DAINA
Jo mazāk mūs
paliek,
jo
tīrāk
skan mūsu
daina
(pēdējie latvieši būs
koklētāji!),
bet − tā būs mana un tava vaina,
ja
viņa
apklusīs.
Šodien tā nav vairs
varonība
dainu daudzināt, celt,
bet iznest šīs „blēņu dziesmas”
caur bargu kungu melnu
riju
speltēm,
tā
jau
ir noturība.
Sprediķu sprediķos lādēta,
pelta pie kauna staba,
viņa, kā tērauds ārdēta,
mūsu vienīgo vairogu veido,.
Valdis
Krāslavietis
|