KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS

 

 

LATVIEŠU DZEJA ZVIEDRU ŽURNĀLĀ

Pēc 8 gadiem (1970. g. vasarā Somijas zviedru literātūras žurnāls Horisont publicēja Baltijas tautu 60. gadu literātūrai veltītu speciālnumuru) kārta atkal pienākusi plašākam latviešu dzejas atdzejojumu klāstam zviedru valodā. Šoreiz t.s. Lirikas kluba tikai dzejai veltītajā žurnālā Lyrik-vännan (Stokholmā: nr 3-4/78).

Atdzejoto dzejoļu virkni sakārtojis Juris Kronbergs, pats arī atbildēdams par lielāko tiesu no atdzejojumiem un par orientējošiem rakstiem par latviešu dzejas attīstību no paša pirmsākuma līdz pirmajiem pēckaŗa gadiem un − otrā rakstā − par Aleksandru Čaku. Dzeju žurnālā atdzejojuši arī Fricis Dziesma, A.G. Irbe, Pāvils Johansons, Veronika Strēlerte un Māra Zvaigzne. Pēdējā uzrakstījusi arī iejūtīgu apcerīti par Frici Bārdu. Dzejoļu virkni nobeidz Andreja Vozņesenska citā sakarībā rakstītie vārdi: „Es mīlu Latviju. Ja es tur kādu gadu neesmu bijis, tad es to uzskatu par dzejai zudušu gadu.” Vispēdīgi: īss literātūras saraksts, publikācijas par latviešu dzeju un dzejniekiem zviedru valodā.

Kopā ar Frici Bārdu, Aleksandru Čaku un Jāni Raini atdzejojumu virknē lasītājus uzrunā 10 trimdas un 10 Latvijas dzejnieku. Virkni ievada 6 tautasdziesmu paraugi, kuŗus atdzejojis igaunis Arvells Ardaus, un J. Raiņa dzejolis Somijas zviedru dzejnieka Arvīda Mernes (Arvid Mörne) atdzejojumā. Tālāk sastopamies gan jau ar žurnālā Horisont uzņemto autoru darbu paraugiem (Vizma Belševica, Astrīde Ivaska, Laima Līvena, Gunars Saliņš u.c.), gan ar trimdas „vecākās paaudzes” (Friča Dziesmas, Andreja Eglīša, Veronikas Strēlertes) dzejnieku dzejoļiem, gan ar Latvijas dzejas jaunaudzes redzamākiem pārstāvjiem, ar Uldi Bērziņu, Uldi Leinertu, Jāni Rokpelni un Knutu Skujenieku.

Par šādu virkņu vai izlašu sastādīšanas principiem vienmēr var strīdēties. Tās ir atkarīgas no oriģināla autoru un atdzejotāju dzejiskajiem kopsaucējiem, no izdevuma atbildīgo redaktoru ieskatiem un atvēlamo lappušu skaita un citiem apsvērumiem vai apstākļiem. Juŗa Kronberga izlase, protams, var atbilst un neatbilst citu, gan lasītāju, gan potenciālo sastādītāju vēlmēm, taču tā ir sastādīta, vadoties no principa, ka tagad dzeja varbūt ir vienīgais, kas mūs, visā pasaulē izkaisītus, tomēr vieno, sasauc kopā.

Nule teikto neapstrīdot, uz dažam virknes „ērmotībām” tomēr var kritiski norādīt. Pirmkārt: Latviešu dzejā dzejnieces ir vienmēr bijušas neierobežoti balstiesīgas (zviedru dzeja, piemēram, ir krietni vien dzejnieču nabagāka), bet Kronberga izlasē to ir tikai sešas no 23 vārdā minētiem autoriem, īpaši jau trimdas dzejā tieši dzejniecēm bijis savs īsti labs vārds sakāms. Otrkārt − un daļēji ar „pirmkārt” atbilstīgi: Dzejoļu virknē ir gan latviešu valodā rakstītas dzejas sakarībā nemanītā Māra Zvaigzne, gan pērnās vasaras debitante, kaut arī itin sekmīgā, Ilze Skrupšķele-Kleinberga, bet jūtami trūkst tādu, kā Baiba Kaugara, Aina Kraujiete, Velta Sniķere, Olafs Stumbrs, Linards Tauns un Aina Zemdega; vietā te būtu arī Latvijas dzejnieces Monta Kroma un Māra Zālīte. Treškārt: Diez vai no Jāņa Petera krietnā dzejas devuma nevajadzēja drīzāk izraudzīt kādu no nopietnākajiem graudiem divu „dziesmiņu” vietā, kas pie tam atdzejojumā „neskan peteriski”.

Bet − vēlēties un aizrādīt šādos gadījumos var vienmēr; pirmā vietā tomēr ir darbs garas gudrošanas vietā. Un to nu Juris Kronbergs ir padarījis − krietna paldies vērtībā.

GI

 

 

LATVIEŠU DZEJA NORVĒĢISKI

Norvēģu dzejnieks Knuts Ēdegords (Knut Ødegard), kam jau vienpadsmit dzejoļu un cittautu dzejas atdzejojumu krājumu, divpadsmitajā krājumā Vind gjennom Romsdal (Vējš Romsdālē), nodaļā „Flyttfuglar” (Gājputni), ievietojis divu latviešu autoru dzejoļu atdzejojumus. Krājumu izdevis apgāds „Noregs Boklag” 1978. gadā.

Atdzejotie autori A. Irbe un J. Kronbergs. No Irbes dzejoļu ražas Ēdegords izvēlējies divus dzejoļus, no Kronberga − vienu. „Gājputnu nodaļā” abi mūsu dzejnieki dalās ar rindu islandiešu dzejnieku.

Knuts Ēdegords dzimis Rietumnorvēģijas pilsētā Moldē 1945. gadā, debitējis 1967. gadā, studējis teoloģiju un norvēģu valodu un strādājis par skolotāju un literātūras kritiķi.

JG