ZINAĪDAS LAZDAS FONDA BALVA VALDAI DREIMANEI

Zinaīdas Lazdas fonda valdes priekšsēdis Gvīdo Augusts informē, ka, izvērtējot liroepiskos darbus, kas publicēti vai sacerēti laikā no 1976. līdz 1979. gadam, balva šogad piešķirta dzejniecei Valdai Dreimanei par dzejoļu krājumu Kad bēg putni.

Šo „latviešu dzejas attīstības un jaunrades veicināšanas” balvu līdz šim saņēmuši šādi JG autori:

• Olafs Stumbrs (Etīdes)
• Andrejs Eglītis (Lāsts)
• Aina Kraujiete (Es esmu vasara)
• Baiba Bičole (Atrita)
• Astrīde Ivaska (Ziemas tiesa)
• Baiba Kaugara (Aizcirstās durvis)
• Aina Zemdega (Cirsma) un
• Velta Toma (Pēc uguns)

Vērtēšanas komisijā darbojās: I. Dālbergs, A. Ivaska, B. Kaugara, K. Rabācs un J. Silenieks.

Valda Dreimane bija ilggadīga JG literārās daļas redaktore, tāpat viņa ļoti iecienīta 2x2 lektore.

 

Abi šeit publicētie Valdas Dreimanes dzejoļi pārņemti no 2x2 nometnes avīzes Rīgas Brīvā Balss 4. numura. Nometne atradās Sv. Alfonsa ezera krastā.

 

Valda Dreimane
NAKTĪ CILVĒKS	Naktī upe, nakti upmalā vītola snaudošie zari, naktī cilvēks. Ar vītolu apsedzies upes malā, viņš sapņo par laivām     baltas buŗas, pareizi vēji un debess sapņo par laivām     debess dzied un mākoņi svētī sapņo par laivām     kamēr zivis nemaldīgi izpeld     viņa sapņus, kamēr zivis gaŗām     mierīgi izpeld viņa skumjos ceļus... Naktī upe, nakti upmalā vītols − ai jūŗa! − naktī cilvēks.
KO ES REDZĒJU SV. ALFONSA EZERĀ	Ūdenszāles, kas nepaklanās viļņiem, ūdenszāles, kas augšup slejas kā smalks sils −     EJ, VERIES AIZ LĪMEŅA ezerā sils, kuŗā pādīti dīda     AR SAULI PRET SAULI sils, kuŗā Rīgu ceļ, un jauns koris paceļas iz ezera un dzied     ZEMI MŪSU LĪDZU senlīmenī, aizlīmenī, tam dzidrajam vēl sadziedamam līmenim pretī.   27.8.79.