*
Ir iznākusi jauna Paula Dambja autorplate. Tās saturā Ganu balsis, Jūŗas dziesmas un Šekspīra mūzika. Pēdējo atskaņo Maija Krīgena ar instrumentālo ansambli, bet pirmos divus opusus Teodora Kalniņa koris E. Račevska vadībā. Mākslinieciskais vadītājs A. Grīva, skaņu režisors J. Kulbergs, mākslinieks O. Dinvietis.
Jau labu laiku esam vērojuši, ka Paula Dambja (dz. 1936.) mūzikā muzikāli veiksmīgi apvienojas latviešu tautasdziesmas senie pamatprincipi ar 20. gadsmita muzikālās izteiksmes tēlotājiem līdzekļiem. Veco tautasdziesmu intonatīvās, metroritmiskās un harmoniskās īpatnības sastopamas tagadnes modernā skaņrakstā. Plates apvalkā jaunais un spējīgais muzikologs Viesturs Vītoliņš raksta, ka Pauls Dambis ir izcils vokālās mūzikas pazinējs. Viņa koŗa darbu šķietami sarežģītā partitūra ir labi izdziedama, skanīga, nereti dod spēcīgus impulsus brīvai improvizācijai. Šīs mūzikas lappuses pārliecina ar savu emocionālo ietilpību, sajūtu dziļumu. P. Dambja Jūŗas dziesmas un Ganu balsis vienlīdz labi atklāj kā komponista ieceŗu vērienīgumu, tā arī izpildītāju meistarību. Bet pats galvenais − P. Dambja koŗa mūzika ir nepārprotami latviska, nevis nacionālā ietērpā, bet bet gan tautas gara izpratnē.
Viens no interesantākajiem P. Dambja sacerējumiem kamermūzikas jomā ir Šekspīra mūzika. Lai gan skaņdarba muzikālā valoda ir nepārprotami šodienīga, tomēr vienlīdz nepārprotami izjūtams arī šīs mūzikas senatnīgums, pat autentiskums.
Visiem, kam interesē latviešu nacionālā mūzikas līnija, ieteicu šo skaņu plati noklausīties.
*
Varētu būt dažādās domas par DV kultūras aktivitātēm Amerikas kontinentā, bet nenoliedzami te tomēr jāuzsveŗ Voldemāra Aparjoda nopelni nošu krājumu izdošanā. Tā, piemēram, nupat iznācis Vīru balsu 4. sējums, kuŗā sakopotas Alfr. Kalniņa, Jāņa Kalniņa, Helmera Pavasara, Jāņa Norviļa, Kārļa Lietiņa, Viktora Baštika, Alberta Jēruma, Guntara Geduļa, Ilzes Akerbergas, Eduarda Stota u.c. komponistu dziesmas. Tāpat iznākušas arī dziesmas sieviešu koŗiem Jo dziedāju, jo skanēja. Pēdējā redzam Emīla Melngaiļa, Jēkaba Graubiņa, Jāņa Norviļa, Kārļa Lietiņa, Viktora Baštika, Valentīna Bērzkalna, Alberta Jēruma, Tālivalža Ķeniņa, Arvīda Purva, Ojāra Kļaviņa, Andreja Jansona, Imanta Ramiņa, Eduarda Stota u.c. dziesmas. Abu krājumu savākšanā un sakārtošanā piedalījies arī komponists Viktors Baštiks.
*
Melburna iznāk Latviešu anarchistu apvienības Jaungvinejā (LAAJ) biļetens kultūrai, piensaimniecībai, polītikai, erotikai, kooperācijai un personīgai higiēnai. Biļetena nosaukums Vīns un Nitroglicerīns. Izdevuma 4. numurā runāts visai daudz par mūziku. Arī par koncertu programmām divās valodās. Jāpiemin kāda lasītāja vēstule:
Lasītāji mums raksta ...
Dear Terrible John,
Whacko! You Latvians really know how to make it happen. Having attended the concert of your ROTA choir on 19th October, my only regret was that I could not understand the original viords of song Nr.12 in the program where it says in the English translation that the chap is too busy screvfing his sheila. Like, wow, man, what a folksong! Yours truly,
Amazed.
Editors reply. So am I.
Ne sajūsminātais lasītājs, ne redaktors nepasaka, kas ši īsti ir bijusi par dziesmu. Iespējams, ka komponisti ķērušies pie pēdējā dainu sējuma. Katrā ziņā tulkojumos kādreiz sastopam visādas problēmas. Tā, piemēram, šo rindu autors atceras kādu koncerta programmu, kur E. Dārziņa dziesma Teici to stundu, to brīdi tulkots kā − Tell me the time.
*
Oktobrī izskanēja Bostonas ērģeļu dienas. Šoreiz amerikāņu draudze atskaņoja latviešu mūziku. Sevišķs prieks bija satikt arī jaunos latviešu komponistus Ilzi Akerbergu un Imantu Mežaraupu. Nopietnas atsauksmes lasījām latviešu nedēļas presē, bet vienā rakstā paspīdēja ieteikums, ka ērģelnieki taču varētu, tāpat kā vecos laikos, arī bērnus kristīt un mirušos izvadīt. Hm. Vai varat iedomāties Jāni Norvili kā mirušo apstāvētāju un Jāni Kalniņu kā bērnu kristītāju? Tāpat bija lasāma pamācība, ka ērģelnieki vairāk jāizceļ. Ieskatoties Vācijā izdotās Latvijas Dievkalpjumu Ziņās (piem, 1980. g. 27. sept. izdevumā) lasām, ka Nirnbergā − ... Māc. K. Zuika, pie ērģelēm A. Kubuliņš, bet Kaizerslauternā... Dievkalpjumu vadīs prof. Dr. Jānis Rozentāls, pie ērģelēm akad. direktors prof. H. Beutlers.
Aha! Redzējāt velnu?
Varētu gandrīz teikt ar veco Bismarka dziesmu:
Hundertzwanzig Professoren,
Vaterland, du bist verloren!
*
Nav gluži mans temats, bet manu ievērību cieši saistīja žurnāla Zinātnes un Tehnikas 1980. g. 8. numurs. Tur 22. lappusē Jāņa Graudoņa raksts par Turaidas pils restaurāciju ar fotogrāfiskiem krāsu uzņēmumiem. Te redzam 11. un 12. gs. kultūrslāni ar tam laikam raksturīgām māla trauku lauskām. Atrasts arī 15. gs. saules pulkstenis, tāpat 1652. g. zelta nauda. Par šo archaioloģisko ekspedīciju pie mums šeit vēl visai maz ziņu, kaut gan atradumi un restaurācija, pēc manām domām, ir pilnīgi sensacionāla.
*
Vācijā iznākošā laikraksta Latvija 1980. g. 18. oktobŗa numurā redzam plašu un pelnītu rakstu par Stokholmas Mālu ansambli, kas gatavo ne tikai teātŗa izrādes, bet arī latviešu tautas mūzikas uzvedumu. Šī uzveduma programmu sastādījušas un iestudējušas Māra Krēsliņa, Laine Lasmane un Silvija Stroda. Ansamblī vēl piedalās Daina Šleiere. Rauna Lejiņa, Andra Lasmane, Austris Grasis, Jānis Liepiņš, Juris Rozītis, Eva Liepiņa. Programmā izvēlētas teicamās dziesmas un interpretācijā saklausām seno latviešu dziedāšanas veidu − radošā mākslinieciskā procesā.
Lai paveicas! Tāpat cerēsim Mālu ansambli ar šo svaigo programmu dzirdēt ne vien Austrālijā, bet arī Amerikas kontinentā.
*
Un tā pagāja lēnais 1980. gads. Daudziem tas paliks atmiņā kā Toronto organizāciju uzbrukums latviešu jaunatnei. Varoņdarbi uzvarēja, bet odu uzbrukums izkūpēja. Vairāki latvieši tagad darbojas vienīgi jaunatnes un bērnu vidū, vairīdamies no galīgi sakompromitētās organizētās latviešu vecākās paaudzes. Tā īstenojas Imanta Ziedoņa dzejrindas par bērniem:
* * *
Kad bērni apkārt, tad ir kaut kā drošāk.
Cik otrādi! Pat tad, ja nevar tie
mūs aizstāvēt, tu jūties tomēr možāk,
tu jūties stiprāk, kad tev vajag iet.Pat kliegt ir drošāk. Tumsā katrā pusē
tev bērni iet, un tu tiem ceļu šķir.
Es jūtu to, kā bailes manī klusē,
Es tāpēc esmu drošs, kad viņi ir.Vai mātes mūžs nav vienās ballēs bijis!
Viens izbijies un baiļu pienākums.
To vēl neviens nav dziesmā uzrakstījis,
cik mazi bērni ļoti stāv par mums.
Ir labi, ka latviešu tautai ir tāds Imants Ziedonis. Viņa rindas ļauj pārdomāt arī nākamo jauno gadu. Piemēram:
Neviens
Krišjānim Baronam
Grims, aizpeldēs, bet upe būs tepatās.
Kā elpa viņa tecēs te caur mums.
Ar mums tās acis paliksies, kas skatās
uz kungu, velnu, re, un nenoskumst.Tas ceļš mums patiksies, kad nodzīti mirs zirgi,
kad sadegs grāmatas, vēl paliks vārds.Un sadegs viss, ko gādāji, ko pirki,
bet vēl pēc tam no kā! bet deg tavs sārts!Bez vēja kokā kustas tavas lapas,
un, spārnus nevicinot, putns skrej.
Un ne no kā Tev puķe deg uz kapa.
Neviens to stāda. Un neviens to lej.
Vēlu labu jauno gadu visiem maniem lasītājiem. Lai piepildās jūsu nākotnes vēlējumies !
Imants Sakss
