietuvju valodas tulkojis Zariņu Jānis. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1975. 187 lp. $8,-

 

Šī romāna, ko sarakstījis lietuviešu rakstnieks Aloīzs Barons (Aloyzas Baronas), oriģinālnosaukums ir Mēnesiena (Mēnesnīca).

Ne "tirgus vajadzībām" sacerētais tituls Mana sieva? Mans dēls?, ne Ed. Dzeņa tai pašai vajadzībai domātais vāks neatklāj, ka ar Zariņu Jāņa tulkojumu mums dota iespēja ielūkoties pirmšķirīgā lietuviešu prozā. Un tomēr − tieši tādai Barona romāns ir pieskaitāms, tā tas kvalificējas.

Mana sieva?.. ir tā dēvējamais sliekšņa romāns, t.i. romāns, kuŗā atainota mūsu joprojām nesenā pagātne vēsturiskā laika secībā: vācu okupācija un kaŗš, sabrukums, bēgšana un dzīve bēgļu nometnē. Barona romānā šie ārējie notikumi veido tikai fonu, sižeta centrā viņš izvirzījis pavisam citas problēmas, kuŗas vēsturisko notikumu gaitā saasinās un iegūst konkrētu šķautnainību. Runa ir par cilvēkiem un cilvēku pārdzīvojumiem un likteņiem. Tie nav no ideoloģiskiem pretmetiem patapinātas marionetes, lai kaut ko pierādītu, bet ar saviem cilvēciskajiem profiliem padziļina laikmeta ainu, dod lielajām notikšanām cilvēcisko parallēli.

Sižeta atstāstījums romānu tikai banālizētu, tāpēc atstāšu to, kas romānā "notiek", lasītāja ziņā. Taču derīgi piebilst, ka sarežģījumus Barons izzīmējis intensīvām krāsām. Un tām nedaudzajām personām, kuŗām viņš uzdevis konkrētizēt "problēmu", Barons no sākuma līdz beigām ir piešķīris gan individuālus vaibstus, gan tikai nojaušamu, bet katram īpatnēju, savu, atvarainu dziļuma dimensiju.

Kas tad nu ir Barona "problēma"? − To var noraksturot jautājuma formā: Cik ļoti, un vai iestingušas, nefleksiblas sadzīves normas drīkst ietekmēt cilvēku dzīvi un savstarpējās attieksmes, normām pašām pārvēršoties par pašmērķi? Tātad − burts vai izpratne, cilvēciska pieeja?

Barona romāns nebeidzas ar problēmas atrisinājumu. Vēl vairāk: Barons savā romānā uzskatāmi parāda, ka īstenībai nav sveši arī tādi problēmu nostatījumi, kuŗi padara jebkuŗu problēmas atrisinājumu par neiespējamu tāpēc, ka īstenībā problēma nemaz nav atrisināma. To var vienīgi ignorēt, lai būtu iespējams dzīvot, neejot bojā. Bet ne visi ir spējīgi ignorēt, un tāpēc viņu dzīve izvēršas par bezgalgaŗu vainas apziņas piesātinātu neatrisinātu problēmu. Tos lasītājus, kuŗi no autoriem sagaida ceļrāžus morāles un sadzīves jautājumu murskulī, Barona romāns pievils. Bet jau no laika gala rakstnieka uzdevumos nav iepīts katēgoriskais imperātīvs, ka viņam ir jāatrisina viss, kam vien viņš pieskaŗas. Dažreiz pietiek, ja autors parāda īstenības šķautnaino raksturu un uz dažām šķautnēm uzvelk jautājuma zīmi.

 

Gunars Irbe