KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS
MARGINĀLIJAS
0.
Kad šī lapiņa, kas uz Marg. red. galda, būs izmanīsies cauri JG tapšanas techniskājai aparatūrai, ne gads vairs nebūs atlicis līdz Latviešu dziesmu dienām zviedru salā Gotlandē. Kā dzird, kājas jau aujas pat Austrālijā, un no teatrāļu puses jaušama tāda rosība, ka diez vai kam citam maz atliks laika. Bet dzejnieki lai neļauj spalvām notrulināties − kaut kur jau kāds kakts atliksies arī viņiem. Kaut vai kādās gadsimtus pārdzīvojušās baznīcu drupās − pirms akmens uzkrīt uz galvas.
Atgādinām: Dziesmu dienu rīcības komitejas adrese ir − Box 7157, S-103 88 Stockholm, Sweden.
1.
Mazliet vēl par to pašu tematu. Laikraksta Laiks š.g. 29. apr. numura 8. lappusē ir bilde (skaists jūŗas līcis) ar parakstu: „Augstā klints pie Visbijas, Gotlandē, kur 1979. gada Jāņu nedēļā, no 19.-22. jūnijam, notiks...” utt.
Nekā nebij, tur nekas nenotiks. Klints un līcis ir salas otrā pusē, 50 kilometrus no Visbijas, Kathammaršvīkā. Toties no turienes ir gan tie apmēram 150.000 soļi līdz Kurzemes krastam, ar kuŗiem rīkotāji kārdina potenciālos ciemiņus.
Bet nekādi jēzuliņi jau nu šie „pasaules brīvie” nebūs, lai varētu soļot − pa ūdens virsu.
2.
No Kentas ASV Ohaio pavalstī nāk pozitīvas ziņas, kam Marg. red. cītīgi pievelk krustiņu ar sarkanu zīmuli − veidojas archīvs, kam var būt liela nozīme gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Tā latviešu nodaļa ir Dzintras Kukaines pārziņā, un lai visi labie gariņi stāv viņai klāt tik atbildīgā, bet, jādomā, arī aizraujošā darbā.
Bet ar labiem gariņiem vien nepietiek, un viens kukainītis gaismas pili neuzcels. Marg. red. bez pierunāšanas aicina visus Kukainei talkā − ar grāmatu ziedojumiem, sakrātiem laikrakstiem un žurnāliem, ko pagrabā vai bēniņos jau sāk apdraudēt peles, ar biļeteniem, par kuŗiem zina tikai nedaudzi, bet nākotnē gribēs zināt augsti mācītas sievas un vīri. Droši vien arī drukāti un nenodrukāti manuskripti tur varēs kādu plauktu atrast. Adrese: Kent State University, Ethnic Heritage Center, 729 Wright Hall, Kent, Ohio 44242, USA.
Arī ko par mums raksta, vai ko mēs paši rakstām citās valodās − lai ceļo uz Kentu pie Kukaines!
3.
Šo margināliju izlaidumu gatavojot, marg. red. aizsniegusi ziņa, ka Šveicē šīs zemes gaitas izbeigusi Zenta Mauriņa. Viņa bija dzimusi Lejasciemā 1897. g. 15. decembrī, mūžīgajā miegā aizmigusi Bazelē 1978. 25. aprīlī. 1937. g. Mauriņa ieguva Latvijas universitātes Dr.phil. gradu literātūrā.
Ar to latviešu kultūras skatuvi atstājusi viena no viskontroversālākām personām literātūras jomā: Mauŗiņas „publika” sastāvēja no viņas aizrautīgiem cienītājiem un tikpat aizrautīgiem kritiķiem. Beidzamajos gados viņa gan vairāk un vairāk ieslīdēja sev tuvajā vāciski runājošo literātūras mīlētāju vidē. Bet ar Mauriņas vārdu uz visiem laikiem saistīsies vienreizēja spīts pilna varēšana pieveikt likteņa uzliktu nastu: viņas publicēto darbu saraksts aizņemtu vairākas šī žurnāla lappuses.
4.
Bet kas notiek Latvijā − ar jauniem un, kā mēdz sacīt, daudzsološiem dzejniekiem?
1964. g. divdesmit septiņu gadu vecumā nomira dzejnieka gaitas tikko aizsākušais Jānis Sarkanābols. Viņu pieveica „neārstējama mūsu gadsimta slimība”, kā, it kā ko slēpjot, raksta A. Skalbergs pēc Sarkanābola nāves izdotajā krājumā Stella polaris.
Trīsdesmit trīs gadus veco Uldi Leinertu nosita krievi 1969. g. 12.maijā; kabatā viņam bija nule atdzejotā ķirģizu dzejnieka Ramisa Riskulova izlases korrektūras loksnes.
Un nu − Varis Leikarts, dzimis 1940. g. 31. augustā, miris 1978. g. 18. aprīlī. Trīsdesmit septiņu gadu vecumā.
5.
„Gadi ir mūs nosirmojuši, bet arī devuši pašapziņu. Materiālā ziņā tie ir bijuši raženi gadi. Šovasar Bostonā uz dziesmu svētkiem ieradīsies tautieši no malu malām, un nevis kā trūcīgi bēgļi, bet aizņems lepnākās Bostonas viesnīcas,” raksta Osvalds Akmentiņš laikrakstā Laiks (25.1.1978.).
Un Bostonas viesnīcnieki berzēs rokas, tāpat kā priekš pieciem gadiem vācu ķelneri Ķelnē. Latvieši atmaksājas!
Tiem, kuŗiem „lepnākās viesnīcās” neiekļūt, Jānis Peters Latvijā, un tātad tālu no Bostonas, dod ceļa vārdus:
Nedz lādēs, nedz rijās, nedz sendienu prievītēs
Pastāv tā sūtība, elpo tā būtība...- - -
Nemāciet prievītes bērniem, bet brīvību...
Kā būtu, ja pašapziņas pirmais apliecinājums nebūtu tieši „lepnākās Bostonas viesnīcas”?
GIR −
