26.augustā aprit simt gadu, kopš dzimis XX gadsimta franču dzejas klasikis Gijoms Apolinērs. Pasaules literatūrā Apolinērs ir tikpat iespaidiga figūra kā viņa draugs Pikaso glezniecibā. Abus vienoja jaunas estētikas meklējumi, iesikstējušu kanonu graušana, neremdināma kāre jaunā skatijumā „izpētit patiesibu".

Valodu barjeras dēļ dzejas saturs lēnāk iekaro pasauli. Samērā maz zinām par to, kā Apolinērs meklējis un atradis savu „jauno un reizē humāno lirismu". Toties latviešu mūsdienu dzeja pazīst brivo pantu un dzeju bez pieturzimēm, ko viņš ieviesis.

"Es domāju par mūžseno strīdu starp tradīciju
Un jaunatklāsmi
Starp Kārtību un ceļu uz Nezināmo"

atdzejotājs Klāvs Elsbergs (Liesma, 8, 1980)