TĀ LIETA LIELĀ PLAŠUMĀ

Uldis Ģērmanis. Tālu tālumā, lielā plašumā. Austrālijas piezīmes. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1977. 295 lp. $9,00

 

Daži domā, ka Brīvības, latviešu sociāldemokratu mēnešraksta, abonentu skaits strauji saruktu, ja tajā apsīktu "augsti mācītā, dziļi iejūtīgā" utt Dr. Ulafa Jāņsona lappuse "Meklējiet rakstos un serijās..." Tas nu, varbūt, ir pārspīlēti. Bet sava gudrība tur ir: Liekas, daudzi mēnešraksta lasītāji vispirms ieskatās priekšpēdējā lappusē, lai uzzinātu, ko nu Dr. Ulafs Jāņsons atkal izšūpojis.

Doktora alter ego Uldis Ģērmanis, pats Stokholmas universitātes fil. dr. grada nesējs savā jaunākajā grāmatā Tālu tālumā, lielā plašumā atvēlējis Dr. Ulafam Jāņsonam ne tikai 88 lappuses meklējumu un atradumu sakopojumam, bet arī izklāstam par doktora tapšanu un pirmajām izrīcībām zem patvēruma zemes Zviedrijas vasaras saulītes. Šīs Dr.Ulafa Jāņsona lappuses tad nu arī it kā ir šīs grāmatas "nagla", un tiem, kas sacerējumus "Meklējiet rakstos un serijās" sistēmatiski nav lasījuši, te būs ko nenopriecāties. Vai arī skaisties. Godīga tomēr būs arī piezīme, ka šie asprātīgi uzmeklētie fakti un tikpat asprātīgi (lielāko tiesu) uzrakstītie kommentāri labāk "trāpa" lasīti "tekošo momentu" secībā.

Protams, Tālu tālumā, lielā plašumā nav izdota tikai, lai darītu godu Dr. Ulafam Jāņsonam. Kā apakšvirsrakstā teikts, grāmatas saistauds ir Ģērmaņa ceļojums uz Austrāliju, lai turienes latviešiem populārā interpretējumā un ar Ģērmanim raksturīgo trāpīgumu darītu zināmus dažus faktus par lielinieku taktiku, padomju diplomātiju, latviešiem Padomju Savienībā 20.-tos un 30.-tos gados un tagadējo "varas iestāžu" šacha kauliņu vilcieniem pret latviešiem Rietumos. Šie Austrālijā nolasītie referāti in extenso ir otrs grāmatas "smaguma punkts", kamēr ceļojums pats atainots ar jūtamu iedvesmas trūkumu rakstītāja spalvā un centrējoties tikai ap ceļotāja personu pašu, ar agrīna Austrālijas pavasaŗa iesnām kā draudīgu mākoni virs referenta galvas. Par latviešiem Austrālijā šajās "Austrālijas piezīmēs" neuzzinām tikpat kā nekā vairāk par to, kas jau sen zināms. Žēl. Izskaidrojums šai nevērībai laikam būs meklējams priekšlasījumu turnejas izkārtojumā - vietējo īpatnību vērošanai un iegaumēšanai nav atlicis laika. Vainojams būs arī technikas attīstībā un turībā sasniegtais līmenis. Ar kuģi uz Austrāliju braukdams, Andrejs Eglītis uzrakstīja veselu dzejoļu krājumu... Varbūt pašu labāko.

Viens no Ģērmaņa referātiem ir ar virsrakstu "Padvaloda kā sabiedrības spogulis". Tajā Ģērmanis asprātīgi izseko latviešu padomju terminoloģijas attīstībai sākot ar revolūcijas gadiem, kad radušies ne tikai nievājošie apzīmējumi (baltgvardu stervas, buržruncītis, melnsvārcis), bet arī "saīsinātie salikteņi": Latdivīzija, latproletdzeja, revkoms, polītgrāmata, šķirapzinīgs. Daļa šo "saīsināto salikteņu" ir aktuāla vēl šobaltdien. Populārākie varbūt ir tādi, kā komsorgs un partorgs, bet jauni nākuši klāt, un nereti tiešā ceļā no krievu valodas.

Tiktāl būtu labi. Bet liekas, ka ne tikai Dr. Ulafs Jāņsons, bet arī fil.dr. Uldis Ģērmanis pats ir mazliet par daudz aizrāvies ar šo "saīsināto salikteņu" lietošanu. Ja vietā, tad jau labi, bet diezgan bieži arī pavisam nevietā un nevajadzīgi. Tālākā perspektīvā var iznākt, ka šie kroplēni tiktāl ieviešas Ģērmaņa cienītāju saimē - un tāda ir, citādi jau nebūtu iznākusi šī "trešā grāmata par Uldi Ģērmani" - ka kļūst par gluži normālu leksikas elementu trimdas latviešu sabiedrībā ("trimdlatsabā", tātad!), kamēr tādos izdevumos, kā Literatūra un Māksla un šāsdienas Latvijas rakstnieku darbos šī valodas kroplība nebūt nav uzmācīga, jo tādas tur nav. Vai arī nedominē.

Šā vai tā - Ulža Ģērmaņa trīs grāmatas ir interesants vilciens mūsu grāmatu klāstā: tajās ir svaiga kompozicija tajā nozīmē, ka ne tikai šodien notiekošais mijas ar dzīvi atstāstītām "bildēm iz bijušām dienām" (vispārpazīstama parādība mūsdienu literātūrā), bet arī tagad notiekošais, vērotais, pārdzīvotais (atmiņā joprojām Ģērmaņa pārdzīvojuma dziļums naktī Rīgas vidū - grāmatā Zili stikli, zaļi ledi) ar nolasīto referātu lietišķīgajām lappusēm. Tā bija iepriekšējā Tā lieta pati nekritīs, tā tagad - Tālu tālumā, lielā plašumā. Tā domas, atziņas un fakti aizsniedz lasītājus, kuŗus tie diez vai aizsniegtu, sakopoti "gudrā", un tātad daudziem jau pa gabalu "atbaidošā" rakstu un runu krājumā.

Tā lieta tātad iet lielā plašumā. Un tā ir labi.

 

Gunars Irbe