DAŽOS VARDOS

 

Mūsu veco rakstu tagadējais labākais pazinējs Kārlis Draviņš sadarbībā ar Mirdzu Ozolu kā Lundas universitātes serijas "Slaviska institutionen - Text och materialutgavor" 2. n-ru nesen (1976.). laidis klajā Georga Elgera (apm. 1585.1672.) evaņģeliju un epistulu tulkojumā sastopamo vārdu pilnīgu vārdnīcu. Jau 1961. g. Draviņš izdeva tanī pašā serijā kā 1. n-ru pašu tulkojumu, kas saglabājies tikai rokrakstā no apm. 1640. g. Šīs grāmatas tagad dod iespēju daudz pareizāk nekā līdz šim novērtēt Elgera lomu latviešu literātūras un valodas vēsturē. Tās var arī palīdzēt izšķirt vēl vienmēr neskaidro jautājumu, kādas. tautības Elgers īsti bijis (vācietis, latvietis vai kas cits). Manuskripts un vārdnīca ir laistas klajā ar to pašu nepārspējamo rūpību, kas piemīt visiem Draviņa darbiem. Draviņa un Ozolas darbs pelnī augstāko atzinību.

Benjamiņš Jēgers

 

*

Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1978. gadam. Red. Velta Rūķe-Draviņa, Agnis Balodis, Florence M. Balode-Soikane, Terēze Lazdiņa, Jānis Ritums. Lidingö: RAF. 1977. 174 lp. $4.00

1978. gada izdevums atšķiŗas no iepriekšējiem ar kuplu jaunākās paaudzes autoru līdzdalību: Margita Gūtmane, Baiba Metuzāie-Mūzikante (Raiņa himna saulei), Juris Rozītis (J. Raiņa Kurbads Austrālijas teātrī).

Ievērības cienīga M. Gūtmanes apcere "Rainis un trimda". Tajā iztirzāta vācu un latviešu rakstnieku trimdas situācija. Vācu trimdinieku (pēc 1933. g.) intellektuālā nevarība salīdzināta ar Raiņa trimdas misijas mērķtiecību. Apcere reizē ir arī Raiņa literārā darba un sabiedrisko attieksmju pārskats, kas mūsu jaunākai un vidējai paaudzei var būt par izejas punktu tālākām Raiņa darba studijām.

Iespiesta Aspazijas luga Neaizsniegts mērķis un arī V.Rūķēs-Draviņas piezīmes par šo lugu. Jāatzīmē, ka 1968. gadā apgāds "Liesma (Rīgā) publicēja Aspazijas lugu krājumu 2 sējumos. Tajā nebija uzņemtas šādas 5 lugas: Neaizsniegts mērķis, Atriebēja, Boass un Rute, Madlienas baznīcas torņa cēlējs un Velna nauda.

Atzīmējama Juŗa Soikana savdabīgā un interesantā apcere par Jāņa Jaunsudrabiņa zīmējumiem Baltajai grāmatai.

Saturā vēl J. Jaunsudrabiņa vēstules P. Aigaram un J. Grīnam, Aspazijas atmiņas par Šveices trimdu u.c.

Sp. Kl.

 

*

Detroitas universitātes apgāda klajā laistajā rakstu kopojumā Nationalism in the USSR and Eastern Europe in the Era of Brezhnev and Kosygin: Papers and Proceedings of the Symposium Held at University of Detroit on October 3-4, 1975 (red. George W. Simmonds. 1977; 534 lp.) iekļauti divi pētījumi par Latviju − profesora Juŗa Dreifelda "Latvian National Demands and Group Consciousness since 1959" un Jāņa Peniķa "Latvian Nationalism: Preface to a Dissenting View". Rakstu krājumā The Soviet West: Interplay between Nationality and Social Organization (red. Ralph S. Clem. New York - Washington - London: Praeger, 1975. 165 lp.) jaunās zinātnieces M.A. Grosmanes (Grossman) darbs "Soviet Efforts at the Socioeconomic Integration of Latvians", kur izlietoti avoti krievu un angļu val.

R. E.

 

*

Saņēmis skandinavu sadarbības organizācijas Norden literātūras kritiķu stipendiju, aizvadītajā vasarā Islandē studiju nolūkos vairākas nedēļas uzturējās mūsu redaktors, dzejnieks un literātūras kritiķis Gunars Irbe. Tur viņu, cita starpā, intervējuši divi lielākie īslandiešu laikraksti, pēc tam publicējot vairāk nekā lappusi gaŗus rakstus. Tautas alianses (apm. kreiso sociālistu) laikrakstā Thjódviljin (2.8.78) rakstam bija dots virsraksts Bókmentir og listir ķ blśma − thįtt fyrir ritskodum (Literātūra un māksla zied − par spīti cenzūrai), bet liberālkonservātīvā laikraksta Morgunbladid (16.9.78) rakstam − Fjalla um vandamįl śtlagann i verkum mķnum (Dzejas darbos risinu trimdas problēmas). Abās intervijās Irbe plašāk pakavējas pie latviešu rakstnieku un mākslinieku darba apstākļiem un rezultātiem kā trimdā, tā dzimtenē, norādot gan uz ēnas pusēm, gan rakstnieku un mākslinieku neapšaubāmiem sasniegumiem latviešu kultūras laukā. Intervijās skarti arī citi jautājumi, piemēram, par ikdienas apstākļiem Latvijā un nacionālās identitātes problēmām trimdā. Šo rindiņu rakstītājam Irbe pastāstīja arī, ka viņš, kaut gan ieradies Islandē ar zviedru stipendiju, tur iztaujāts vai vienīgi par latviešu šāsdienas likteņiem un problēmām. "Nekas cits neatlika, vajadzēja stāstīt."

R. E.