PAZĪSTAMS KRĀŠNUMS

Valdis Mežezers. Sirds ko dziļi iemīlēja. Grendheivenā: Aka, 1977. 91 lp. $6,50.

 

Potenciāls lasītājs, kas zina, ka aplūkojamās grāmatas autors ir garīdznieks (luterāņu mācītājs), varētu iztēloties, ka šis krājums droši vien piesātināts ar teoloģiskiem prātojumiem un reliģiskām izjūtām; varbūt pat smagnēji didaktisks. Ja potenciālais lasītājs nav šādas pieejas entuziasts, viņa atmiņā var iznirt Bairona satiriskās rindas par teoloģijas vadītu dzejošanu:

... but now grown more holy,
The muses upon Sion's hill must ramble
With poets almost clergymen, or wholly;
And Pegasus has a psalmodic amble
Beneath the very Reverend Powley.

Izlasot Mežezera jaunāko krājumu, jāatzīst, ka citētās rindas varētu kaut cik attiecināt uz pēdējā nodaļā sakopotajiem tekstiem, kuŗus autors uzskata par dziesmām (zem katra virsraksta minēta vārsmu dziedāšanai piemērota melodija!). Turpretī pārējiem šī krājuma sacerējumiem maz līdzības ar baznīcas dziesmām vai sprediķiem. Tie drīzāk liek atcerēties Virzas iebildumus pret Friča Bārdas metodēm:

Tā Fricis Bārda iet. Ikvienam pants kļūs gauss,
Kuŗš nesaprašanā un paviršībā ļaus,
Ka dzejā sakrājas uz gleznas viņam glezna.
Ikviens lai sargājas no stila pārāk grezna!
Kuŗš gleznām dzejolī bez mēra vaļu dos,
Ar zaļiem pinekļiem viņš mūzu savažos.

Savos "laicīgajos" dzejdarbos Mežezers visumā parādās kā "nelabojams romantiķis" (raksturīgi, ka šis krājums veltīts kādai Erikai) ar lirisku, visai konvencionāli un izšķērdīgi aistētizētu skatījumu, kas prasīgāku lasītāju drīz sāk gurdināt. Gleznu ir pārāk daudz. Gandrīz viss liekas gaužām pazīstams. (Friča Bārdas pārbagātā gleznainība ir krietni vien svaigāka un palaikam saistās ar individuāli iezīmīgāku dzejdarba veidojumu.) Nav gan tā, ka Mežezers nespētu sniegt poēziju - viņam tiešām piemīt zināmas dzejnieka dotības. Diemžēl, viņa sacerējumu mākslas vērtība nekad nav sevišķi augsta un bieži atgādina mūsu literātūras agrīnos vārsmojumus ar ziņģes piekrāsu, piem.:

Visnotaļ ezers spulgi spīd.
Peld mēness dzelmē zvīļā.
Nakts vēsmām līdzi ilgas slīd
Pie Tevis, mana mīļā.

Es skatos - tālas zvaigznes mirdz.
Un vizmains ūdens laistās.
Ir pilna gaismas mana sirds
Un Tevis - mūžam skaistās. (55. lp.)

Izvēlīgāks autors te kaut kā būtu iedabūjis vismaz "nemainīgi skaisto", "laika neskarto" "laika neizpostīto" vai tml., bez tam arī citos dzejoļa aspektos lūkodams izvairīties no ziņģu gara. - Atklāti sakot, recenzentam Mežezera pieeja citētajā dzejolī atgādina ne tikvien mūsu agrīnos liriķus (Esenberģi, Pavasaru Jāni), bet arī nostāstu par kādu mazpilsētas amatnieku, kas padzēriena un jūsmas apvienotā ietekmē mēdzis dziedāt:

Skaista mana Rozālija
Līdz pašam vecumam!

Tiesa, daži šī krājuma dzejoļi ir krietni vien labāki nekā citētās rindas par ezeru, ilgām etc., bet arī tajos izteiksmes līdzekļi šķiet drusku par daudz vispārināti un apnicīgi pazīstami resp. tādi, kas nespēj attiecīgo situāciju raksturot pietiekami konkrētā un iezīmīgā veidā, piem.:

No kokiem lapas krīt bez mitas.
Ir rudens, draugs, jau rudens klāt.
Vējš brīžiem logu rūtīs sitas.
Bez skaita lapas krīt, bez mitas.

Jau rudens, draugs, jau rudens klāt.
Cik laimīgs tas, kam siltas mājas,
Kur vēlās stundas pavadīt,
Kad vējš un lietus nenostājas,
Ar tumsu ārs visnotaļ klājas,
Un lietus līst, un lapas krīt. (64)

Tikko citētais dzejolis šķiet pabāls un drusku primitīvs, ja to salīdzina ar Rilkes "Herbsttag"

Herr: es ist Zeit. Der Sommer war sehr gross.
Leg deinen Schatten auf die Sonnenuhren,
und auf den Fluren lass die Winde los.

Befiehl den letzten Früchten voll zu sein;
gib ihnen noch zwei südlichere Tage,
dränge sie zur Vollendung hin und jage
die letzte Süsse in den schweren Wein.

Wer jetzt kein Haus hat, baut sich keines mehr.
Wer jetzt allein ist, wird es lange bleiben,
wird wachen, lesen, lange Briefe schreiben
und wird in den Alleen hin und her
unruhig wandern, wenn die Blätter treiben.

Protams, Rilke ir patiešām liels dzejnieks, turpretī Mežezers uzskatāms par minor poet, tādēļ no Mežezera nevar gaidīt Rilkes vērienu un izdomu. Taču - arī mazāka kalibra dzejniekiem dažkārt piemīt gaume un zināma subtīlitāte. Cerams, ka Mežezers kaut cik pacentīsies arī šādā virzienā.

 

Gundars Pļavkalns