LATVIEŠU MODERNA TEKSTILMĀKSLA
Latviešu mūsdienu dekoratīvie audumi. Sast. Gundega Ivanova. Rīgā: Liesma, 1975.
Kaut gan latviešu modernās tekstilmākslas sākumi meklējami jau pirms Otrā pasaules kaŗa (J. Madernieks, Ž. Ventaskrasts u.c.), tās īstenais uzplaukums iesākās 50.-os gados ar Rīgas Lietiskās mākslas vidusskolas aušanas nodaļas radošajiem eksperimentiem, līdztekus tradicionālajiem materiāliem lietojot arī nevērptus linus, brokātu, zīdu, papīru un dažādas sintetikas. Bez senās tautas mākslas aušanas paņēmienu pētīšanas, lietotas mazāk pazīstamas technikas (batika) vai meklētas pilnīgi jaunas kombinējošas technikas ar labiem panākumiem. 1961.g. Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nozares atvēršana (R. Heimrāts) ir šo daudzveidīgo eksperimentu sava veida kulminācija un mākslinieciskās nozīmības atzīšana, kas puslīdz sakrīt ar relātīvi līdzīgām tendencēm Rietumu pasaules vizuālās mākslas specifikas aspektos. To pilnībā ir izpratusi ļoti spējīgā gobelēna māksliniece Ruta Bogustova: "Ar laukumiem, kolorītu, techniku kādreiz var vairāk pateikt nekā ar figūrāli tematisku kompoziciju. Laukumos komponētie darbi liek skatītājam vairāk pašam padomāt."
Stingri sakņojoties tautas mākslas tradiciju bagātajos apcirkņos, Latvijas tekstilmākslinieki tomēr uzrāda spilgtu individuālitāti, nevairoties, ja vajadzīgs, no visdažādākajiem iespaidiem. Par sasniegto standartu liecina viņu neskaitāmie panākumi starptautiskās prestiža izstādēs.
Vispiemērotākais tekstilmākslas veids šim nolūkam izrādās ir elastīgā gobelēna technika, kas, atbrīvota no sākotnējās "gleznu kopēšanas" funkcijas, kļūst par neatkarīgu un daudzsološu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli ar sevišķi efektīvu emocionāli vizuālo iedarbi. No radītajiem organiski saskaņotajiem ansambļiem loģiski izaug t.s. telpiskie gobelēni. Šķiet, te sinteze starp radīšanas instinktu un rezultāta praktiskumu ir atrisināta, kas vislabāk reālizējas interjeros, kā to demonstrē daudzi piemēri Rīgā un provincē. Mākslinieku vairs nevažo dimensiju problēma.
Šī nelielā apmēru publikācija sniedz vispārēju ieskatu tekstilmākslas ainavā, kas veido tagadējās Latvijas mākslas vitālāko dalu. Tanī uzņemtas 22 redzamāko tekstilmākslinieku īsbiografijas, tās illustrējot ar 105 darbu attēliem krāsās. Diemžēl to kvalitāte ir tik vāja, ka tie varēja būt labāk melnbalti.
Laimonis Mieriņš