MODERNI CEĻRĀŽI VISIEM

Schülerduden: Die Religionen. Ein Lexikon aller Religionen der Welt. Bearbeitet von Prof. Dr. G. Lanczkowski. Mannheim, 1977. DM15.-

The Fontana Dictionary of Modern Thought. Edit. by A. Bullock and O.Stallybrass. London, 1977. $8.-

 

Visiem latviešu un cittautu daiļliterātūras un vispār gara pasaules cienītājiem abi šie mūsdienu literārās kultūras atspulgi un tulki ir silti ieteicami, bet sevišķi mūsu skolu darbiniekiem un to audzēkņiem. Te atradīs modernās reliģiju vēstures noskaidrotos jēdzienus apm. 4000 alfabētiski sakārtotos šķirkļos - par senām un jaunām reliģijām, teoloģiju, mītoloģiju, tautu folkloru un māņiem, reliģijas filozofiju - no nekonfesionālā viedokļa, ar 200 attēliem, literātūras sarakstu un 2 rādītājiem: (1) īpašvārdiem un (2) atsevišķiem (9) reliģiju speciālterminiem.

Latvieši te atradīs īsas apceres par baltu reliģijām un atsevišķus šķirkļus : Dievs, Pērkons, Saule, Laima Māte, Zemes Māte. Šķirklis "Dievs" noteikti būs kā belziens ar bozi pa galvu mūsu atpalikušajiem cienīgtēviem: "Dievs (-diavs): ir debesu dievs vecajā latviešu tautas reliģijā; latviešus kristījot, 'Dievs' tika pārņemts kā apzīmējums kristīgo dievam" (t.i. Jahvem - "Kad Jēzus runā par Dievu, viņš ar to domā seno, patriarchu Abrama, Izāka un Jēkaba dievu Jahvi, Israēla tautas dievu." Hanss Kings, slavenais katoļu teologs, savā grāmatā On Being Christian, p. 296. London, 1974). Kā vārdnīcas autors atklāj, šie šķirkļi balstās uz mūsu izcilā tautieša Haralda Biezā pētījumiem, kas kļūdaini nodēvēts par zviedru, droši vien tāpēc, ka tā atzīmēts grāmatā Germanische, slawische und baltische Religion, vom A. Ström, A. Gieysztor und Harald Biezais. (Die Religionen der Menschheit, Bd. 19. Stuttgart : Kohlhammer). Par "Latviešu Dievu" skat. arī H.Biezā grāmatiņu Ēnas pār torņiem. Ziemeļblāzma, 1978.

Neraugoties uz tikai 464 lp., grāmatas Schülerduden saturs ir apbrīnojami vispusīgs, kodolīgs un moderni zinātnisks.

Tā pati uzslava zīmējas arī uz otru sējumu, kas lieliski papildina pirmo ar kodolīgiem apm. 4000 šķirkļiem par pēdējo gadu jaunajiem kultūras jēdzieniem un to autoriem, zinātņu nozarēm, kustībām, "skolām", teorijām, - ismiem un -oloģijām, techniskiem terminiem, vēstures datiem un vietām, ar izmeklētām bibliografijām. Viss ir īpašas speciālistu komitejas caurskatīts, bet līdzstrādnieki - ap 140 ievērojami savu priekšmetu pārstāvji.

Tā kā abas grāmatas izvērtēt sīkumos vienam cilvēkam nemaz nav iespējams, tad tikai aprobežošos ar kritisku piezīmi par manis pētīto jēdzienu. Pirmajā vārdnīcā pavisam trūkst jēdziena 'ateisms', bet otrā tas ir kļūdaini definēts. Ateisms ir jāsaprot kā zinātnisks uzskats, "neeksistē nedz (1) kādi atsevišķi - mītiski - dievi un dievietes" (sengrieķis Diagors Ateists), nedz arī (2) kāds vispārējs - hipostazēts - Dievs vai Dieve tukšā abstrakcijā (mūsdienu loģiskais empīrisms). 1. ir pašapmānīšanās ar illūziju, 2. ir neloģiska bezjēdzība, kā to arī gluži pareizi atzīst šķirklī Theism! (labi iegaumēt: theos nozīmēja tiklab dievus, kā arī dievietes kopā, un tas jāiegaumē itin visos salikteņos ar theos, piem. teisms, teoloģija u.c.)

Abām vārdnīcām ir tātad jābūt ikviena intelliģenta latvieša un latvietes grāmatu plauktā pie rokas (bet tie, kam nav laimējies ar skološanos, vēl var piedzīt noseboto mājās ar: College on Your Own by G.I. Parker and G.R. Hawes. Bantam Books, 1978. $ 7.- 417 lp.).

 

Gregors Smelters