GRĀMATA PAR LATVIEŠU MĀKSLINIEKIEM AUSTRĀLIJĀ

Latviešu mākslinieki Austrālijā. Izdevējs: Austrālijas Latviešu Mākslinieku Apvienība, 1979. Redakcijas kollēģija: Mārtiņš Gauja. Dzidra Knocha, Haralds Norītis, Uldis Āboliņš un Gunārs Krūmiņš.

 

Grāmatai 276 lappuses, un tā ietveŗ Mārtiņa Gaujas eseju, 118 mākslinieku un mākslas pašdarbinieku ģīmetnes un biografijas. 134 krāsu un 65 melnbaltās darbu reprodukcijas un 117 mākslinieku un mākslas pašdarbinieku vārdisku sarakstu (bez reprodukcijām vai fotografijām, bet dažos gadījumos ar biografiskiem datiem).

Grāmatā ir apkopots nozīmīgs illustrātivais materiāls - kopā 317 uzņēmumi. Tas ir līdz šim lielākais svešumā izdotais mākslas dokumentācijas izdevums. Redaktoru nolūks ir bijis atstāt pēc iespējas pilnīgu kultūrvēsturisku dokumentāciju par latviešu mākslinieku rosmēm Austrālijā. 102 no pārstāvetājiem 118 autoriem atvēlētas divas izdevuma lappuses. Lielam vairumam tur ievietota viena darba krāsu reprodukcija, autora fotografija un paša iesūtīta īsa biografiska skice. Lai gan esejas nobeigumā M. Gauja aicina lasītājus dot savu vērtējumu, tik nepilnīgas bazes dēļ tas visumā nav iespējams. Izņēmumi, un tādu, diemžēl, nav mazums, ir maztalantīgu mākslas pašdarbinieku mākslas darbu reprodukcijas. Jāsaka, ka pilnīgas kultūrvēsturiskas dokumentācijas arguments neatbrīvo redaktorus no ne visai pateicīgā uzdevuma nopietnam izdevumam atvētīt nemākslu no mākslas. Ja tas netiek darīts cieš izdevuma kvalitāte, vērtīgais atšķaidās, un ierobežotie resursi tiek izniekoti.

Sešpadsmit māksliniekiem (Uldis Āboliņš, Mārtiņš Gauja, Gunārs Jurjāns, Edgars Karbanovs, Džems Krivs, Kārlis Mednis, Viktors Mednis, Ludmila Meilerte, Haralds Norītis, Gunta Pārupe, Venita Salnāja, Vija Spoģe-Erdmane, Jānis Šēnbergs, Imants Tillers, Kārlis Trumpis un Reinis Zusters) veltītas 4 lappuses katram. Ar nedaudz izņēmumiem bez ģīmetnes un biografijas ievietotas četras darbu reprodukcijas (divas krāsu). Jāmin, ka šeit domāta zināma Austrālijas latviešu mākslinieku izlase. Illustrātīvais materiāls jau dod zināmu priekšstatu par autoru mākslinieciskajiem vaibstiem. Šī ir priecīga iepazīšanās ar tik interesantiem māksliniekiem kā Haraldu Norīti, Venitu Salnāju, Reini Zusteri un vēl citiem.

Pēc plašākas informācijas un nostādīšanas zināmā kontekstā jau prasās Imants Tillers. Konceptuālists? Sīkās septiņu vēstuļu reprodukcijas (atmiņas par ceļojumu uz Latviju) neļauj Tillera miglaino personību iestādīt fokusā.

No 118 autoriem septiņus varētu klasificēt kā tēlniekus, sešus kā grafiķus, vēl pa vidu ieslīdējis pusducis daiļamatnieku, pārējie gleznotāji un tad vēl ImantsTillers. Četrdesmit sešas sievietes, 11 dzimuši Austrālijā un 5 beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju.

Lasot biografijas rodas iespaids, ka Austrālijai vēl tagad ir visai ciešas saites ar Anglijas karaļnamu, Cik gan daudzas lietas tur nav karaliskas, ieskaitot dažādās mākslas skolas, kursus, technoloģijas institūtus, Latviešu daiļniekiem tas šķiet pavēris visai perspektīvas iespējas - no zemnieka tautas piederīgā līdz karaliskā technoloģijas institūta mācībspēkam vienā vilcienā.

Īsbiografijas visumā nevienmērīgas un angliskie tulkojumi tāpat. Par dažiem autoriem trūkst informācijas, kuŗā kontinenta nostūrī viņi dzīvo un glezno (Haralds Riters). Vairākām autorēm trūkst norāžu par dzimšanas datiem. Var jau būt, ka tas vēl joprojām pieder pie smalkā toņa, bet kultūrvēsturi ar to vis neuzrakstīs. Bieži atrodam norādi uz piederību pie mākslinieku organizācijām, bet kaut ko tuvāk par šo organizāciju (Zilā ota, Okers, Jaunā palete un Six Directions) gaitām un likteņiem grāmatā neuzzināsim.

Interesanti uzzināt, ka 1884. gadā dzimušais rakstnieks Jānis Sarma ir ari mākslinieks Jānis Kalniņš un ka Eslingenas laiku dzejas metru kaldinātājs Teodors Tomsons kalpo arī glezniecības mūzai.

Bez jau minētā biografiskā materiāla teksta vietā atrodam kā priekšvārdus klasificēto Mārtiņa Gaujas eseju. Visumā šī eseja nav pieskaitāma pie grāmatas veiksmēm. Tā ietveŗ visai pretenciozus un nenopamatotus apgalvojumus (piemēram, ka latviskā mākslas stilā "dominējošas krāsas ir dzeltena, zaļa un tumši brūna, saliedēta auksta zilā un violeta toņkārta", vai arī - ka "latviešu garīgās un etniskās tradicijas arvien bijušas tuvākas rietumiem, ne austrumiem" -I), šablonisku Austrālijas mākslinieku katēgorizēšanu vecajos, vidējos un jaunajos (!) un gaužām nepilnīgu ieskatu Austrālijas latviešu mākslas dzīves aprisēs. Daudz nevarētu lepoties arī ar Gaujas esejas anglisko tulkojumu. Zināmā perspektīvā visu grāmatu nostāda Gaujas uzskats, ka tā rakstīta Austrālijas mākslas vēstures bagātināšanai.

Grāmata labi noformēta, un tai gaumīgu vāku zīmējis Haralds Norītis.

 

Nikolajs Bulmanis jun.