JG128 Arnolds Markss. Rīga-Leikplesida-Rīga

Sakarā ar olimpisko gadu publicējam šinī numurā divas apceres par sportu.

Abu apceŗu autors ir žurnālists Arnolds Markss. Pēc izglītības bibliotekārs-bibliografs. Latvijas presē strādā vairāk nekā 20 gadus, sācis vakara avīzē Rīgas Balss. Darbojas sporta žurnālistikā. Publicējies laikrakstos Cīņa un Dzimtenes Balss un žurnālos Zvaigzne un Liesma. Viņa apceres un intervijas skanējušas Latvijas radio viļņos. Uzrakstījis grāmatu Lāsma par Lāsmu Kaunisti − pirmo latviešu ātrslidotāju, kas kļuva absolūtā pasaules čempione ātrslidošanā. Kopā ar jaunatnes žurnāla Liesma galveno redaktoru Andri Sproģi sarakstījis Ceļvedi pa Rīgu.

Redakcijas piezīmē: apcerēs paturēta autora pareizrakstība, bet telpas trūkuma dēļ 52. lappusē publicētajā rakstā izlaisti 4 sportisti no Latvijas, kuŗiem ir lielas cerības kāpt goda pjedestālā: Edgars Terjohins, burātājs, sporta biedrība „Daugava”; Larisa Nedviga, smailosanā vieniniekā, „Dinamo”; Aleksandrs Jackevičs džudo, „Dinamo”; Aleksandrs Muzičenko, „zvaigznes” klases burāšanā.

Nākamajā JG numurā sniegsim Gunāra Jakobsona apskatu par Latvijas sportistiem, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas laikā no 1912. līdz 1980. gadam, tāpat sen solīto reportāžu par trim izciliem latviešu koŗiem.

Arnolds Markss

RĪGA-LEIKPLESIDA-RĪGA

Atgriežoties no 1980. gada olimpiskajām ziemas spēlēm. Priekšplānā no kreisās: Ingrida Amantova, Vera Zozula, Astra Rībena. Aiz Veras − Aigars Kriķis, viņam blakus cilvēks, bez kuŗa nebūtu mums iegūta pirmā zelta medaļa ziemas spēlēs − treneris Valdis Tiliks. (Foto: Juris Kalniņš)

Visas tās februāra dienas Latvija daudzi gaidīt gaidīja ziņas no Leikplesidas, Grozīja radio pogas. No rītiem kāri tvēra avīzes, it īpaši „Sportu” (tauta to mīļi dēvē par „Sportiņu”). Tas tolaik ik numurā publicēja redakcijas telefonsarunas ar Leikplesidu, Latvijas kamaniņu braucējiem un viņu treneri Valdi Tiliku. Skatījās TV pārraides no aizokeāna, kur kamaniņu sporta sacensībās vislabāk varēja redzēt, kā divas meitenes no Rīgas un Cēsīm cīnās par olimpiskajām medaļām. Kā zināms, cīņa beidzās ar Latvijas sportā vēl nebijušu panākumu: zelta medaļa rīdziniecei Verai Zozuļai, bronzas − cēsniecei Ingrīdai Amantovai.

„Sports” pirmajā lappusē izkliedza lielā priekā lielu virsrakstu : „Olimpiskais zelts ceļos uz Rīgu!” Ievietoja abu meiteņu prāvus portretus. Publicēja vairāku populāru dziesmu, arī Raimonda Paula dziesmu, tekstu autora dzejnieka un sporta žurnālista Jura Brežģa dzejoli „Lidojums”, veltījumu Verai Zozuļai.

Tos zeme mīl, kam zemē saknes turas,
Tos, kuriem šķiet no zemes aiziet grēks,
Bet tad, kad olimpiskie vēji burās,
Zūd arī zemes pievilkšanas spēks.

Smilkst kamanas kā Paganīni stiga
Un karstā ledus speltē lido tās
Tā, lai šais ziemas dienās ari Rīgai
Ar tikko kaltu zeltu tikšanās.

Ik pagriezienā saltas briesmas gaida,
Cik viltus cilpu viražas vēl vīs?
Bet hronometri nelūdzami skaita,
Cik ceļš līdz slavai bezgalīgi īss.

Ai, sekundes, cik gadu gan ir ziedots,
Lai jūsu skrējiens tā kā mirklis šķiet,
Lai iekrist var no ledus ceļa ziedos,
Lai slieces himnas melodiju dzied.

„Sports” pirmajā lappusē pirmos apsveikuma vārdus veltīja abu brašo meiteņu māmuļām. Viņas savukārt dalījās ar „Sportiņu” savos pārdzīvojumos un izjūtās. Veras māte: „Sirds nemierīga visu laiku, kopš Veriņa tālumā. Domāju − kā būs, vai vesela, vai labi jūtas? Ik rītus klausījos radioziņas, vakaros skatījāmies pa televizoru, kā viņi tur drāž pa to ledus sienu augša. Bail taisni skatīties. Redz daudzi taču krita, arī mūsu Dainis. Lielo prieka vēsti uzzināju no rīta, tad gan no sirds apraudājos...” Ingrīdas māte: „... šodien, kad jau zināmi rezultāti, visas Cēsis lepnas − Ingrīda taču cēsniece! Baidījāmies pat cerēt, ka mūsējiem veiksies tik labi. Bet, godīgi sakot, Ingrīda ar savu milzīgo darbu, apzinīgumu ir godam pelnījusi šo lielo panākumu. Jau no sestās klases viņa trenējas, ir ļoti centīga, steigusies uz treniņiem, uz stadionu. Jāteic, ka visa mūsu ģimene ir sportiska − pati, vēl tehnikumā mācīdamās, nodarbojos ar skriešanu, arī tagad piedalos rūpnīcas spartakiādē, tētis savā laikā bija atzīts bokseris − Imants Amantovs. Savas meitas esmu audzinājusi stingri un redzu, ka pareizi vien bijis. Un arvien man prātā bijušas Raiņa rindas no „Zelta zirga”: „...nedomāt par laipniem smaidiem, nedomāt par zilām acīm, domāt tik uz augsto tāli...” Esmu lepna, ka Ingrīda šai tālei tikusi vistuvāk.

„Sports” pirmajā lappusē mudināja sporta draugus: „Gādāsim krāšņākos ziedus!” Tos sagādājuši, kāds Latvijas kolhozs speciāli no savas puses vien atsūtīja uz Rīgu vairākus simtus neļķu, sporta cienītāji reti kuplā skaitā pārpildīja stacijas peronu. Kad pie tā piestāja ātrvilciens no Maskavas − paloja ļaužu jūra. Urrā mijās ar brāvo utt. Tik grandioza un sirsnīga sportistu sagaidīšana Rīgas stacijā nebija redzēta kopš tiem laikiem, kad Rīgā no Melburnas atgriezās pirmā latviešu olimpiskā čempione Inese Jaunzeme (viņa arī sagaidīja Veru Zozuļu), no Maskavas atbrauca pasaules šaha čempions Mihails Tāls un no Francijas pārradās absolūtā pasaules čempione ātrslidošanā Lāsma Kauniste...

Latvijas televīzija visu iknedēļas sporta žurnālu „Arēna”, trīsceturtdaļstundas, veltīja kamaniņu sportam − tā pirmsākumiem, kad Cēsīs dzima „Cīrulīšu” trase un optimisti, kas to cēla, dziedāja pašu sacerēto dziesmiņu „Gan mēs Olimpijā būsim...”, tā šodienai, kad mums ir sava olimpiskā čempione, un tā nākotnei, kas saistās ar mākslīgā ledus trases celtniecību Siguldā. Studijā bija olimpieši, kas stāstīja par Leikplesidā piedzīvoto, uzsverot amerikāņu draudzīgo attieksmi pret padomju sportistiem. Studijā bija arī viens no tūristiem − Murjāņu sporta skolas direktors Bonifācijs Urtāns. Latvijas televīzija izrādīja viņa uzņemtās filmas fragmentu par Leikplesidu, par sacensībām, arī par incidentu ar padomju pasažieru lidmašīnu Ņujorkas lidostā.

Kamaniņu braucēji tagad izklīduši pa Latviju, lai stāstītu par Leikplesidu un saviem olimpiskajiem startiem, Vera Zozula vispirms devās uz savu dzimto pusi − Talsiem, Ingrīda Amantova, protams, uz Cēsīm...

Arnolds Markss

MEDAĻU PRETENDENTI NO LATVIJAS

Anita Stukāne, dzimusi 1954., sporta biedrība „Vārpa”, treneris − Tālivaldis Budevics, diplomēta bioloģe, beigusi LVU. Augums 176 cm, svars 65,5 kg. Kur dzimst talanti? Tādi, kas spēj uzkāpt sporta olimpa augstumos. Arī Cēsīs. Tur skolā gāja un sportot sāka Anita Stukāne. Tā pati, kas pirmsolimpiskajā 1979. gada sezonā piepeši spoži iemirdzējās pasaules vieglatlētikas zvaigžņu pulkā. Viņa uzvarēja PSRS tautu spartakiādē Maskavā, kur startēja arī ārzemnieces, bija pirmā pasaules kausa izcīņā Monreālā un izcīnīja zelta medaļu Universidādē Mehiko. Turklāt Meksikas galvaspilsētā Anita sasniedza jaunu Latvijas rekordu − 6,80, vienu no labākajiem vieglatlētikas vēsturē.

Pāvels Seļivanovs. dzimis 1952., sporta biedrība „Daugava” (klubs „Radiotehniķis”), treneris − Genadijs Paršins. Augums 195 cm, svars 97 kg. Kanādā pazīst vēl vienu izcilu Latvijas sportistu. Tas ir volejbolists Pāvels Seļivanovs, Viņam nebija viegli ne „Radiotehnika” komandā kļūt par spēlētāju Nr 1. nedz arī ieņemt redzamu vietu izlasē, jo pirms viņa visus ilgi bija žilbinājis cits volejbolists no Rīgas − divkārtējais olimpiskais čempions Ivans Bugajenkovs (viņš tagad LVFKI pasniedzējs). Ja Pāvelam ir olimpiskā sudraba medaļa, viena pasaules un trīs Eiropas čempiona medaļas, tad tas liecina, ka Rīgas volejbola labā slava neapsūb. P. Seļivanovs aizraujas ar atskaņošanas aparatūras konstruēšanu. Starp citu, viņa elki ir mūsu kamaniņu braucēji. Viņš viens no pašiem pirmajiem, tiem pareģoja spožus panākumus pasaules arēnā. Nojauta...

Dainis Kūla, dzimis 1959., Rīgas ASK, treneris − Māris Grīva (Ventspils). Augums 190 cm. svars 91,7 kg.
Kopš Latvijas visu laiku dižākais un panākumiem bagātākais sportists − olimpisko zelta, sudraba un bronzas, četru Eiropas čempiona zelta medaļu ieguvējs Jānis Lūsis atvadījies no lielā sporta, bieži vaicā: „Kas šķēpa mešanā varētu nākt lielā Jāņa vietā? ...Speciālistu un līdzjutēju uzmanību aizvien vairāk piesaista Ventspils šķēpa metējs Dainis Kūla. Šobrīd ir divas patīkamas tendences: pirmkārt, tāpat kā savā laikā Jānis Lūsis, arī Dainis pamatā balstās uz labu atlētisko sagatavotību, viņš cītīgi nodarbojas ar desmitcīņu, otrkārt Daiņa rezultāti visu laiku ir labāki par Jāna sasniegumiem tajā pašā vecumā. 1979. gada sezonu viņš beidza ar jaunu personīgo rekordu − 86,04 metri, turklāt iepriekšējo savu rekordsasniegumu viņš viena gada laikā uzlaboja uzreiz par 6 metriem. Mūsdienās tik strauji progresē reti.

Uļjana Semjonova, dzimusi 1952. gadā, sporta biedrība „Daugava” (TTT klubs), treneris − Raimonds Karnītis, ar izcilību beigusi LVFKI, skolotāja. Augums 2,11, svars 108 kg.
Uļjanu Semjonovu atrada... konkursa laikā: Latvijā rīko gara auguma basketbolistu meklēšanu un tajā piedalās dažādu arodu un vecumu cilvēki, par saviem atradumiem ziņojot uz Rīgu. Tā no Latgales vispirms pie trenera Anša Raubēna, bet pēc tam pasaulslavenajā TTT sieviešu basketbola komandā nonāca tagad tāltālu populārā groza bumbas meistare. Viņai pieder viss, ko basketbolā var iegūt − Latvijas, Padomju Savienības, Eiropas, pasaules un arī pati vērtīgākā − olimpiskās čempiones medaļa (no 1976. gada, no Monreālas). Uļa mīl visu sievišķo − mūziku, rokdarbus, gatavot garšīgus ēdienus. Vakaros, ja nav basketbola mači, Semjonovu droši var sastapt kādā no Rīgas teātriem, viņa vienmēr ir redzējusi visas jaunākās lugas.

Arsens Miskarovs, dzimis 1961., sporta biedrība „Lokomotīve”, treneris − Pēteris Mihailovs. Augums 182 cm, svars 79,9 kg. Latvijā pēdējos gados izauguši vairāki labas starptautiskas klases peldētāji, kas piedalījušies sacensībās ar ASV, VDR, Kanādas un citu valstu sportistiem gan Rīgā, gan ārzemēs. Viens no populārākajiem ir pēckara atjaunotajā Jelgavā dzimušais Arsens Miskarovs. Viņš specializējas brasa peldējumos un startē abās olimpiskajās distancēs − 100 un 200 metros. Lielākie panākumi gan Savienībā, gan ārzemēs ir gūti garākajā peldējumā. Līdz šim labākais veikums − otrā vieta pasaules čempionātā. Pabeidzis skolu Jelgavā, Arsens sāka studijas Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.

Leolita Bļodniece, dzimusi 1959., sporta biedrība „Dinamo”, treneris − Elmārs Krūze, studē eksterni. Augums 176 cm, svars 77,8 kg.
Strauji sieviešu šķēpa mešanā savukārt ienāca rīdziniece Leolita Bļodniece, kas sākotnēji guva pat lielākus panākumus nekā Dainis Kūla. Veiksmīgākais viņai bija 1976. gads − uzvara PSRS tautu spartakiādē un uzvara Eiropas junioru čempionātā Atēnās. Taču Leolitai bija sliktāka fiziskā sagatavotība, neizturēja roka, nācās atteikties no iemīļotās šķēpa mešanas un ilgstoši ārstēties. Pateicoties Rīgas ārstu meistarībai un meitenes pacietībai un uzcītībai, pērn Leolitu atkal redzējām šķēpa mešanas sektorā. Spartakiādē Maskavā, startējot kopā ar spēcīgām ārzemniecēm viņa ierindojās sestajā vietā. Speciālisti to uzlūko par vērā ņemamu atgriešanos.

Inta Drēviņa, dzimusi 1951., sporta biedrība „Vārpa”, treneris − Imants Liepiņš, Augums 167 cm, svars 56,7 kg. Paskatieties kādreiz, kā strādā dārznieks − apdomīgi un nesteidzīgi. Inta Drēviņa, toreiz Klimoviča, mācījās par dārznieci Bulduru tehnikumā. Taču sportā viņa izvēlējās vienu no visstraujākajiem veidiem − skriešanu. Par viņas speciāldisciplīnu kļuva garais sprints − 400 metri. Šeit Inta ieskrēja Padomju Savienības izlases komandā 4x400 metru stafetē. No Monreālas jaunā dārzniece pārveda olimpisko bronzas medaļu, no Romas − Eiropas čempionāta tāda paša kaluma godalgu. Pēc tam Intu Drēviņu skrejceliņā vairs neredzēja, viņa gaidīja ģimenes pieaugumu. Runāja, ka viņa sportā vairs neatgriezīsies. Atgriezās. Un viņas treneris tic, ka jaunā māmiņa atkal iekļūs PSRS izlasē.

Aleksandrs Avdejevs, dzimis 1956., sporta biedrība „Dinamo”, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Augums 193 cm, svars 91 kg. Ūdens sporta veidos olimpiskajām spēlēm Maskavā gatavojas vēl viens sportists. Tas ir airētājs Aleksandrs Avdejevs, kas puikas gados kopā ar vecākiem no Pievolgas pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. Bet tur viņu pievilināja Lielupe, airēšanas sports vai pavisam precīzi − smaiļošana. Jaunais smaiļotājs nonāca pie ļoti labas treneres − Elzas Krūmiņas, kas no viņa izaudzināja pasaules čempionu. Aleksandra Avdejeva kolekcijā jau divas tādas medaļas. Olimpisko pagaidām nav...

Zoržs Tikmers, dzimis 1957., studē bioloģiju Latvijas Valsts universitātē. Augums 193 cm svars 89,5 kg.

Dimants Krišjānis, dzimis 1960., sporta instruktors. Augums 192 cm, svars 91 kg.

Dzintars Krišjānis, dzimis 1958., sporta instruktors. Augums 193 cm, svars 94 kg.

Artūrs Garonskis, dzimis 1957., studē automātiku un skaitļošanas tehniku Rīgas Polītehniskajā institūtā. Augums 194 cm, svars 99 kg.

Juris Bērziņš, dzimis 1954., diplomēts elektroenerģētikas inženieris, beidzis RPI. Augums 154 cm (komandas stūrmanis!), svars 50 kg.
Pieci vīri vienā laivā nesasēdās uzreiz. Viss nāca ar gadiem, kad viņi un viņu treneris Rolands Sproģis pārliecinājās, ka tieši tam vajadzētu būt īstajam variantam, lai plūktu laurus akadēmiskajā airēšanā četriniekā ar stūrmani. Jāpiebilst, ka trenerim Sproģim ir ķēriens atrast pasaules klases airētājus − trīs citi viņa audzēkņi 1968. gadā startēja Mehiko olimpiādē. Pērn Maskavā spartakiādē rīdzinieku piecnieks pārspēja arī pēdējo gadu favorītus − VDR airētājus, taču pēc tam pasaules čempionātā uzvarēja vācieši, latvieši finišēja otrie. Kā būs olimpiādē Maskavā? „Dinamo” stūrmaņa četrinieks trenējās, kā saka, vaiga sviedros...

Anita Stukāne, dzimusi 1954., sporta biedrība „Vārpa”, treneris − Tālivaldis Budevics, diplomēta bioloģe, beigusi LVU. Augums 176 cm, svars 65,5 kg.	Kur dzimst talanti? Tādi, kas spēj uzkāpt sporta olimpa augstumos. Arī Cēsīs. Tur skolā gāja un sportot sāka Anita Stukāne. Tā pati, kas pirmsolimpiskajā 1979. gada sezonā piepeši spoži iemirdzējās pasaules vieglatlētikas zvaigžņu pulkā. Viņa uzvarēja PSRS tautu spartakiādē Maskavā, kur startēja arī ārzemnieces, bija pirmā pasaules kausa izcīņā Monreālā un izcīnīja zelta medaļu Universidādē Mehiko. Turklāt Meksikas galvaspilsētā Anita sasniedza jaunu Latvijas rekordu − 6,80, vienu no labākajiem vieglatlētikas vēsturē.
Pāvels Seļivanovs. dzimis 1952., sporta biedrība „Daugava” (klubs „Radiotehniķis”), treneris − Genadijs Paršins. Augums 195 cm, svars 97 kg.	Kanādā pazīst vēl vienu izcilu Latvijas sportistu. Tas ir volejbolists Pāvels Seļivanovs, Viņam nebija viegli ne „Radiotehnika” komandā kļūt par spēlētāju Nr 1. nedz arī ieņemt redzamu vietu izlasē, jo pirms viņa visus ilgi bija žilbinājis cits volejbolists no Rīgas − divkārtējais olimpiskais čempions Ivans Bugajenkovs (viņš tagad LVFKI pasniedzējs). Ja Pāvelam ir olimpiskā sudraba medaļa, viena pasaules un trīs Eiropas čempiona medaļas, tad tas liecina, ka Rīgas volejbola labā slava neapsūb. P. Seļivanovs aizraujas ar atskaņošanas aparatūras konstruēšanu. Starp citu, viņa elki ir mūsu kamaniņu braucēji. Viņš viens no pašiem pirmajiem, tiem pareģoja spožus panākumus pasaules arēnā. Nojauta...
Dainis Kūla, dzimis 1959., Rīgas ASK, treneris − Māris Grīva (Ventspils). Augums 190 cm. svars 91,7 kg.	Kopš Latvijas visu laiku dižākais un panākumiem bagātākais sportists − olimpisko zelta, sudraba un bronzas, četru Eiropas čempiona zelta medaļu ieguvējs Jānis Lūsis atvadījies no lielā sporta, bieži vaicā: „Kas šķēpa mešanā varētu nākt lielā Jāņa vietā? ...Speciālistu un līdzjutēju uzmanību aizvien vairāk piesaista Ventspils šķēpa metējs Dainis Kūla. Šobrīd ir divas patīkamas tendences: pirmkārt, tāpat kā savā laikā Jānis Lūsis, arī Dainis pamatā balstās uz labu atlētisko sagatavotību, viņš cītīgi nodarbojas ar desmitcīņu, otrkārt Daiņa rezultāti visu laiku ir labāki par Jāna sasniegumiem tajā pašā vecumā. 1979. gada sezonu viņš beidza ar jaunu personīgo rekordu − 86,04 metri, turklāt iepriekšējo savu rekordsasniegumu viņš viena gada laikā uzlaboja uzreiz par 6 metriem. Mūsdienās tik strauji progresē reti.
Uļjana Semjonova, dzimusi 1952. gadā, sporta biedrība „Daugava” (TTT klubs), treneris − Raimonds Karnītis, ar izcilību beigusi LVFKI, skolotāja. Augums 2,11, svars 108 kg.	Uļjanu Semjonovu atrada... konkursa laikā: Latvijā rīko gara auguma basketbolistu meklēšanu un tajā piedalās dažādu arodu un vecumu cilvēki, par saviem atradumiem ziņojot uz Rīgu. Tā no Latgales vispirms pie trenera Anša Raubēna, bet pēc tam pasaulslavenajā TTT sieviešu basketbola komandā nonāca tagad tāltālu populārā groza bumbas meistare. Viņai pieder viss, ko basketbolā var iegūt − Latvijas, Padomju Savienības, Eiropas, pasaules un arī pati vērtīgākā − olimpiskās čempiones medaļa (no 1976. gada, no Monreālas). Uļa mīl visu sievišķo − mūziku, rokdarbus, gatavot garšīgus ēdienus. Vakaros, ja nav basketbola mači, Semjonovu droši var sastapt kādā no Rīgas teātriem, viņa vienmēr ir redzējusi visas jaunākās lugas.
Arsens Miskarovs, dzimis 1961., sporta biedrība „Lokomotīve”, treneris − Pēteris Mihailovs. Augums 182 cm, svars 79,9 kg.	Latvijā pēdējos gados izauguši vairāki labas starptautiskas klases peldētāji, kas piedalījušies sacensībās ar ASV, VDR, Kanādas un citu valstu sportistiem gan Rīgā, gan ārzemēs. Viens no populārākajiem ir pēckara atjaunotajā Jelgavā dzimušais Arsens Miskarovs. Viņš specializējas brasa peldējumos un startē abās olimpiskajās distancēs − 100 un 200 metros. Lielākie panākumi gan Savienībā, gan ārzemēs ir gūti garākajā peldējumā. Līdz šim labākais veikums − otrā vieta pasaules čempionātā. Pabeidzis skolu Jelgavā, Arsens sāka studijas Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.
Leolita Bļodniece, dzimusi 1959., sporta biedrība „Dinamo”, treneris − Elmārs Krūze, studē eksterni. Augums 176 cm, svars 77,8 kg.	Strauji sieviešu šķēpa mešanā savukārt ienāca rīdziniece Leolita Bļodniece, kas sākotnēji guva pat lielākus panākumus nekā Dainis Kūla. Veiksmīgākais viņai bija 1976. gads − uzvara PSRS tautu spartakiādē un uzvara Eiropas junioru čempionātā Atēnās. Taču Leolitai bija sliktāka fiziskā sagatavotība, neizturēja roka, nācās atteikties no iemīļotās šķēpa mešanas un ilgstoši ārstēties. Pateicoties Rīgas ārstu meistarībai un meitenes pacietībai un uzcītībai, pērn Leolitu atkal redzējām šķēpa mešanas sektorā. Spartakiādē Maskavā, startējot kopā ar spēcīgām ārzemniecēm viņa ierindojās sestajā vietā. Speciālisti to uzlūko par vērā ņemamu atgriešanos.
Inta Drēviņa, dzimusi 1951., sporta biedrība „Vārpa”, treneris − Imants Liepiņš, Augums 167 cm, svars 56,7 kg.	Paskatieties kādreiz, kā strādā dārznieks − apdomīgi un nesteidzīgi. Inta Drēviņa, toreiz Klimoviča, mācījās par dārznieci Bulduru tehnikumā. Taču sportā viņa izvēlējās vienu no visstraujākajiem veidiem − skriešanu. Par viņas speciāldisciplīnu kļuva garais sprints − 400 metri. Šeit Inta ieskrēja Padomju Savienības izlases komandā 4x400 metru stafetē. No Monreālas jaunā dārzniece pārveda olimpisko bronzas medaļu, no Romas − Eiropas čempionāta tāda paša kaluma godalgu. Pēc tam Intu Drēviņu skrejceliņā vairs neredzēja, viņa gaidīja ģimenes pieaugumu. Runāja, ka viņa sportā vairs neatgriezīsies. Atgriezās. Un viņas treneris tic, ka jaunā māmiņa atkal iekļūs PSRS izlasē.
Aleksandrs Avdejevs, dzimis 1956., sporta biedrība „Dinamo”, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Augums 193 cm, svars 91 kg.	Ūdens sporta veidos olimpiskajām spēlēm Maskavā gatavojas vēl viens sportists. Tas ir airētājs Aleksandrs Avdejevs, kas puikas gados kopā ar vecākiem no Pievolgas pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. Bet tur viņu pievilināja Lielupe, airēšanas sports vai pavisam precīzi − smaiļošana. Jaunais smaiļotājs nonāca pie ļoti labas treneres − Elzas Krūmiņas, kas no viņa izaudzināja pasaules čempionu. Aleksandra Avdejeva kolekcijā jau divas tādas medaļas. Olimpisko pagaidām nav...
Zoržs Tikmers, dzimis 1957., studē bioloģiju Latvijas Valsts universitātē. Augums 193 cm svars 89,5 kg. Dimants Krišjānis, dzimis 1960., sporta instruktors. Augums 192 cm, svars 91 kg. Dzintars Krišjānis, dzimis 1958., sporta instruktors. Augums 193 cm, svars 94 kg. Artūrs Garonskis, dzimis 1957., studē automātiku un skaitļošanas tehniku Rīgas Polītehniskajā institūtā. Augums 194 cm, svars 99 kg. Juris Bērziņš, dzimis 1954., diplomēts elektroenerģētikas inženieris, beidzis RPI. Augums 154 cm (komandas stūrmanis!), svars 50 kg.	Pieci vīri vienā laivā nesasēdās uzreiz. Viss nāca ar gadiem, kad viņi un viņu treneris Rolands Sproģis pārliecinājās, ka tieši tam vajadzētu būt īstajam variantam, lai plūktu laurus akadēmiskajā airēšanā četriniekā ar stūrmani. Jāpiebilst, ka trenerim Sproģim ir ķēriens atrast pasaules klases airētājus − trīs citi viņa audzēkņi 1968. gadā startēja Mehiko olimpiādē. Pērn Maskavā spartakiādē rīdzinieku piecnieks pārspēja arī pēdējo gadu favorītus − VDR airētājus, taču pēc tam pasaules čempionātā uzvarēja vācieši, latvieši finišēja otrie. Kā būs olimpiādē Maskavā? „Dinamo” stūrmaņa četrinieks trenējās, kā saka, vaiga sviedros...