KRONVALDA MANTOJUMS

Arturs Baumanis, Pa Kronvalda Ata pēdām. Ģenerāļa Kārļa Goppera fonds, 1975. 221 lp. $8,-

Kronvalda Ata simto nāves gadu pieminot, literātūrvēsturnieks un rakstnieks Arturs Baumanis laidis klajā šai atcerei atbilstošu grāmatu, kas ar apmēram 35 gadu atstarpi seko Baumaņa pirmajam plašajam darbam par šo latviešu tautas atmodas vadoni - Kronvalda Atis. Dzīve un darbu izlase. Rīgā: 1939. Un kā piederas, rakstot par vīru, kas radījis latviešu gara dzīves vēsturē savu laikmetu - Kronvalda laikmetu - Baumanis aplūko ne vien Kronvalda personību un darbību, bet arī viņa dedzīgi aizstāvēto ideju ietekmi pēc viņa aiziešanas (1875).

Varbūt vislabāko formulējumu par Kronvalda darbības mērķi atrodam Arveda Švābes Latvijas vēsturē (414.-415. lp.): "Ko viņš ar savām runām un rakstiem gribēja panākt, var izteikt pavisam īsi: pierādīt pretiniekiem, ka latvieši ir veca kultūras tauta ar bagātu valodu, un pārliecināt pašus latviešus, ka viņiem nav jākaunās no savas tautības, bet tā jākopj tālāk... Kronvalda mērķis bija - izcīnīt savai tautai nacionāli kultūrālo autonomiju..." Šai cīņā Kronvalda domas un aicinājumi ietverti - kā Švābe saka - "pravieša valodā, kas fanātiski tic savai pārliecībai un tautas nākotnei."

Kronvalda ideālisms un nacionālā degsme padarīja viņam ar tautiskumu saistītās lietas svētas. Paša Kronvalda vārdi: "Mums ir skaidra un svēta valoda... viņai netrūkst ne smalkuma, nedz dziļuma, ne bagātības, nedz veiklības." "Mūsu valoda ir arīdzan sirma un svēta valoda..." "Lai cienījam savas tautasdziesmas kā svētu mantojumu no sentēvu laikiem..." "Ai tēvi, ai mātes, kādēļ ļaujat saviem bērniem bez mūsu jaukām, brangām dziesmām uzaugt. Vai gan jūs neesat apdomājuši, ka šī svētā manta nav priekš mūsu tautas ne ar ko atlīdzināma?" Svētas ir Kronvaldam pirmām kārtām latviešu valoda un tautasdziesmas. Un viņa atzinums ir, ka latvietim nav "augstāka goda un svētākas laimības, kā tikai par savas tēvzemes labklāšanu strādāt... par tēvu valodas izplaukšanu dzīvē un skolā sviedrus netaupīt..."

Un beidzot, "gaisma un brīvība, taisnība un patiesība ir cilvēku neiznīcināmas, svētas mantas..." (Baumaņa grāmatā 196.-206. lp.) Arturs Baumanis avotus par Kronvaldu rūpīgi pētījis, šķiet, neatstājot nevienu iespējamu ceļu neizmantotu. Grāmata uzrakstīta interesanti un sistēmatiski. Ikviens, kas izlasīs šo darbu un bez tam vēl Arveda Švābes apceres par tautas atmodu viņa Latvijas vēsturē, varēs apzināties, ka Kronvalda loma latviešu tautas garīgās attīstības gaitā viņam visumā skaidra.

Kā Baumanis raksta par notikumiem pirmajos vispārējos dziesmu svētkos Rīgā: "...divi atjautīgi improvizētas runas, ko Piebalgas skolotājs Kronvalds noturēja, viņu pēkšņi pacēla uz latviešu vadoņa pjedestala." (124) Bet nepilnus divi gadus vēlāk Kronvalds jau bija miris. Ar visu savu pāragro nāvi (38 gadu vecumā), Atis Kronvalds īsajā mūžā ir sasniedzis tik daudz, ka viņa vieta latviešu vēsturē ir ievērojama un neapstrīdama.

Kā būtu, ja Kronvalda nebūtu bijis?

Mums šodien nebūtu tādu viņa ieviestu jaunvārdu latviešu valodā kā: apvārsnis, būtība, cēlonis, daile, dzeja, vēsture, vēstule, zinātne, glezna, izglītība, līdzeklis, loma, luga, māksla, nākotne un daudzi citi.

Ja nebūtu bijis Kronvalda, pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki nebūtu izvērtušies par tik nozīmīgu notikumu latviešu ideoloģijas un kultūras vēsturē.

Ja Kronvalda nebūtu bijis, latviešu tautas atmodas vēsture būtu daudz zaudējusi no savas krāsainības un intensitātes laikā no 1865. -1875. g.

Ja Kronvalda nebūtu bijis, Rainim būtu daudz lielākas grūtības modernas latviešu literārās valodas radīšanā.

Ja Kronvalda nebūtu bijis, latviešu tautskolotājiem nebūtu tik cēla parauga nesavtīgā darbā skolu izvēršanai par patiesas nacionālas audzināšanas centriem.

Artura Baumaņa apcerējums par Raiņa un Kronvalda ideju sakarībām nacionālā cīņā ir viens no vērtīgākiem visā grāmatā. "Rainis iztaisno, padziļina un līdz galam noved to vagu, kas, Kronvaldam no šīs pasaules šķiŗoties, bija palikusi pusceļā." (179) Un vēl pāris citātu, kas rāda, kā Baumanis (visai pamatoti) saista Kronvalda un Raiņa mērķus un pūliņus latviešu tautas tiesību labā: "Rainis nemitīgi gādā par latvisko ideālu atdzimšanu... spēkā palika Kronvalda formulētie specifiski latviskie mērķi: latviešu valoda, latviska izglītība, latviešu rakstniecība, latviešu vēstures pētīšana un populārizēšana." (171)

"Kamēr Kronvalds sava laikmeta grūtajos polītiskajos apstākļos mēģināja latviešiem izcīnīt vienīgi zināmu kultūras autonomiju, viņa karoga tālāknesējs Jānis Rainis Pirmā pasaules kaŗa pēdējos gados Daugavā jau sludināja pilnīgu neatkarību." (178).

Lai cik laba ir Baumaņa jaunā grāmata, Kronvalda pētīšana ar to vēl nav pabeigta. Švābe vēl 1958. gadā norādīja, ka "diemžēl Kronvalda ideju ģeneze ir vēl pārāk maz pētīta, lai varētu droši noteikt, kas tur ir savs un kas svešs."

 

Benno Ābers