MĪLESTĪBAS MOTĪVU DZEJA

Herta Krauja. Ziedošie negaisi. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1976. 101 lp. $5.00.

 

Hertas Kraujas pēdējais dzejkrājums Ziedošie negaisi ietveŗ 85 dzejoļus, kas sakopoti četrās nodaļās. Starp šīm nodaļām nav krasu atšķirību ne tematikā, ne formālā veidojumā. Vienotājs elements ir jau pati vārdu izvēle, kas atkal un atkal atkārtojas visā krājumā. Visbiežāk lietotie vārdi saistās ar zvaigznēm, sapņiem, krāsām, pavasari, vasaru, ziedēšanu, sauli, debesīm, varavīksni, nakti un mēnesnīcu dažādos paveidos. Izjūtu un dabas tēlojumos dominē apzīmējumi kā: spožs, priecīgs, smejošs, smaržīgs, teiksmains, glāstošs, dzidrs - un arī skumjš.

Romantikas gaisotni notonē zilo, zaļo, sudrabaino, zelta un baltās krāsas pārsvars, tikai retumis pazibot sarkanā iedzirkstieniem. Tomēr Kraujas dzeja nav saldsērīgs balto gulbju peldējums parku rāmos ūdeņos. Viņa dzīves aizrautības un belzienus nevairās, visu pieņem nekurnot. Šī dzeja ir ne tikai mīlestības, bet visas dzīvošanas Augstā Dziesma.

Gandrīz ik otrā dzejolī dažās rindkopās rasta jauna izteiksme mūžveco temu variantiem, kaut arī retāk padevies visu dziedājumu noturēt pirmreizības svaigumā. Viņas dzejoļiem ir it kā cīruļa triļļu skanīgums, vieglums, īsums - to vairums nepārsniedz 20, 50 vārdu gaŗumu.

Dažbrīd dzejas pārdzīvojumu atslābina jau sen nolietoto "dzejisko" vārdu virknes, piem., "kad maigi pirksti sniedza man..." - "Vai purvu izbrist pietiks man spēka..." - "... ziemas pasakā klausos..." - "Manas acis bija apreibušas..." - "Manas acis iedegās izbrīnā..." - "Manas sirds tuksnesis..." utt.

Reizēm izteiksme kļūst pārdrošāka, ar pārsteiguma prieku:

Paceļos uz vēja šalkām
iemērcu pirkstu saulē -
izkūst ziema ap mani (59.lp.);

Es pašķiŗu sapni uz otru pusi
atmostas vējš un iezvana gaismas piedzimšanu.

Mīlestības motīvu ievijums turpat pusē no visa krājuma dzejoļos. Tās pārdzīvojuma skāla plaša un - no pazemības un pakļautības:

Ar samītas zāles pazemību
veŗos tavu dusmu varenībā (71)
... esmu zieds,
... tavos
mēnešainos dārzos rītausmu gaidu. (64),

- līdz pārgalvībai uzdrīkstēties:

es esmu kaķene dzirksteļainu spalvu,
...
Tavā visvājākā stundā... (96)

un tālāk

Smiedamās pārplēsu dienu
vidū pušu,
kad sadzēli mani. (97).

Krājums nobeidzas ar dzejoli "Vasaras klēpis":

... Šogad karsts ir vasaras klēpis:
ik rasas lāse pārvēršas dzirkstelē - (98),

kas skan vienlīdz aizrautīgi ar:

...es izziedu līdz galam
un vīnā pārvēršos (81).

Rēnā gaismas ainava, dvēseles brīvības ilgas pārliecinoši vienkārši izteicas dzejolī "Noņem" (94):

Noņem no manis
tavas alkatības slogu,
...
Lai liega vēsma no snaudošās jūŗas
atnes man...
mūžības glāstu.

Pazīstamo šī laikmeta dzejražu ierosmes vai ietekmes izmanāmas dažos H. Kraujas dzejoļos. Tā rindas - "...es pati esmu vasara" atkārto Ainas Kraujietes teikto, un Rīta eņģeli pirmā mūsu dzejā saskatīja Ausma Jaunzeme: "Blāzmainos rīta vārtos stāv eņģelis" (69). A.Ivaskas silu valdnieks Tapio H.Kraujas dzejolī (78) pārvērties meža garā, topot jo tuvs tautas pasaku Meža mātei.

Grāmatā samērā maz iespiedumkļūdu. Lasot pamanītās: plaukstošams (jābūt: plaukstošam, 88); udeņos (jābūt: ūdeņos, 89); ka no Nekurienes (jābūt: kā no Nekurienes, 45).

Hertas Kraujas dabiskai vienkāršībai atbilst grāmatas apvalks - zilā pamatā zeltaini dzejnieces vārda pirmo burtu un staru svītru ievilkumi.

 

Guna Ikona