Amerikas latviešu dzejnieka Olafa Stumbra viesošanās Austrālijā ienesa dzīvību, satraukumu latviešu sabiedrībā. Dzejnieks viesojās Adelaidē, Pertā, Melburnā, Kanberā, Brisbenā un Sidnejā.

Tiem, kam interese par latviešu dzeju un dzejnieka iespaidiem Latvijā, priekšnesumi deva pacēlumu, piepildījumu.

Tiem, kam dzejnieka Olafa Stumbra vārds iedvesa šausmas, bailes − radīja paniku, slimīgu satraukumu. Kāds Sidnejas ceļojošais kolportieris bija sameklējis kādu pavecu lasītāja vēstuli laikrakstā Latvija Amerikā, kur nikni uzbrukts Stumbram, sakarā ar viesošanos Latvijā. To pavairotu skrejlapu veidā izplatīja vietējiem tautiešiem − ar aicinājumu neapmeklēt „sarkanā” Olafa Stumbra referātus. Jo Stumbrs ir bīstams, Stumbrs ir ļauns, Stumbrs ir baigs, Stumbrs ir sarkans, Stumbrs ir ... utt.

 

*

 

Nelabvēļiem aizmirsies kāds sīkums − Olafs Stumbrs ir latviešu dzejnieks, sava laika atspoguļotājs lirikā, sava laika sirdsapziņas balss. Sarīkojumi gandrīz visās pilsētās bija labi apmeklēti.

Imponēja viņa savdabīgais dzejas skandējums − gauss tempā, skaidrā dikcijā un šarmants tonējuma izsvarojumā.

Atmiņā ilgi paliks Stumbra vārdi referātu nobeidzot: „Latviešu tautai patlaban neklājas viegli. Taču nevaru pieņemt apstākli, ka mūžīgi varētu turpināties šī tumšā puse. Reiz jānāk gaišākiem laikiem. Es ticu.”

Aleksandrs Zariņš raksta Sidnejas latviešu biedrības Informācijas Biļetenā:

„Sarunādamies pa tālruni ar rakstnieku Osvaldu Lāci, kas vairākus mēnešus atrodas slimnīcā, Olafs Stumbrs mierināja rakstnieku nebēdāt par amputācijā zaudēto kāju, jo ar kāju jau nerakstot. Traģikomiskais bieži paliek atmiņā ilgāk.”

− No kreisās: aktrise Lija Veikina, Olafs Stumbrs, aktieris-jokdaris Uldis Siliņš, dzejnieks Teodors Tomsons un aktieris Egils Ķipste Ņinas Luces dzīvoklī Austrālijā 1978. gadā. (V. Motmillera uzņēmums)

*

Sidnejas latviešu ultranacionālās aprindas vērsušas netīrus uzbrukumus pret Sidnejas latviešu dramaturgu, literāro vakaru referentu un latviešu valodas lektoru Hugo Kaupmani. Norādīts, ka H.K. abu okupāciju laikos darbojies čekā, kā arī Gestapo par spīdzinātāju, ķēris tautiešus, kuŗi gribējuši bēgt uz Zviedriju un Latvijas laikā bijis polītiski neuzticams pilsonis, kam divi reizes nedēļā bijis jāpieteicas policijas iecirknī (!?)...

Savādi gan, kā viņš, būdams skolotājs Liepājas pamatskolā (polītiski neuzticams ??!) laikā no 1932. līdz 1944. gadam, kad viņu iesauca leģionā, varēja veikt visus minētos pienākumus?

Baumotāju vidū atrodami arī žurnālā Mazputniņš kādreiz bēdīgi slavenais pārstāvis Austrālijā (60.-to gadu sākumā) un tagadējais Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas valdes priekšsēdis Pēteris Upenieks, grāmatu tirgotājs Mārtiņš Tenisons un vēl daži.

Manuprāt, viņi pieder pie latviešu trimdas nacionāldestruktīvisma virziena ar saukli „Nost ar trimdas latviešu kultūru”!

 

Spodris Klauverts