Ilmārs Rumpēters

I BALTIEŠU MĀKSLINIEKU IZSTĀDE ŅUJORKĀ

Liels notikums Ņujorkas igauņu, latviešu un lietuviešu kultūras dzīvē bija pirmā kopējā baltiešu mākslas izstāde, ko noorganizēja un sarīkoja jaundibinātā baltiešu mākslinieku apvienība „Baltia”.

Izstādē piedalījās 42 mākslinieki, no tiem 12 igauņi, 14 latvieši un 16 lietuvieši, ar 90 darbiem. Žūrijas komisijai, kas sastāvēja no 9 māksliniekiem un mākslas kritiķiem (3 no katras tautības), bija grūts un atbildīgs uzdevums, lai izraudzītu augstas kvalitātes darbus izstādei no pazīstamiem māksliniekiem, kas dzīvo Ņujorkā un apkārtējās pavalstīs. Komisija nolēma, ka izraudzīs darbus no tajā laikā pieejamām krāsu diapozitīvu kollekcijām, jo atklāta visu mākslinieku uzaicināšana visu trīs tautību avīzēs būtu praktiski pilnīgi neiespējama. Pēdējā gadījumā vispirms nebūtu tādu vietu, kar varētu uzņemt simtiem iesūtīto darbu. Nebūtu arī iespējams visus darbus izstādē uzņemt. Daudzos atraidītos darbus darbinieku un finanču trūkuma dēļ nevarētu arī nosūtīt māksliniekiem atpakaļ. Tālab vienīgais ceļš bija − rūpīgi izmeklēt māksliniekus, kuŗu darbi atbilstu augstas mākslinieciskas kvalitātes prasībām, jo izstādei bija jāreprezentē labākais no labākā. 9 žūrijas locekļi novērtēja simtiem krāsu diapozitīvu. 6 no žūrijas locekļiem nekad nezināja apskatāmo darbu autorus, tādā veidā radot pilnīgi bezpartejisku, neitrālu darbu autoru izvēli. Katrs žūrijas loceklis deva savu novērtējumu pēc 5 punktu sistēmas, atzīmējot punktu daudzumu anonīmi uz papīra katram apskatāmam māksliniekam.

Par izstādes vietu izraudzīja Lietuviešu Kultūras Centru Bruklinā, jo tā izstāžu telpas atļāva uzņemt visvairāk darbu − kopā ap 90. Tā katra tautība varētu reprezentēties ar 10 līdz 15 mākslinieku 30 darbiem. Kad visu 9 žūrijas locekļu novērtējumu punkti bija saskaitīti, tad lielākās punktu kopsummas norādīja, kuŗi mākslinieki aicināmi iesūtīt savus darbus izstādei. Žūrijas komisijā no igauņiem bija Olga Berendsena (Berendsen), Maie Kūskvere (Kuuskvere) un Epps Ojamā (Ojamaa), no latviešiem Daina Dagnija, Ilmārs Rumpēters un Eleonora Šturma, bet no lietuviešiem Ejena Urbaite (Urbaitis), Vlads Žiļus (Žilius) un Kazimiers Žoromskis. Izstāde bija atvērta: sestdien (1977. g. 29. okt.) no plkst. 1.00 līdz 10.00 vak., bet svētdien (30. oktobrī) no plkst. 12.00 līdz 7.00 vak. Izstādes atklāšana notika 29. oktobrī plkst. 7.00 vakarā. To atklāja ļoti pazīstamie un ievērojamie lietuviešu mākslinieki Kazimiers Žoromskis no Ņujorkas un Roms Viesuls (Viesulas) no Filadelfijas. Izstādes atklāšanas laikā bija ieradušies pāri par 300 apmeklētāju, starp tiem arī daudzi latvieši. Ļoti plašās telpas (liela zāle eļļas gleznām un skulptūrām, bet mazāka, tomēr ērta un plaša, grafikām, zīmējumiem un akvareļiem) deva visai grandiozu iespaidu, un publika bija patīkami pārsteigta par izstādes lielumu un daudzveidību. Atklāšanas ceremonijas laikā gleznotājs K. Žoromskis izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar tiem izstādes dalībniekiem-māksliniekiem, kas bija ieradušies uz izstādes atklāšanu. Izstādes telpas bija labi izgaismotas un mākslinieku darbus varēja labi apskatīt. Igauņi reprezentējās galvenokārt ar grafiska rakstura darbiem − ogles zīmējumiem, temperām, litografijām, koka un linogriezumiem. Latviešiem bija pārsvarā eļļas gleznas. Lietuviešiem eļļas gleznas, bet arī grafikas un stikla gleznojumi (stained glass). No katras tautības piedalījās pa vienai skulptorei. Novērtējot izstādes darbus, jāatzīst, ka lietuvieši un latvieši izcēlās ar savām gleznām, bet igauņi ar grafikām.

Ļoti interesantas, īpatnas bija igaunietes Eppas Ojamās (Ojamaa) litogrāfijas. Abstraktas, apaļīgas formas, kas bieži atgādina cilvēku anatomiju. Darbos reizēm saredzami erotiski elementi. Hanss Tsirks (Tsirk), vecās paaudzes grafiķis, bija izstādījis 3 ogles zīmējumus ļoti spontānā, abstraktā technikā. Viņa „Doodle Drawing” liek domāt par Vilema De Kūninga (Willem De Kooning) ar milzīgu otu sašvīkotajām gleznām, tikai daudz mazākā formātā. Igauņu skulptores Adeles Ulmas Augustas 3 skulptūrām apaļotas, vienkāršotas formas, kas darinātas marmorā, kaļķakmenī un alabastrā. Profesors Augustus Annus piedalījās ar divām senāku laiku eļļas gleznām, viena no tām pašportrets. Ļoti smalki un iejūtīgi darbi kā krāsās, tā arī kompozicijā. Anna Annus-Hagena rādīja 3 skulptūras, no kuŗām ļoti iespaidīgs darbs darināts stairofomā (styrofoam). Abstrakts darbs, bet nosaukts par „Jūras vanagu” (Seahawk). Daina Dagnija liela formāta gleznā bija attēlojusi Vietnamas bēgļus kaŗa laikā, bet zīmējums „Aktieŗi” sevišķi izjusts un noskaņots darbs. Laimons Eglītis rādīja savas tradicionālās kailās un puskailās meitenes dažādās sēdošās pozēs, parādot lielu veiksmi zīmējumā un reālistiskā izpildījumā ar simbolisku, mazliet sirreālu noskaņojumu. Dagmārai Igalei bija divas palielas abstrakcijas − ģeometriskās formās. Iespaidīga ir glezna „Separate Origins” ar savu smagnējo, kolosālo un tumšo formu uz gaišā pamata. Ausma Matcate, kas agrākos gados gleznoja liela formāta abstrakcijas, tagad pievērsusies dekoratīviem audumiem un izstādē rādija 2 darbus, nosauktus „Tapestry No. 1 and 2”. Bez tam vēl tipiskas savas gleznas bija izstādījuši Jānis Annus, Voldemārs Avens, Fridrichs Milts, Olivers Rodums, Ilmārs Rumpēters, Vilnis Strazdiņš un Arnolds Treibergs. Bez tam vēl divas lielformāta gleznas reprezentēja pirms pāris gadiem mirušo Ņujorkas gleznotāju Sigurdu Vidzirksti. Lietuvieši rādija vairākas liela formāta, iespaidīgas eļļas gleznas. Sevišķi izcēlās nesen no Lietuvas izraidītais (par abstraktu gleznošanu) un tagad Ņujorkas pilsētā dzīvojošais gleznotājs Vlads Žiļus (Žilius). Viņa 3 lielie abstrakti − optiskie kvadrātformāta darbi visi darināti līdzīgos krāsu toņos − atgādina lielas „saliekamās bildes”. Tie ļoti rūpīgi, sarežģīti un pamatīgi gleznoti, paņemot daudz laika un pacietības. Pa daļai arī tāpēc gleznām augstas cenas − no 1.800 līdz 2.700 dolāriem. K. Žoromska lielie gleznojumi optiskās mākslas garā, ļoti sarežģīti savā technikā. Tie darināti, pielietojot daudz „masking tape”, un krāsu toņi audeklam pūsti virsū nevis gleznoti ar otu vai paletes nazi. Tā panākts ļoti interesants optiskais iespaids. Krāsas dzidras, košas un tīras. Lai gan optiskās mākslas (op-art) ziedu laiki bija sešdesmito gadu vidū, tad tomēr to vēl var skatīt ar lielu interesi. Visas iespējas nebūt vēl nav izsmeltas. Prans Lape savas lielās abstraktās gleznas darinājis tikai melnās formās uz balta audekla, lietojot krāsu ļoti atšķaidītu akvareliskā veidā. Viena no viņa kompozīcijām bija visdārgākais darbs izstādē − 3000 dolāri. Roma Viesuļa darbs „Pilenai” (vēsturiska vieta Lietuvā) darināts, pielietojot melno drukas tinti (printers ink) uz milzīga balta zīda pamata. Melnās formas grieztas un veidotas vainilā (vinyl), pēc tam apziestas ar tinti, tad nospiežot uz zīda. Šo darbu viņš izgatavojis, resp. nospiedis tikai piecos eksemplāros. Albīns Elskus (ņujorkietis) rādīja 3 stikla gleznojumus interesantās, vertikāli gaŗās formās, kuŗos pielietoti arī melnbaltās fotogrāfijas elementi. Izstāde patiešām bija interesanta un daudzveidīga. Arī turpmāk BALTIA (Baltic American Association for the Arts) plānos un rīkos izstādes dažādās Ņujorkas vietās.