BEZKAISLĪGI PAR BALTIJU

Andres Kings, Kas notiek Baltijā? Bruklinā: Grāmatu Draugs. 1974. 253 lp.

 

1971. g. Kinga pirmā grāmata apskatīja viņa vecāku dzimteni Igauniju, kuŗu viņš bija apmeklējis kā zviedru žurnālists - Estland, en studie i imperialism (Igaunija, imperiālisma piemērs, 1971). Šī grāmata savā veidā iezīmēja lūzumu mūsu uzskatos par attīstību Baltijā pēc 1945. g. Šeit "trimdas paaudzes" pārstāvis, pats bija skatījis Igauniju un vērtēja turienes apstākļus no sava viedokļa. Jāsaka, ka 70.-to gadu sākumā Kingam nebūt nebija padomā ievadīt kādu "krusta kaŗu" pret pašreizējo kārtību Igaunijā. Viņa nostāja pirms brauciena bija vairāk neitrāli vērtējoša kā kritiska, un tajā maz bija samanāmas kaŗa un bēgļu laika emociju pēdas. Kings plānoja vēl vairākus braucienus uz Baltiju, arī Latviju, bet saskare ar "Padomju īstenību", ar nelokāmo padomju organu prasību tikai slavēt un atturēties no katra veida Padomju apstākļu objektīvas analizes, novedusi Kingu asā konfrontācijā ar "Padomju establišimentu" un tagad galīgi slēgusi viņam ceļu uz Padomju Savienību. Redzīgas, kritiskas acis tur nav vēlamas.

Apstāklis, ka par šo darbu tieši latviešu aprindās radās dzīva interese, deva Kingam domu sarakstīt jaunu grāmatu, kuŗā būtu apskatīta ne tikai Igaunijas, bet visu Baltijas tautu mūsdienu situācija. Tā radās grāmata Vad händer i Baltikum?, kas tagad ar Mildas Kalniņas gādību pārtulkota arī latviešu valodā. Tā aizpildīja lielu robu zviedru polītiski-ekonomiski-ģeografiskā literātūrā, kur pēckaŗa Baltija bija balts laukums, kuŗā austrumu demagogi un pašmāju trešās šķiras žurnālisti (Bitnera un Gūlana reportāža !) varēja izplatīt dezinformāciju un sajukumu. Kinga grāmata ir ne tikai plaši kommentēta un diskutēta, bet tur sniegtā informācija tiek vēl arvien plaši izmantota.

Kāda izskatās šī grāmata latviešu tulkojumā? Pirms tulkošanas autors pats to diezgan manāmi pārveidojis, izlaizdams kādas nodaļas un citas papildinādams ar jauniem materiāliem. Ar visu to grāmatā vēl stipri manāms lokāls "zviedru" kolorīts, kas to lasītājiem citās zemēs varbūt padarīs svešādu, piem., skolu sistēmu salīdzinājums un arī tā sauktie "septiņi mīti" par baltiešiem. Atskaitot to, šī grāmata dod vispilnīgāko pārskatu un vērtējumus par apstākļiem mūsdienu Baltijā, kāds populārā veidā šodien vispār pieejams.

Autors neraugās nākotnē ar pesimismu. Viņš norāda uz vēstures apsviedieniem un pagriezieniem, kas bez šaubām darīs galu arī pašreizējam represīvam un drūmam periodam Padomju Savienībā. Ja vien Baltijas tautām izdosies saglabāt savu pašapziņu un identitāti, tad krievu nacionālšovinistu trakošana ari šoreiz būs veltīga.

Apdares ziņā dažas tabulas un norādes varēja būt izveidotas pārskatāmāk, kā arī korrektūra varēja būt rūpīgāka.

 

Jānis Rožleja