Jaunā Gaita Nr. 13, 1958. gada janvārī, februārī

 

 

DZINTARS SODUMS

 

Latviešu paaudzes ir pārlaidušas dažnedažādas vētras, taču Dzintara Soduma gadagājums - 1922. g. dzimušie, ir viens no visizplūkātākajiem. Dzimis vienā gadā ar Latvijas Republikas Satversmi, audzināts autoritārās iekārtas garā, Sodums 18 gadu vecumā - laikā, kad individs visvieglāk ievainojams - piedzīvo neatkarības bojā eju.

Krievu okupanti viņu trenkā sarkanarmijas jaunkareivju apmācībās, deportē tēvu. Nāk kaŗš, leģiona laiks Volchovā, kaŗa ziņotāja klīšana, līdz viņš, saredzot illūziju bezjēdzību, kļūst meža brālis, tad bēglis Zviedrijā.

Katra vara, katra pārmaiņa ir prasījusi nobirumu draugu un laika biedru pulkā. Katrs krieviem līdzi aizgājušais, katrs latviešu SD vīrs ir viņam cirtis rētu.

Cits Soduma vietā būtu kļuvis egoistisks ciniķis, dažs bēdzis no reālitātēm, vēl cits iecirstos naida fanātismā. Bet Sodums ir pārdzīvojis, nezaudējot pozitīvo ievirzi. Dzīve nobrāzusi tikai virsbūvi - palikušas pamatvērtības un liela nepatika pret ārišķībām. Un dzīve un daiļradīšana Sodumam ir viens un tas pats.

Katras mākslinieciskas radīšanas priekšnoteikums - godīgums pret sevi, lasītāju un vielu - viņam ir ļoti izteikts. Dažam lasītājam, kas pieradis pie trimdas "prominenču" pseidofilozofēšanas vai vidžināšanas, Soduma rakstīšana var likties pārāk tieša.

Sodums ir valodas meistars. Trimdā izaudzis rakstnieks pārāks par lielo vairumu dzimtenē esošajiem! Fakts ir pretī visiem valodas attīstības un asimilācijas likumiem.

Konsekventa ir viņa nostāja: latvieši ir tauta, bez vajadzības pieslieties vāciešiem, krieviem, amerikāņiem vai citiem "draugiem".

Viņš strādā rūpīgi un daudz. Pilns jaunu domu un uzskatu leņķu. Izdomā, izanalizē un kā ķieģeli noliek savas personības būvē. Neviens viņa darbs nav tikai brīža inspirācijas skaida, bet gan jaunatklāta pakāpiena deklarācija. Šķietamais gausums, tieši otrādi, ir liels spēks. Soduma dzīvoklis ir pilns sastrādātu materiālu. Kaut ātrāk tie nāktu klajā! No literārās valodniecības viedokļa neaplēšama vērtība - Džoisa "Ulisa" tulkojums ir nobeigts un gaida izdevēju - filantropu. Sodums, kā pats saka, to "tulkojis latviešu valodas godam".

Viņa daiļrakstniecības tieši literārā vērtība? Pārlasait "Jaunajā Gaitā" publicēto.

Izlasait romānā "Taisām tiltu pār plašu jūŗu" dzimtenes atstāšanas ainu - neviens trimdas rakstnieks nav spējis to īstāk parādīt.

 

R. R.