PIEKTAIS KONTINENTS

 

Atstājot Vācijas nometnes 40.-to gadu beigās, vairums latviešu devās uz Amerikas kontinentu. Mūsu trimdas kultūras dzīves pīlāri pulcējās Zviedrijā un Amerikā. Uz Austrāliju atbrauca lielāko tiesu tie, kam nelaimējās iekļūt dolāru zemēs. Atbraucēju vidū bija tikai dažas no pieminētajām kultūras dzīves galotnēm − profesori: Kārlis Ābele, Pauls Jurevičs un Nikolajs Rozenauers. Varbūt vēl viens otrs. Pat mūsu tā laika polītiķu mutēs Austrālijas braucējus dēvēja par „tautai atlūzušo zaru”...

 

* * *

 

Amerikas kontinentā latviešu sabiedriskajā un kulturālajā darbā tūlīt arī iesaistījās rūdīti un piedzīvojuši darbinieki. Austrālijā viss bija jāsāk no nulles. Darbu uzsāka jaunieši divdesmit un trīsdesmit gadu vecumā.

Austrālijā jau 1951. gadā notika pirmās Kultūras dienas, kas ik gadu rotācijas kārtībā turpinās kādā no 5 lielākajiem latviešu centriem. Nupat 1979. g. decembrī aizvadījām 29. pēc skaita.

Rakstnieku dienas pirmo reizi notika 1960. g. un gadu vēlāk sākās gadskārtējie teātŗu festivāli. Abi šie lielie pasākumi šogad atzīmēs savu 20. kārtu. Visi minētie sarīkojumi sākās Sidnejā.

Jāpiemin šī kontinenta nopietnākais kultūras dzīves virzītājs − Sidnejas latviešu teātris, kas ierosinājis un arī radījis šos 3 lielos, gadskārtējos sarīkojumus. Bez tam kopš 1950. gada teātris iestudējis 164 lugas un nupat martā atzīmēja 300. literāro sarīkojumu. Jāpiemin arī šī teātŗa divi turnejas ASV, Kanadā un Eiropā, tāpat arī tautas deju ansambļa „Saules josta” divi „pasaules skrējieni.”

 

* * *

 

Kad Eiropā, ASV vai Kanadā ieskanējās pirmie dziesmu svētki, pirmās gadskārtējās rakstnieku vai teātŗu dienas? Neapšaubāmi, tur dzīvo mūsu trimdas kultūras dzīves galotnes. Dziesmu svētkos pulcējas desmit un vairāk tūkstošu apmeklētāju. Tur atrodas Minsteres ģimnāzija un varenie 2x2 kursi, Latviešu fonds, augstvērtīgi koncerti un apbrīnojamā jaunās un vidējās paaudzes latviešu intellektuālu kultūras dzīves aktīvitāte iespējami visās nozarēs. Mēs jūs apbrīnojam!

 

* * *

 

Austrāliju apmeklē krietns skaits citu kontinentu lektoru: polītiķi, literāti, vēsturnieki u.c. Ikkatrs dod no sava devuma piektā kontinenta tautiešiem. Taču ne katrreiz priekšnesumi attaisnojas. Daudzos gadījumos viesa pieeja ir pavirša, nesagatavota, un klausītājiem dažkārt ir sajūta, ka atbraukusi Rīgas slavenība uz kādu Kurzemes zvejniekciemu vai pierobežas sādžu.

 

Atbrauca kāds pianists („klavierspēlētājs”) un koncerta beigās, kad publika prasīja piedevas, pateica, ka viņa repertuārs esot izsmelts... Kāds dzejnieks nekādi nevarēja samierināties, ka nauda izdota par mūsu sabiedriskajām ēkām. Ieteica tās pārdot, lai viņam būtu iespēja par iegūto naudu uztaisīt vairākas propagandas filmas... Kāds cits viesis uz skatuves rādīja, t.i. pamācīja pirmos soļus drāmas laukā, kā jāspēlē teātris. Cits atkal atkārtojis sen zināmus faktus un frāzes polītikā, literatūrā, vēsturē u.c. Vēl viens fakts − esam saņēmuši tēvišķīgus padomus: „Lūk, jūs jau nezināt, bet pie mums... tās lietas taisa tā!” utt., utt.

 

* * *

 

Varētu teikt, ka bijuši arī patīkami izņēmumi, kas nenāca kā sludinātāji, reformatori, bet gan kā savas profesijas zinātāji. To vidū bija „zviedri” − Mārtiņš Zīverts, Dr. Uldis Ģērmanis, plkv. Aleksandrs Plensners; „kanadieši” − Dr. Vaira Vīķe-Freiberga un komponists Tālivaldis Ķeniņš un „amerikāņi” − nelaiķis Alfreds Bērziņš, Ilgvars Spilners un rakstnieks Jānis Klīdzējs. Varbūt, ka esmu kādu aizmirsis, tad izlūdzos piedošanu. Minēto lektoru sniegumi devuši iespējami labāko viņu profesijās, atstājuši ierosmes un pārdomas. Paldies!

 

* * *

 

Austrālijā 1979. g. novembrī un decembrī viesojās 4 aizjūŗas referenti. Trīs no tie ietilpa 29. Kultūras dienu programmas ietvaros.

„Dr. Vaira Vīķe-Freiberga ir labākā runātāja, kādu nācies trimdā dzirdēt”, raksta Ņina Luce Londonas Avīzē.

Viešņa savos referātos skāra socioloģijas un tautiskā mantojuma problēmas − paaudžu maiņu trimdā, naidu, brīvības alkas, latviešu savstarpējas attiecības utt.

„Kultivējot naidu, mēs sevi pakļaujam ienaidniekam. Ne naids, bet brīvības alkas nepieciešamas, lai cīnītos par savas tautas brīvību.”

Latviešu raidījuma radio intervijā Vaira Vīķe-Freiberga, atbildot uz jautājumu par trimdas dziesmu svētku organizāciju, teica: „Latviešu nelaime sākas, ka, rīkojot šādus pasākumus, mēs vispirms dūšīgi strādājam un tikai tad sākam domāt”.

 

* * *

 

Par latviešu mūzikas notikumiem stāstīja komponists Tālivaldis Ķeniņš. Vairāk nekā 2 stundu stāstījumā (bez starpbrīža), papildināts ar muzikālām illustrācijām, viņš sniedza bagātīgu un intelliģentu pārskatu par latviešu mūzikas dzīves parādībām, novitātēm trimdā un Latvijā. Saistošs priekšnesums! Kultūras dienās piedalījās arī ērģelniece Anita Rundāne no Toronto.

Trešais referents −rakstnieks Jānis Klīdzējs savos referātos meklēja izlīdzinājumu trimdas latviešu dzīves ritmā, kā arī atgādināja caurmēra trimdinieka nevēlēšanos iejusties tēvzemes latviešu situācijā. Atgādināja, ka tautas lielākā daļa dzīvo Latvijā. Viņi, cīnīdamies ar polītiskām, saimnieciskām un juridiskām grūtībām, joprojām pastāv un arī pastāvēs. Klīdzējs aizrādīja vairākos referātos, ka no mūsu puses latvieši dzimtenē sagaida vairāk izpratnes un arī morālas palīdzības.

 

* * *

 

 

Ceturtais referents − Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā valdes priekšsēdis Tālivaldis Kronbergs viesojās novembrī, runādams 18. novembŗa aktos, gan arī referātu cēlienos. Manuprāt, visīpatnējākais no visiem 4 viesu referentiem. Varēja arī šo un to mācīties:

− ka brīvajā pasaulē ir tikai 600 stingri nacionāli noskaņotu tautiešu...

− ka ir divas iespējas Latviju atbrīvot − ar globālu kaŗu vai iekšējiem nemieriem Padomju Savienībā;

− brīdināja Austrālijas latviešus no kreisā spārna draudiem (domāti latviešu soc. demokrati trimdā?);

− nosauca iespējamos trimdas vienības grāvējus: Rozīti ar Būmani Vācijā; 2x2 kursu kreisi noskaņotos lektorus; žurnālu Jaunā Gaita;

− aizrādīja bīstamas aplamības − latviešu jaunatnes kongresā Bostonā diskusiju panelī pielaisti tikai kreisie, ieskaitot arī soc. dem. vīrus − Jāni Ritumu un Ati Lejiņu;

− apliecināja, ka vairāki tautieši Amerikas kontinentā viņu nodēvējuši par − Kronvaldu! Ko padarīsi jaunam Kronvaldam!?

 

Spodris Klauverts