MĪLESTĪBA
Dziedāja sienas un palodās dūca,
Gaviles trakoja, pļavās bij pali.
Gaišumā apreiba prāti un jūtas.
Laimes zelta bij pielijis kokos.
Kritu no prieka un skūpstīju zemi,
Skanēja gaisi, blāzmoja dzīve
Un mīlestība kā kalns.
RĪTA STAROS
Vairs vientulības nastu
Tik smagu nesajūtu -
Uz Tavas dzīves krastu
Es savas dienas sūtu.
Uz Tavas dzīves krastu
Iet viņas saņemt balvas,
Un gaismu neparastu
Tām rītos staro galvas.
