TOMASA MANNA DIALEKTIKA

Inta Miške-Ezergailis, Male and Female: An Approach to Thomas Mann's Dialectic. The Hague: Martinus Nijhoff, 1975. 196 lp.

 

Vīrietības un sievietības principi, atrazdamies dialektiskā opozicijā, Tomasa Manna darbos ir tik dziļi iesakņojušies, ka reti atradīsim kādu viņa tematu bez šīs dialektikas ietekmes. Lai gan Manns nav vienīgais, kas risina savos darbos šo vīrietības, sievietības principu dialektiku, viņš varbūt vienīgais rakstnieks, kuŗa sižeti, temati un personas ir visbiežāk iesaistītas šajā dialektiskajā opozicijā.

Profesore Inta Ezergaile savā grāmatā Vīrietis un sieviete; kāda pieeja Tomasa Manna dialektikai, kas ir vērtīgs devums vācu rakstnieka darbu pētniecībā, analizē un izskaidro dažviet diezgan pedantiskā un smagnējā stilā, sarežģīto vīrietības un sievietības principu sakarību un mijiedarbību.

Lai rādītu, kā dialektiku var dažādi un vispusīgi pielietot, I. Ezergaile vispirms pievēršas Manna ievērojamāko prozas darbu atsevišķiem tēliem − Burvju kalna (Zauberberg) Klaudijai Šošē (Chauchet), kas pārstāv sievietības principu, un vīrietību iemiesotājiem tēliem Gustavam Ašenbacham no Nāves Venēcijā (Der Tod in Venedig) un Adriānam Leverkūnam no Doktora Fausta (Doctor Faustus).

Klaudijas Šošē sievietība izpaužas tādās rakstura īpašībās kā pasīvitāte, atklātība un indivuālisma trūkums. Šīs īpašības viņai palīdz uzturēt neatkarīgu un nesaistītu dzīvi. Vīrietības princips parādās Ašenbacha noslēgtajā raksturā, kas viņu izslēdz no visiem sakariem ar sabiedrību, un Leverkūna lepnajā vienaldzībā, kas viņam līdz dzīves satraukumus pilnīgi ignorēt.

Šošē dziļi mīl brīvību, un iegūst to, daļēji savu rakstura īpašību dēļ. Arī Leverkūna un Ašenbacha vīrietības princips sagādā kāroto neatkarību, bet tomēr nedod vajadzīgo iedvesmu mākslā. To tikai var nodrošināt sievietības princips vai kāds aizstājējs.

Lai gūtu mākslā panākumus, gleznotājs Ašenbachs dzīvo pastāvīgā saspīlējumā un skaņradis Leverkūns, kas jau agri saskāries ar sievietības principu kādā īsā mīlas dēkā, uztur nepārtrauktu dialektisku sasprindzinājumu savā mūzikas vidē. Saspīlētā dzīve un mūzika kalpo Ašenbacham un Leverkūnam kā sievietības principa aizstājēji.

Arī Manna esejās par Šilleru un Gēti grāmatas autore atsedz rakstnieka dialektiku.

Šillers līdzīgi Mannam, ir vīrietības, bet Gēte sievietības principa pārstāvis. Neraugoties uz šo starpību, abi rakstnieki spēja ilgstoši sadarboties.

Šillera un Gētes sadarbība Intas Ezergailes ieskatā liecina, ka vīrietības un sievietības antitezi ir iespējams apvienot vēlamā un ražīgā kopībā. Šī vēlamā kopība izpaužas arī Manna prozas darbos, kur dažādi pāŗi darbojas kā dialektiskas ierīces. Lai gan vīrietības un sievietības principu pārstāvjiem ir iespējams sasniegt pozitīvu sadarbību jeb dialektiku, šī kopība nav tik spēcīga un dziļa kā mīlestība. Tomasa Manna prozas darbos mīlestība tiecas pārvarēt katru šķērsli, kas norobežo cilvēkus no ārpasaules, un rada vislabāko un ciešāko kopību - sintezi. Mīlestība ir tuva sievietības principam un kalpo kā atvere vispusīgai un neierobežotai dzīvei.

 

Ilmārs Birznieks