LIETUVIEŠU RAKSTU KRĀJUMS

Lituānistikas institūts Amerikā publicējis sava neperiodiskā rakstu krājuma Lituanistikos darbai (Lithuanian Studies) 4. sējumu (Čikāgā, 1979. g., 327 lp., redaktors Vincs Macjūns (Vincas Maciūnas). Raksti iespiesti lietuviski, to kopsavilkumi angliski. Šinī krājumā P. Joniks plaši aplūkojis izcilā lietuviešu valodnieka Prāna Skardžus (1899-1975) darbus un publicējis arī viņa bibliografiju. Atzīmējams, ka no P.Skardžus rakstiem vesela rinda nozīmīga arī latviešu valodas, mītoloģijas u.v.c. pētniekiem. Krājumā iespiests arī paša nelaiķa valodnieka raksts - divu Jaunā testamenta lietuvisko tulkojumu salīdzinājums. Tālāk seko diskusija tieši par modernās lietuviešu valodas problēmām - arī viņiem jau radušās uzskatu diferences Lietuvā izdotās t.s. akadēmiskās gramatikas norādījumu un svešatnes valodnieku ieteikumu starpā. Plašs ir J. Puzina Lietuvas archaiologu jaunāko pētījumu publikāciju apskats. Arī tur, tāpat kā Igaunijā un Latvijā, pa daudzajiem pēckaŗa gadiem nākuši klāt jauni, kādā daļā visai svarīgi atradumi. Tā daudz vairāk skaidrības radies arī visagrāko seneiropiešu vēstures un daudz vēlākās baltu ģenezes problēmās.

Agrāku laiku autoru - J. Baltrušaiša, Žemaites, B. Srogas un V. Kapsuka vēstuļu un manuskriptu pirmpublicējumi sniegti līdz ar dažādiem kommentāriem, bet nākamos rakstos tirzāti daži jautājumi sakarā ar t.s. Pirmo Lietuvas statūtu (1529. g. utj.), sniegts pārskats par daudzstūŗainām Lietuvas kapličām un par Suvalku apvidus lietuvju tautas celtniecību poļu literātūrā. Mūsu senās reliģijas pētniekus var interesēt t.s. Pērkona dziesmu apskats. Krājuma beigās uzejamas dažas recenzijas; dažas no tām nebūs bez nozīmes arī latviešu valodas speciālistiem. To starpā P. Jonika raksts par V.R. Šmālštīga darbu An Old Prussian Grammar visumā ir vairāk informātīvas dabas aizrādījums, līdz ar pašu autoru atzīstot, ka ļoti trūcīgo senprūšu valodas materiālu dēļ daudzas problēmas nav atrisināmas.

Beigu daļā (In memoriam), cita starpā, V.R. Šmālštīgs rakstījis par 1976. g. Vašingtonā mirušo lietuviešu valodnieku L. Dambŗūnu.

 

Kārlis Draviņš