LATVIETIS PRET PAŠA GRIBU

Lūcija Bērziņa. Līdzinieks. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1976, 280 lp. $8,50.

 

Ļaudis, kas neapmierināti ar sevi, izveido fasādes, aiz kuŗām paslēpt savu īsto dabu. Līdzīgi sengrieķu aktieŗiem, tie uzvelk pašizvēlētu masku un cītīgi tēlo maskā izteikto raksturu, it kā maska būtu viņu īstā seja. Šāds maskas valkātājs ir trimdā dzimušais latviešu vecāku dēls Andris. Viņš iedomājas un grib dzīvot kosmopolīta dzīvi, noliegdams pat savu tautību un tik ļoti aizraujas savā lomā, ka kļūst divdabis, schizofrēns, kuŗam sāk rādīties viņa paša dubultnieks.

Saistīgi autore risina Andŗa personības divdabja problēmu, izsekojot viņa gaitas vienas vasaras studiju ceļojumā pa Eiropu. Vieglā, izteiksmīgā valodā viņa pierāda savas literārās spējas, ne tikai tīkamos dabas aprakstos, bet arī kodolīgos cilvēku raksturojumos, neuzbāzīgi iepīdama savus uzskatus par mākslu un tikumiem. Lietišķīgi viņa attēlo sirreālās Andŗa sastapšanās ar viņa nemāksloto, mazliet robustāko un līdz ar to īstāko līdzinieku. Labi uztverta Andŗa sastapšanās ar Parīzes Dievmātes katedrāles chimēru grāmatas ievadā, kad Andris vēl ir enigmatiska chimēra pats sev. Viņš iedomājas, ka skaidri pārredz dzīves problēmas no kosmopolīta viedokļa pakāpes, tāpat kā chimēra rezignēti pārlūko pasauli no sava baznīcas torņa virsotnes. Autores zināšanas literātūras vēsturē un valodniecībā un viņas pieredze attieksmēs ar dažādu tautību ļaudīm lieti noder Andŗa rakstura īpatnību skaidrākai iezīmēšanai, kā arī piemērotu situāciju izveidošanai, kuŗas pamazām ievirza Andri uz ceļa, lai atbrīvotos no iedomātās kosmopolīta maskas valkāšanas. Izšķirīgu ierosmi atmest šo pašuzņemto slogu dod satikšanās ar atturīgo etimoloģi Almu (dvēsele) viņa studiju ceļojuma pēdējā posmā. Saskare ar šo gramatiskā divdabja pētnieci ir ari pēdējais posms Andŗa ceļā uz pašatklāsmi. Tā dod viņam garīgo mieru, apzinoties, ka viņš, būdams intellektuāls īpatnis, tomēr ir un paliek latvietis.

Grāmata viegli lasāma. Tā apsveicama kā īpatnēja pieeja jautājumam par individa piederību savai tautai, līdztekus parādot, cik viegli aizmaldīties no savas tautas un tautības pašam to lāgā neapzinoties.

 

Hamilkārs Lejiņš