Ilmārs Rumpēters

I BALTIEŠU FOTOIZSTĀDE ŅUJORKĀ

 

Pirmā lielā baltiešu mākslas foto izstāde Ņujorkā, ko bija noorganizējusi baltiešu mākslinieku apvienība „Baltia”, pierādīja to, ka baltiešiem Amerikas kontinentā ir daudz labu fotografu, kas nopietni nodarbojas ar mākslas fotografiju. Atsaucība šai izstādei bija ļoti dzīva un plaša. Darbus iesūtīja no tuvienes un tālienes, gan no Kalifornijas, kā arī no Kanadas. 33 fotografi iesūtīja gandrīz 200 darbus, no kuŗiem žūrijas komisija izvēlējās 130 izstādīšanai Ukraiņu Institūta izstāžu telpās, kas atrodas 5. avēnijas un 79. ielas stūrī. Izstāde izraisīja dzīvu publikas interesi un atsaucību.

Žūrijas komisijā bija septiņi baltiešu fotografi un mākslinieki: Elena Kepala (Elena Kepalas), Vitauts Maželis (Vytautas Maželis), Epps Ojamā (Epp Ojamaa), Bruno Rozītis, Ilmārs Rumpēters, Eleonora Šturma un Daina Vipule. Uzdevums izmeklēt darbus izstādei nebija nekāds vieglais, jo gaumes bieži dalās, kā arī jāievēro atsevišķo nacionalitāšu intereses un vēlmes. Tā kā darbu izvēlē žūrijas komisija vadījās no demokratiska balsu vairākuma principa, tad, gluži saprotams, viens otrs darbs tika pieņemts, kas neatbilda augstākajiem kvalitātes standartiem. Tomēr jāpiebilst, ka visu izvēlēto darbu kvalitāte bija laba, jo visi žūrijas locekļi ir kvalificēti un kompetenti atbildīgajam žūrijas darbam. Protams, viens otrs darbs īsti neatbilda mākslas fotografijas definīcijai, lai gan reizēm ir grūti novilkt robežu starp mākslas fotoattēlu un vienkārši ļoti labu fotoattēlu.

Lielāko problēmu sagādāja daudzo darbu izvietošana divās telpās, kuŗas nebūt nav vispiemērotākās izstādēm. Bija jāielaižas kompromisos, un neielogotie darbi bija jāuzmontē uz lieliem paneļiem, lai iegūtu vairāk telpas. Izstāžu telpu augsto griestu dēļ samērā sablīvētie montējumi kopskatā izskatījās apmierinoši, jo daudz brīvas sienas virs tiem deva telpām nepieciešamo plašuma illūziju. Kā teikt, bija acīm kur atpūsties.

Izstādē ar saviem darbiem piedalījās 8 igauņi (Ivar Ivask, Gilda M. Karu, Aksel Kiiss, Helle Kiiss, Hele-Kristin Leesment, Olaf Soot, Endel Uiga un Tonu Vanderer), 18 latvieši (Ulvis Alberts, Voldemārs Avens, Aina Balgalve, Ilmārs Didrichsons, Arnolds V. Golts, Helēna Hofmane, Egils Kalme, Ilona Machere, Dace Marga, Dzintars Mežulis, Jānis Nollendorfs, Jānis Polis, Bruno Rozītis, Ilmārs Rumpēters, Ernests Šulcs, Augusts Upītis, Sigurds Vidzirkste un Daina Vipule) un 7 lietuvieši (Vytautas Augustinas, Algimantas Kezys, Giedre Kumpikas, Vytautas Maželis, Algis Norvila, Juozas Rygelis un Jurģis Zebelskis).

Izstādi rūpīgi novērtējot, bija jāatzīst, ka latviešu fotografu darbos varēja visvairāk saskatīt daudzpusīgus meklējumus un īpatnējas, reizēm vai tīri gleznieciskas noskaņas un kompozicijas. Pa daļai varbūt tas tādēļ, ka latvieši izstādē dominēja kvantitatīvi, bet pa daļai arī tālab, ka vairāki latviešu darbu autori ir gleznotāji (V. Avens, I. Rumpēters un S. Vidzirkste). Aina Balgalve un Dace Marga nodarbojas ar grafiku. Ļoti profesionālas kvalitātes darbi bija mūsu noskaņu fotografijas meistaram Bruno Rozītim. Ilona Machere, kas dzīvo Linkolnā, Nebraskā, sevi parādīja kā sevišķi īpatnēju meklētāju ar labu izdomu, kas prot atrast un „fiksēt” īpatnējas un interesantas situācijas. Ulvis Alberts ir profesionāls Holivudas un vispār saulainās Kalifornijas slavenību fotografētājs, kuŗa darbus iespiež lieli un populāri žurnāli gan Amerikā, gan Eiropā, piemēram: People, Us, Paris-Match, Stern u.c. Viņš neparāda savas slavenības kā uzfrizētas zvaigznes, kādas agrākos laikos jaunas meičas līmēja savos albumos, bet puiši sprauda uz savām sienām. Nē, viņš tās parāda kā vienkāršus ikdienas cilvēkus, bez kādiem glaimiem. Un tā ir viņa fotografiju popularitātes un pievilcības atslēga. Tur sēž nelaiķis Graučo Marks savā gultā, Linda Kārtere taisa pigorus pie sava ledus skapja, Džakelīna Bissē sēž uz veca lieveņa, Alis Kūpers stāv rītsvārkā ar alus glāzi rokā pie lielas haizivs bildes, Karena Bleka jokojas ar savu bēbi utt. Helēna Hofmane no Losandželosas ar īpatnējiem techniskiem līdzekļiem savus attēlus ir novedusi jau gluži rēgainā, sirreālistiskā grafiskumā, kas gandrīz vairs neizskatās pēc fotografijām. Daina Vipule, kas tagad pilnīgi nodevusies krāsu fotografijai, tās arī pati attīstot un palielinot, rādīja harmoniskās krāsās − rožainos un pelēkos toņos − savas vannas istabas detaļas, parādot tās itin kā abstraktas kompozicijas. Igauņu dzejnieks Ivars Ivasks, kas pirmo reizi debitēja fotomākslā, rādīja savas Somijas dabas impresijas poētiskā nosliecē. Viņa tautietis Olafs Sēts (Olafs Sööt) uzstājās ar lielformāta krāsu uzņēmumiem, starp kuŗiem visvairāk izcēlās Aļaskas sniegotie kalni un ielejas visā savā varenībā. No tīri techniskā viedokļa vien šie darbi ir ļoti iespaidīgi. Igaunis Endels Uiga atradis īpatnējas detaļas farmu sarkanajos traktoros, tās palielinot, panācis visai abstraktu efektu. Viņa melnbaltie attēli norāda uz eksperimentāciju ar gaismēnām.

Lietuviešu foto meistars Algimants Kezis (Algimantas Kezys) no Čikāgas nepārprotami parādīja sevi kā fotografijas lielmeistaru ar lieliem un ļoti labiem melnbaltiem attēliem, parādot lielu daudzpusību un izdomu. Nav šaubu, ka viņš ir īsts profesionālis. Giedrei Kumpikai (Kumpikas) bija vairāk „traveloga” rakstura krāsu uzņēmumi. Viļņas vecpilsētas skati noteikti pārspēja Luvras muzeja skulptūru attēlus. Jozs Rigelis (Juozas Rygelis) vairāk koncentrējies uz makrofotografiju krāsās. Techniski un arī mākslinieciski šajā laukā ir lielas iespējas, bet tās jāprot izmantot. Tur var atvērties „jauna pasaule”. Tas viss tagad ir iespējams tālab, ka fotoaparātu un lēcu technoloģija un kvalitāte ir sasniegusi augstu pakāpi.

Visa visumā jāsaka, ka izstāde bija nenoliedzami interesanta un ar lielu dažādību. Tā bija inspirējoša, un no tās varēja daudz ko mācīties. Vienīgie zaudētāji bija tie, kas šo izstādi neredzēja. Cerēsim nepagurt, bet nākotnē sasniegt jaunus panākumus un atklājumus mākslas fotografijas laukā.

 

Aina Balgalve. Kosbija (Cosby, Tennessee). 1978.

 

Ilona Machere. Sols.

 

Ilmārs Rumpēters. Vecā māja.

 

Ulvis Alberts. Abe Vigoda. Aktieris (Actor). 1977.

 

 

Bruno Rozītis. Okeans.

 

Endels Uiga (Endel Uiga). Durvis.

 

Vitauts Maželis (Maželis). Lasītāja.

 

Ernests Šulcs. Melns un balts.

 

Izstādes rīkotāju un dalībnieku grupa. Pirmā rindā no kreisās puses O. Berendsena (O. Berendsen), E. Ūsena Sīraka (E. Uusen Siirak), I. Rumpēters, D. Vipule, V. Avens, A. Balgalve, G. Kumpika (G. Kumpikas). Otrā rindā: M. Kūskvere (M. Kuuskver), J. Rigelis (J. Rygelis), B. Klīve, E. Šturma, A. Staknis (A. Staknys), E. Uiga, E. Kepals (E. Kepalas), B. Rozītis. (Foto: B. Rozītis)