DAŽOS VĀRDOS

Ikvienai publikācijai ir savs īpašs interešu loks, un daži no tiem ir tik norobežoti šauri, ka nekad nevienam citas nozares jautājumam tur nav vietas. Akadēmiskā Dzīve šai ziņā ir pilnīgs pretstats. 18. numurā iespiestajā iepriekšējo gadu satura rādītājā galvenie raksti iedalīti 14 nozarēs. Visplašākās no tām ir vēsture, eksaktās zinātnes, sabiedriskās zinātnes un literātūrvēsture .

18. (1976) un 19. (1977) nr. lielā pārsvarā ir polītiskās zinātnes. Pa daļai tur ietilpināta arī latviešu tautas vēsture. K. Dzelzītis savā apcerē par pasaules krizi iztirzā komūnisma ekspansiju kā galveno demokratijas un tautu nacionālo kultūru ārdītāju. J. Vītols ar sīki izstrādātu chronoloģiju apraksta, kā ASV un Anglija pārdeva Baltijas valstis Padomju Savienībai. Par nacionālismu un tā perspektīvām rakstījis F. Dravnieks, apcerēdams vairākus nacionālisma tipus, sevišķi polītisko un koloniālo nacionālismu. Autors citē Fišmeņa domu, "ka tauta ir kā persona ar savu raksturu un identitāti ilgam laikam, bet valsts ir kā svārki, ko tauta laiku pa laikam maina." I. Galēja rakstā par sociālizācijas norisi vairāku kultūru skatījumā izgaismo bērnu un jaunatnes ieaugšanu sabiedrībā. P. Priede atsedz ASV divkosību Baltijas valstu jautājumā. Vilsona deklarācija par tautu pašnoteikšanās tiesībām I pasaules kaŗa beigu cēlienā deva lielas cerības apspiestajām tautām, bet, kad beidzot pienāca laiks atzīt Baltijas valstu neatkarību, ASV vilcinājās līdz pēdējam. Augsti brīvības ideāli deklarēti Rūzvelta Atlantijas chartā. Praksē tie visi izrādījās tukši vārdi. Latgales sabiedriskās un polītiskās dzīves problēmas apcerējusi A. Dimante. Atmiņas par Latvijas sūtniecības pēdējo posmu Maskavā rakstījusi L. Ratermane.

Magdalēne Rozentāle, ADz redaktore, rakstījusi par kultūras vērtību krāšanu un saglabāšanu Immigrācijas vēstures pētniecības centrā Minesotas universitātē; L. Dunsdorfa − par latvisko vērtību krātuvi Austrālijā. P. Zalāne apcerējusi mākslinieciskās radīšanas procesu, pieskaroties arī mūsu rakstniecības problēmām. Par agrīnām universitātēm Baltijā rakstījis V. Līnis, filozofijas nozarē par Heidegeru − J. Ķēniņš.

E. Skurupijs zīmīgi parādījis pretstatīgas impresijas amerikāņu reportāžās par dzīvi brīvajā Latvijā.

Bagāta ir akadēmisko kopu, vienību un korporāciju chronika.

E. A.

 

Prof. Edgara Dunsdorfa Archīva 16. sējums (Pasaules brīvo latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds, 1976) veltīts latviešu saimnieciskās dzīves parādībām un problēmām trimdā. Apskatītas arī dažas ekonomiskās dzīves ainas pašreizējā Latvijā. Ievērības cienīga ir Nikolaja Balabkina apcere par ievērojamā, pasaulē plaši pazīstamā tautsaimnieka prof. Kārļa Baloža dzīvi un darbiem. Pārsteidz ārkārtīgi lielais dažādo fondu skaits trimdā, kas ļoti informātīvā skatījumā redzams T. Silkalna, sakārtojumā. Saskaitīju 195 dažādus fondus (sākot ar Latviešu fondu beidzot ar Mērnieku laiku fondu), no kuŗiem ASV vien ir 103, bet Austrālijā tikai − 15. Rakstu autori, lielāko tiesu, ievērojamākie tautsaimnieki trimdā: Arnolds Aizsilnieks, Edgars Dunsdorfs, Jānis Bogens, Nikolajs Balabkins, Gundars Ķeniņš Kings, Jānis Grīnvalds, Juris Vīksniņš u.c. Archivs pieder pie visnopietnākajiem un arī stabilākajiem trimdas latviešu problēmu risinātājiem un atspoguļotājiem.

Spodris Klauverts

 

ANDREJA UPĪŠA SIMTGADEI

A. Upīša Valodas un literātūras institūts publicējis rakstu krājumu Andreja Upīša simtgadei (Zinātne, Rīgā, 1977). Trimdas jaunajai paaudzei A.Upītis interesē kā latviešu rakstnieks, J.Purapuķes skolnieks, kas ienāk periodikā ap 1901. gadu, rakstot par bezzemnieku cīņu par zemi. Kopoti raksti 21 sējumā (līdz 1952. g.). Trimdas latviešu literātūru aplūkojis izdevumā Bezsaules noriets (1967). Skrīveros A.Upīša mājā iekārtots mūzejs.

Lzs