Māksla ir anti-liktenīga.

- Andrē Malro

 

8. Mūsu brīvvalsts sešdesmito dzimšanas dienu svešumā svinot, mēs nevaram izbēgt no likteņa atskaites. Lai nospraustu to vietu un to laiku, kuŗā esam, ir jāpieskaŗas laika un telpas ceļazīmēm, kuŗām esam gājuši gaŗām. To parasti darām ar rutinētu precizitāti. Laika rādītājs stiepjas no 1918. g. 18. novembŗa līdz šai dienai; telpas − no Latvijas līdz trimdai. Matemātiķis to raksturotu šādi:

 

9. Laika rādītājs nav atlūdzams: tas mums katram minūtes un gadus vienādi kaļ. Ar telpu ir citādi. Zviedrijas latvieši nav tik ‘tālu’ trimdā kā Austrālijas. Jā − bet jūs teiksit: trimda ir galvenokārt ‘garīgs’ stāvoklis, ar kilometriem tam maz sakara. Austrālijas latvietis var ‘justies’ Latvijai tuvāks nekā Zviedrijas kollēga. Nenoliedzami − un arī otrādi − bet lai to skaidrāk parādītu, mums vajadzīgs vēl viens rādītājs.

Dzīve nav vienplākšņaina.

 

10. Sauksim to par ‘domāšanas’ rādītāju. Ne polītikas − polītika ir virspuse, polītika ir summa un rezultāts. Mēs meklējam individa atrašanās vietu − un to nosaka viņa ‘domāšana’, viņa iekšējās vērtības un ticība, viņa gars un griba, viņa nostāja pret dzīvi un pasauli. Tā ir ‘trešā dimensija’ un to mūsu nevainīgais matemātiķis zīmētu tā:

 

Kāpēc ‘brīvība’ un ‘verdzība’ kā ‘domāšanas’ gamma? „Brīvība ir tiesība izvēlēties: tiesības sev rast izvēli. Bez izvēles iespējas un izvelēs vingrināšanas cilvēks nav cilvēks − bet daļa, instruments, lieta.” (Arčibalds Maklišs) „Verdzība... valda tur, kur cilvēkus pērk un pārdod, kur cilvēks atļauj sevi pazemot lietas vai rīka kārtā, un uzdod savas sirdsapziņas un saprāta pamattiesības.” (H.D. Toro) „Domāšanas” rādītājā, tātad, „brīvība” nozīmē brīvu domu un brīvu vārdu. Ne tikai sev un savējiem − bet arī citiem. „Verdzība” nozīmē domas un vārda manipulāciju visādiem nolūkiem par labu vai ļaunu. Savas domas un vārda, vai citu. Piespiedus vai pārliecībā.

 

11. Nav nejauši, ka orientācijai izejas punkts ir 1918. g. 18. novembris (laiks), Latvija (vieta) un brīvība (domāšana). Mēs vienmēr sākam ar ideālu − un tad no tā aizejam. Mēs vienādi aizejam laikā; telpā − paliekam un klīstam; domāšanā − svārstāmies. Bet mēs neaizmirstam izejas punktu. Kad mēs pieminam Latvijas valsts dzimšanas dienu − tad mēs atgriežamies.

Tūkstošiem kilometru mūs šķiŗ no tās vietas, kur pieteicām pasaulei savu neatkarību. Iztecējušo laiku nevar sasmelt, nedz tajā notikušo atdarīt. Tātad − atgriežamies domāšanā, tikai domāšanā, pie vēlmēm un ideāliem, pie vietas, pie momenta, kuŗa zīmogs ir noteicis mūsu ceļu līdz šai vietai, šim brīdim, šīm domām.

Kā mēs savu atgriešanos veicam, gribot negribot, saka daudz par to − kur domāšanā esam. Kur esat jūs? Cik tālu no izejas punkta?

 

12. Es piedzīvoju 18. novembŗa aktu, kuŗā runas vīrs nosodīja ‘brīvdomātājus’ un pieprasīja ‘kultūras darbinieku’ pakļaušanos ‘vienotības polītikai’. Laikā un telpā mēs bijām vienuviet. Toties domāšanā viņš ir bīstami tuvu verdzībai − un tālu no ideāla, kuŗu bijām sanākuši pieminēt. Tā ir viņa izvēle. Tā nav mana.

Reiz mājpuses kultūrpolītiķa vārdus lasot, pamanīju Chruščova domu: „Literātūras un mākslas lielākais sabiedriskais uzdevums ir − sacelt cilvēkus cīņā par jaunām uzvarām komūnisma celšanā.” Mēs laikā esam vienuviet, telpā − šķirti. Bet arī viņš nav tālu no verdzības. Pie tam, telpā viņš ir vienuviet ar brīvības atbalsīm. Tās, laikam nes galvas sāpes, moka domāšanu.

 

13. Kur esat jūs?

Laika rādītājs tek uz priekšu. Telpas rādītājs − iestidzis. Paliek − domāšana. Kā iet ar domāšanu? Vai tā ir brīva? Vai − lozungu pavadā? Vai palīdzat saviem pēcnācējiem orientēties − vai nosakāt ‘pareizo’ vietu? Ja domāšana sniedz mums pēdējo izvēli − kāda tā būs? Paši zināsit, un miers ar jums.    

Mēs esam bijuši zaudētāji Laika un Telpas rādītājos. Paliek − domāšanas cīņa. Paliek, un paliks. Tā ir cīņa, ko neizšķirs runas un ievadraksti − jo, vispirms, tā ir cīņa pašam ar sevi. Brīvības gājiens ir pašizvēles gājiens, tas ir pakļāvības nokratīšana bez noteikumiem un garantijām − kā reiz mūsu tautas tēvi to darīja. Viņi izbeidza klanīšanos cita mieram un taisnībai par labu un piesauca brīvību. Pašcieņa mums liedz zemākas mērauklas. Citāda ‘atgriešanās’ nevar būt.

 

Juris Mazutis