IEVĒROJAMS VEIKUMS VECLATVIEŠU VALODAS UN RAKSTU DRUVĀ

Evangelien und Episteln. Ins Lettische übersetzt von Georg Elger. Nebst einem Register seiner geistlichen Lieder aus der Zeit um 1640. Band 1. Texte. Herausgegeben von Kārlis Draviņš. Band 2. Wortregister. Zusammengestellt von Kārlis Draviņš und Mirdza Ozola. Lund 1961-1976. XXII, 152 un XXVI, 160 lp. Slaviska Institutionen vid Lunds Universitet. Text- och materialutgåvor. 1-2

 

Elgera (1585?-1672) izmeklētu evaņģeliju un epistulu (EvE), latviskais tulkojums, kas saglabājies tikai kā manuskripts un tagad ir Lundas unversitātes Slavu institūta īpašums, nesen laists klajā iespiestā veidā divos sējumos. Šie sējumi ir viens no ievērojamākiem publicējumiem pēdējo gadu laikā veclatviešu valodas un literātūras laukā.

Jau apmēru dēļ vien EvE ir gaužām ievērojams darbs, jo tas ir viens no plašākiem 17. gs. latviešu valodas rokrakstiem, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Bez tam EvE ļauj Elgera darbību novērtēt pareizāk. Līdz šim Elgera valodu un rakstību parasti salīdzināja ar Manceļa (1592-1654), t.s. vecās pareizrakstības nodibinātāja, darbos atrodamo valodu un rakstību. Šis salīdzinājums bija Elgeram visai nelabvēlīgs, jo vienīgie Līdz šim pie sniedzamie Elgera darbi bija tie, kas laisti klajā 1672. un 1683. g., tātad ilgi pēc tam, kad Manceļa rakstība jau bija vispār atzīta. Bet tā kā Elgera rakstība izveidojusies jau ap 1600.-1615. g. (EvE 2:XII), tad vairs nedrīkst Elgera rakstību salīdzināt ar Manceļa rakstību. Salīdzinot turpretī Elgera valodu un rakstību ar citiem latviešu 17. gs. sākuma tekstiem, skaidri redzams Elgera pārākums, kaut gan viņa latviešu valodas zināšanas ir labi viduvējas (Eve 2:XXII) un neliecina par labu to pētnieku uzskatam, kas Elgeru apzīmē par latvieti (pēc citu domām Elgers ir bijis vācietis).

EvE 1 sniedz Elgera manuskripta ārkārtīgi rūpīgu atveidojumu, ko veicis mūsu veco rakstu labākais zinātājs Kārlis Draviņš, bet EvE 2 ir Elgera rokrakstā atrodamo vārdu un formu pilnīga vārdnīca, ko Kārlis Draviņš sakārtojis ar Mirdzas Ozolas palīdzību. Šī ir pirmā reize, kad laista klajā kāda veclatviešu teksta pilnīga vārdnīca. Šīs vārdnīcas nozīmi kāpina vēl tas, ka Mīlenbacha, Endzelīna un Šturmas sakārtotajā latviski vāciskajā vārdnīcā (Rīgā 1923-1946 sešos sējumos) ir samērā maz piemēru no 16. un 17. gs. latviešu tekstiem. EvE 2 ir bez tam arī paraugs līdzīgām vārdnīcām, kuŗu mums gaužām trūkst.

Lai sirsnīgs paldies Mirdzai Ozolai un it sevišķi Kārlim Draviņam par lielisko un gaužām svarīgo veikumu veclatviešu valodas un rakstu druvā.

 

Benjamiņš Jēgers