ATZINĪBA PAR DARBU UN SPĒJĀM
BPLA Tautas balva 1977. gadā piešķirta profesoram Augustam Annusam par viņa izcilo un ilggadējo darbošanos glezniecībā un tēlotājas mākslas nozarē latviešu mākslinieku priekšpulkā, ar saviem darbiem un sasniegumiem ceļot godā un popularizējot latviešu vārdu un stiprinot latvisko apziņu. Pirms daudziem gadiem, kad JG noorganizēja ceļojošu trimdas mākslas izstādi, lai iegūtu līdzekļus žurnāla izdošanai un paplašināšanai, Augusts Annus bija pirmais, kas atsūtīja dāvanu − liela formāta eļļas gleznu.
Dots devējam atdodas.
*
Ražens un bagāts 1977. gads bijis tautas vīru korim „Dziedonis”. Vasarā uzvarējuši dziesmu kaŗos, rudenī „Dziedoņa” vīri pārstāvēja Padomju Savienību Italijā un atveda uz Rīgu trīs galvenās balvas. Starptautiskajā mūzikas konkursā piedalījās 25 koŗi no 20 valstīm.
Obligātais skaņdarbs polifono oriģinālkompoziciju sacensībā bija renesanses laika komponista Cipriano de Rores „Motete”. Bez tam nepieciešams bija izpildīt arī mūsdienīgus skaņdarbus.
No latviešu komponistiem koris bija izvēlējies M. Zariņa dziesmu no cikla „Taizela brīnišķīgie piedzīvojumi” − „Taizels izjoko ķēniņu”, kuŗas beigās ieskanas „Pūt, vējiņi!” motīvs.
Tautas mūzikas konkursā koris dziedāja „Kāzu dziesmu” Valtera Kaminska apdarē un „Čuči, mana līgaviņa” Jēkaba Graubiņa apdarē.
Koŗa diriģents un mākslinieciskais vadītājs Imants Kokars pastāsta: Vadoties no konkursa noteikumiem, mums nācās braukt samazinātā sastāvā − 36 vīru koŗa dalībnieki. Tas izvirzīja jaunas problēmas, uzlika lielākus pienākumus. Izmainījās pati dziedāšanas maniere, pieauga individuālā atbildība, vajadzēja loti rūpīgi strādāt. Pie V. Tormisa „Litānijas Pērkonam” strādājām veselu gadu. Oriģinālajā polifonijā, mēs ieguvām ļoti augstu vērtējumu − no 100 iespējamām ballēm saņēmām 96,19. Tas mums deva drosmi... Tieši pirms laureātu koncerta, komisija svinīgi, visas auditorijas priekšā bez iepriekšēja brīdinājuma pasniedza mums visaugstāko apbalvojumu − „Grand Prix.”. Mūsu „Dziedonis” bija ieguvis visaugstāko punktu vērtējumu visu kolektīvu vidū, ieskaitot vīru, sieviešu un jauktos koŗus.
„Dziedoņa” panākumi pamudināja ideju: Kā būtu, ja Latviešu Fonds palīdzētu tikt pie trimdas jaunatnes koŗa? Sīkie piešķīrumi bieži izplēn.
*
Un tagad par vēl vienu raženu Imantu, Toronto un apkārtnes kori 1978. g. 14. janvārī bija noorganizējuši Imantam Saksam autorkoncertu sakarā ar komponista 60 gadu jubileju. Skaistā koncerta nobeigumā jubilārs pateicās koŗiem par to, ka lielais dziesmu svētku gājiens apstājies arī viņa mājās („pie manas pieticīgās klēts”). Kopumā radās pārdzīvojums, kāds nebija piedzīvots kopš Vairas Vīķes-Freibergas 1976. g. dziesmu svētku atklāšanas runas.
*
JG līdzstrādniece Baņuta Rubesa ieguvusi Kanadā Rodes stipendiju 2 gadu studijām Oksfordas universitātē. 21 gadu vecā Baņuta ir otra sieviete Ontario provincē, kas saņem šo atzinību par izcilām sekmēm, izcilām rakstura īpašībām un vadītājas spējām. Viņa domājusi pievērsties nacionālajam jautājumam un Raiņa darbiem. Baņutas galvenā interese ir drāma.
Nāk atmiņā, ka ap 2. jaunatnes svētku laiku 5 vai 6 gadus vecā Baņuta rakstīja vēstuli JG redaktoram: „Mīļo Laimoni, neprecies! Kad man būs 16 gadi, es Tevi precēšu un nākšu palīgā Jaunās Gaitas darbos, Tava Baņuta.”
Cerams, ka viņa nav solījuma pēdējo daļu aizmirsusi. Spriežot pēc 1977. g. 19. februārī Toronto redzētā viņas uzveduma „Zelta zirgs un zaļā zoss” (par ko vēlāk), Jaunā Gaita Baņutas režijā būtu noteikti − interesantāka un dzīvāka.
*
Par Ilgvara Spilnera un Valtera Nollendorfa enerģisko darbu jau daudz rakstīts trimdas periodikā. Cepuri nost arī abiem Siliņiem (skat. 50. lappusi). Zīmīga ir Māras Celles atziņa: . ...Ir noticis varbūt vēsturisks pagrieziens pasaulē izkaisīto latviešu skatuves mākslinieku, un līdz ar to visas tautas, attiecībās ar dzimtenes teātri, proti, pārvarot visus polītiskos šķēršļus, pēc 30 gadiem uz Latvijas skatuves pilntiesīgi uzstājas trimdas latviešu aktieŗi.
*
Valdim Muižniekam mēs savukārt varam pateikties par to, ka pēdējos 10 gadus Rietummičigenas universitātē (Western Michigan University) latviešu valodas un literatūras studijas notiek pilnu semestri.
Šovasar Rietummičigenas universitātē būs četri latviešu valodas kursi. Viens no tiem ļoti ieteicams jauniešiem, kas raksta dzeju, prozu, reportāžas vai vēlas kādreiz nodarboties ar tulkošanu.
Latvian Composition (509): kurss veidots kā intensīvs 4 nedēļu seminārs studentiem ar priekšzināšanām latviešu rakstu valodā
Jaunajiem skolotājiem, kas māca vai gatavojas mācīt latviešu skolās, savukārt noteikti interesēs
Latvian Literature (508): klasiskās latviešu literatūras kurss
Reģistrācijas materiāli jāiesūta pirms š.g. 15. aprīļa. Tuvāku informāciju, ieskaitot apmešanās un stipendijas jautājumos, var pieprasīt Valdim Muižniekam, 2318 Gull Rd., Kalamazoo, Mich. 49001, USA (telefons − 616-345-4211).
*
Velta Baumane pašlaik sagatavo iespiešanai Sulamītes Ozoliņas sastādīto JG pirmo 100 numuru satura rādītāju ar vairāk nekā 3000 ierakstiem.
Laimonis Zandbergs
