PAR MŪSU KULTŪRAS AKCENTIEM
Arturs Plaudis. Akcenti. Melburnā: J.A. Jansona Piemiņas Fonda apgādā, 1978. 256 lp. $9,50
Savas esejas iesākumā par Kārli Skalbi "Saruna Saulrietos" ar atmiņu un mīlestības siltumu Plaudis sāk stāstīt par mūsu iekšējo īstenību:
Tā paaudze, kas sākām kā ganiņi, tad izgājām skolas un pieaugām vēl brīvās Latvijas laikā, savu dzimteni iemīlējām, iemīlēdami tās dabu un vēlāk arī rakstniecību, kas, padarīdama acis redzīgākas, ne vien vēl pietuvināja mūs iemīlētajai dabai, bet, varētu sacīt, ieveda mūs arī sabiedrībā. Jēcītis, Dauka, Liepavota Jancis, Cibiņš, Andulis, kaķītis un labais ķēniņš, Kukažiņa, mūsmāju Janka, Annele, Puiškans bija pirmie mūsu paziņas un draugi. Vēlāk klāt pienāca kalpa zēns Jānis, Kristīne, Roplaiņu tēvs, Zaļga, Annuža, Ķencis, Krauklīšu Pēteris, Aija, Strautmaļi un tā joprojām gaŗa rinda. Ja visi sanāktu kopā, tā būtu patiesi vēsturiska sanāksme. (31)
Pats Arturs Plaudis ir bijis kalpu bērns, ganiņš, gājis skolās brīvības paaudzes gados, vēlāk bijis skolotājs citiem brīvības paaudzes bērniem savā dzimtenē. Jau skolotāju institūta gados radušos mīlestību pret rakstniecību ir sācis izteikt gan meklējot saskari ar rakstu un mākslu radītājiem, gan arī rakstot par tiem. Šodien viņa paveikto darbu klāsts rakstu laukā ir ievērojams: Trimdas rakstnieki (1948) 3 daļās, ko rediģēja kopā ar Pēteri Ermani; L. Bērziņa dzeju izlase Mūža stiga (1972); Mirušie apsūdz (1976) - piederīgo vēstules par dzīvi Latvijā; Jānis Alberts Jansons (1977) - rakstu krājums par ievērojamo paidagogu un literātūras vērtētāju; tulkojumi: N. Kazancaka romāns Aleksis Sorbas (1959) un stāstu krājums Reiz kas citādāk (1978); Plauža paša romāns par mūsu sajaukto dzīvi izsāpētajām dvēselēm - Kaina bērni (1975).
Akcenti sniedz mums vienreizējus materiālus par mūsu rakstu un mākslu meistariem, par latviešu jaunatnes audzinātājiem, arī par mums pašiem pasaules ceļos un pajumtēs. No astoņām esejām uz lasītāju nāk Plauža mīlestība pret savas tautas kultūru, tās radītājiem un viņa dziļi redzīgā intellekta jūtīgā "iekšredze": "Veckupšu Mičis" - par vientuļo, Jūrmalas smilšu kāpās dzīvotāju Miķeli Pankoku, apdāvinātu kokgriezēju, dzīves veida dēļ varētu teikt - latviešu Van Gogs. - "Saruna Saulrietos" - par autora tikšanos, saraksti un dzejas vakaru rīkojumiem Kārlim Skalbem. Pievienoti Skalbes rokraksti. "Jaunsudrabiņa vēstules" - citur nemanītas, nepublicētas mūsu meistara un redzētāja vēstules, rokraksti. "Darbā laimīgais" - tā ir mīlestības un cieņas eseja par savu skolotāju J.A. Jansonu, institūta un vēlāk universitātes izcilo mācībspēku. - "Kāds nepabeigts darbs, kāda nepabeigta dzīve" - par izcilo gleznotāju, asu, redzīgu domātāju kultūras jomā Ernu Geistauti. Viņa dega gaiši, dzīvojot kultūras pasaulē līdz apvāršņiem un sadega jauna šaurajā svešuma trimdas sprostā. - Pēdējās trīs esejas "Apmulsums publikā, "Latviešu rakstnieks un trimda" un esejas vēstule "Nezināmo lasītāj" ir sauciens un aicinājums mūsu visu domām un sirdīm: nenomirt gadu desmitiem pirms mūsu anatomiskās nāves!
Arturs Plaudis mīl savu dzimteni, tautu un tās kultūru totāli, bez atlikuma un kompromisa, bet viņš nav akls, šovinistisks mīlētājs. Ar analitiķa intellektu viņš izceļ un rāda to būtiskāko, bez kā mēs nevaram dzīvot tālāk. Ar trāpīgiem radošā cilvēka vārdiem viņš zīmē stāstījuma ainavas tā, ka mūsu dzimtenes gara un dabas skaistums sāk mūsos sāpēt - ar mīlestību. Paliek žēl, ka Plauža darbi nav tikuši pietiekami pamanīti un novērtēti. Varbūt to paspēs tie, kas mīlēs Latviju pēc mums.
Jānis Klīdzējs