AUSMA UN REINIS

Reinholds Millers. Kokle tuksnesī. Stanfordā: Echo, 1978. 81 lp. $5,

Ausma. Songs of the Morning Angel / Rīta enģelis. Stanfordā: Echo, 1978. 66 lp. $4,-

 

Ausmas Jaunzemes Rīta Eņģelis apklusa 1978. g. februāŗa rīta saullēktā un aizziedēja pa Mohabī tuksneša sārtajām debesīm Kalifornijā. Reinis Millers nesa skumjo Kokli Tuksnesī tālāk un bija vientulīgāks kā jebkad sava mūža gados.

Šīs piezīmes ir par diviem apdāvinātiem, īpatniem un izciliem latviešu četrdesmitgadniekiem autoriem, divvalodu rakstniekiem - dzejniekiem. Tādus pēdējie gadu desmiti ir devuši mums vairākus. Un tā šinīs mūsu tautas krizes ceļos ir labi. Viņi raksta veiksmīgi latviešu valodā un arī angļu, zviedru, vācu, spāņu un citās valodās un ar to savas tautas balsī aizsniedz kaut cik citu tautu uzmanību.

Jaunzeme pirms gadiem piecpadsmit uzziedēja pēkšņi un intensīvi kā spoža, daudzkrāsaina raķete trimdas latviešu kultūras debesīs. Viņa ieguva doktores gradu ģermāņu literātūrā, tulkoja Atskaņu chroniku angļu valodā, mācīja latviešu valodu Stanforda universitātē, Kalifornijā, dziesmu svētkos košā tautastērpā aizkustinoši dziedāja tautasdziesmu solo, sarakstīja divas labas dzejoļu grāmatas - Rīta eņģelis un Akmens maize, audzināja četrus bērnus un dzīvoja steidzīgu, pilnu eksplozīviem sapņiem, ātri degošu dzīvi.

Es esmu rīta eņģelis.
Nonācis no kalna, pārgāju
plašai rasotai pļavai.
Zelta ziedu pilnumā mirgoja agrā saule...
Gar pamestiem pakšiem
meklēju
kādreiz zinātas pēdas.

Vakara ēnas ir saltas...

Millers, veiksmīgs divvalodu autors, ir publicējis latviešu periodikā stāstus, ludziņas, apceres. Angļu valodā viņam ir iznākuši divi romāni - Teen Angel (1971) un Time Exile (1972). Abās grāmatās ir asprātīgs fābulas vijums, arī trimdas bērna asā redzība pasaules un cilvēku karuselī. Ielauzties Amerikas sensācionālizētajā grāmatu tirgū no "malas" nav viegli. Pašā Amerikā ir pāri par 10,000 rakstnieku, bet tikai seši simti ir tikuši pie plašāk pazīstama vārda.

Kādos dziesmu svētkos iepazinušies, Reinis un Ausma turējās tuvīgā draudzībā vairākus gadus. Pēc Ausmas pēkšņās nāves Mohabī tuksnesī, kur Reinis viņas aiziešanā bija vienīgais līdzsāpētājs, viņš Ausmas piemiņai ir veltījis divas sirdīs ieskanošas grāmatas: Kokle tuksnesī, kuŗā ar totāli godīgu, siltu, cilvēcīgu atklātību pastāstīts par kopējiem gadiem, kas vadīti un dalīti ar jūtu plūsmām pārbagāto dzejnieces dzīvi. Otra grāmata - ir Songs of the Morning Angel by Ausma - Rīta eņģeļa atdzejojums, kuŗā Reinis Millers parāda, kā labu latviešu dzeju var pārradīt svešā valodā tā, ka lasītājs jūt arī angļu valodā skanam un sāpam latvieša dvēseli.

Kokles tuksnesī ievadā Millers saka:

Kādreiz mēs spēcīgi mīlējamies, kādreiz tikpat spēcīgi strīdējamies. Daudzās valstīs ir ļoti viegli kā apprecēties, tā šķirties, vajag tikai pāris dolaru un pāris dienu. Mūsu kopīgais laiks balstījās uz citiem pamatiem, dziļākiem, tuvākiem mūsu īpatnējām dzejnieku dvēselītēm. Kopīgā dzīvē paredzami svarīgi brīži, dzimšana un nāve. Ausma lika man solīt, ka lielajos dzīves brīžos es viņu neatstāšu. Pie bērnu dzemdēšanas mēs netikām. Bet kad Ausma aizgāja - viņa varēja zināt, ka es savu solījumu pildu.

Šo solījumu pildot, ir radusies viena no retām, ar cilvēcīgās eksistences krāsām un sāpēm bagātām latviešu grāmatām. Šinī grāmatā ir tikai 81 lappuse, bet tur ir vairāk dzīves, sāpes, mīlestības un cilvēka aiziešanas klusumā skaņas nekā dažā grāmatā ar 400 lappusēm. Rīta enģeļa atdzejojumā angļu valodā Reinholds Millers ir parādījis sevi kā ļoti jūtīgu, spējīgu latviešu dzejas atdzejotāju, kādu mums ir ļoti nedaudzi. Beigās gribas vēl teikt dažus vārdus par šo abu grāmatu ārējo apdari. Abi to vāki ir pievilcīgi, izteiksmīgi ar to, kas tanīs simbolizēts un rādīts.

 

Jānis Klīdzējs

 

*

Grāmatā, Kokle tuksnesī, šķiet, varētu atrast izdevīgu vielu filmas scēnārijam. Iznāktu tāds kā latvisks Love Story variants. Ja Ausma Jaunzeme konservātīviem trimdotājiem neliktos apšaubāma polītiskā ziņā, varbūt Vilis Lapenieks nolemtu darināt kaut ko aizkustinošu (teiksim, ar nosaukumu "Pērļu zvejniece"?).

Reinholds Millers šo grāmatu acīmredzot uzskata par steigā uzskicētu "pagaidu veikumu":

Ir daudz, ko nevar īsi un ātri ne atcerēties, ne pateikt. Kādreiz vajadzēs lielu grāmatu. Ausma man reiz rakstīja: 'paturi visas manas vēstules, man tās noteikti kādreiz vajadzēs autobiografijai.' Es tās paturēju arī, gan nezinot, ka Ausmas autobiografija būs jāuzraksta man vienam.   (16. lp.)

Skice tomēr padevusies izteiksmīga. Nedaudzās lappusēs raksturota autora iepazīšanās ar "trausli skaisto" Ausmu un viņu vēlākās kopējas gaitas. "spēcīgā mīlēšanās" tāpat "spēcīgā strīdēšanās", beigās dzejnieces romantiskā nāve Mohabī tuksnesī. Jaunzemes un grāmatas autora raksturi parādās jo skaidri.

Kokle tuksnesī liecina, ka Jaunzeme bijusi lielā pārsvarā ārupvērsta (ekstravertēta) personība. Šai vietā laikam derētu JG lasītājus brīdināt, ka recenzents temperamenta ziņā ir, kā dažkārt saka, ambivertēts (t.i. apmēram vidū starp introversijas un ekstraversijas galējībām) un ka viņam parasti "krīt uz nerviem" gan sevišķi iekšupvērsti, gan izcili ārupvērsti individi, pie tam ekstravertētie vairāk nekā introvertētie! Attieksmē uz Ausmu Jaunzemi līdz ar to gaidāma ne visai labvēlīga nosliece, bias, kas droši vien neizbēgami iekrāso šo recenziju...

Ja nelaiķes ārupvērsto iedabu lūko saskaņot ar tradicionāliem temperamentu nosaukumiem, tad būtu jārunā par cholerisko un sangvinisko iezīmju apvienojumu. (Nesajauktu temperamentu patiesībā neesot.) Modernāki psīchologi viņai varbūt piedēvētu histerisko temperamentu. Nav tā, ka ļaudis ar šādu temperamentu allaž uzstātos ar izdarībām, kas ir parastā nozīmē "histeriskas". Šāds iedabas apzīmējums norāda uz aizrautīgu, diezgan teātrālu, samērā agresīvu, impulsīvu psīchi. Rosīgs, uzņēmīgs, apsviedīgs cilvēks; mazliet, kā vāciski saka, haltlos; reizēm ļoti nevērīgi izturas pret patiesību; diezgan negausīgi "bauda dzīvi"; nereti "eksplodē". Reinholda Millera atmiņu stāstījums nepārprotami liecina, ka Ausma Jaunzeme lielā mērā uzskatāma par šī iedabas tipa piemēru. Grāmatā atrodams arī parastā nozīmē histeriskas izturēšanās (histerijas lēkmes) apraksts:

Kopā tikšana iznāca mājiņā, kuŗas īpašnieci vēlāk nodēvējām par 'labo burvi', jo viņa palīdzēja Ausmu glābt no Nelabā. Mēs ap galdu lasījām dzejas un cienājāmies ar karību, atvestu no ziemeļpola. Būtu viss man licies labi, bet vakarā Ausmai piesitās ļaunais.

Tā mēs visi pēc tam nospriedām. (Ausma pati nodomāja, ka kaut kas tika iemaisīts viņas dzērienā, nesenajā jauniešu ballītē.) Bet katrā gadījumā norisinājās skats, ko katrā laikā var ievietot filmā Eksorcists. Ausmai uznāca vajadzība kliegt, un viņa to darīja. Saimniece satvēra ausis, es satvēru Ausmu. Bija jātur stingri, viņa gribēja vispirms spert un kost tad mukt prom pa logu! Nu visa māja - arī blakus kaimiņi - bija nomodā. Radās bažas, ka kāds pasauks policiju; Kanadā varot vienu aizvest un ar varu uz divi nedēļām ievietot slimnīcā. 'Labā burve' kārtīgi iepļaukāja Ausmai, kliegšana mazinājās. Bet līdz rīta gaismai man bija viņa jātur, un mēs visi likām ledus komprešus viņai uz galvas. Viņa sprauslāja un čirkstināja zobus... Dienu vēlāk Ausma saulaini smaidīja uz visiem, paslēpa savu zilo aci aiz lielām saules brillēm, un paziņoja, ka jūtas labi. Kad mēģinājām ierunāties par notikušo - par ko viņai pārāk skaidrā atmiņa nebija - viņa tik teica: 'Tas viss bija Tevis dēļ, Reinīt, ka Tu mani atstāji. Tas viss bija Tevis dēļ. Neatstāj mani vairs, tad tas nenotiks vairs.' Vienkārši. (46.-47. lp.)

Gan autors, gan Jaunzeme šai grāmatā rādās kā ļoti nacionāli ("etniski") ievirzīti latvieši, kas izglītojušies un būtiski veidojušies Savienotajās Valstīs un pamatīgi asimilējuši ne tikvien latviskumu, bet arī amerikāņu civilizācijas ietekmes. (Amerikāniska ir, piemēram, autora jūsmīgā aizraušanās ar spēkratiem.) Tā ir savā ziņā ļoti interesanta kombinācija: latvisks ideālists, gandrīz Antiņš kopā ar amerikānisku, glumu, izdarīgu oportūnistu - vienā ķermenī... Amerikāņu visai materiālistiskā civīlizācija reizēm tomēr likusies dažā aspektā nedraudzīga, būtiski sveša, tādēļ gan Jaunzemei, gan Milleram slieksme raudzīties uz atrašanos tuksnesī kā uz zināmas, viņiem pazīstamas dvēseliskas situācijas simbolu. (Kokle, protams, ir tradicionālā latviskuma simbols.) Autora izteiksmē ir daudz gan no latviski sapņaina liriķa, gan no modernās amerikāņu literātūras nekautrīgā reālisma.

Milleram neapšaubāmi ir "ķēriens" uz rakstīšanu, bet gaume vēl nav pietiekami izkopta: stāstījumā gadās ne tikvien nevajadzīgi natūrālistiskas vietas, bet arī tāda kā sendienu ziņģu piekrāsa, cukurots sentimentālisms. Millers orientējas latviešu valodā, bet viņa literārā izteiksmē vēl daudz trūkumu. Šur tur anglosakšu pareizrakstības ietekme; piemēram 20. lp. Millers runā par "Latīņu mīļotājiem" (nevis par "latīņu mīlniekiem", jeb "latīņu mīlētājiem").

Reinholds Millers nav tik ārupvērsts raksturs kā mirusī dzejniece, dziedātāja un humānitāro zinību doktore. Tiesa, arī viņš ir kustīgs un impulsīvs, bet ar lielāku slieksmi koncentrēt erotiskās dziņas un jūtas uz nedaudzām personām. Varbūt derētu piebilst, ka visspilgtākā gaisma šai grāmatā krīt uz Ausmu Jaunzemi; autoram un viņa īpašībām še it blakus loma - viņš parādās kā līdzdalībnieks vērotājs, liecinieks.

Recenzentam piesūtīts arī Millera dzejoļu krājums, kas sacerēts angliski (Silver Tiger by Reinhold Millers. New York: Echo Publishers. 1977; 37 lp.). Šī grāmata, acīmredzot, pieder pie amerikāņu literātūras bet tās autors ir latvietis; tādēļ šai recenzijā vērts par to izteikties - tikai ne plaši. Jāatzīst, ka Milleram netrūkst spēju veidot modernas vārsmas, kuŗās vizmo īsta poēzija. Reizēm viņš gribēti novirzās uz ekspresīvu prozu (skat. 26. lp.). šad tad netīši ieslīd nedzejā. Derētu aizrādīt, ka triumphant hyena laugh nevar attiecināt uz terrible feline (19. lp.): rodas "izteiksmes sadursme". (Prof. L. Bērziņš līdzīgā sakarā neatzinīgi novērtēja "laika zobu", bet "noslaucīs jūsu asaras".) Angliski (resp. anglu valodas amerikāniskajā paveidā) Millers izsakās veiklāk un pareizāk nekā latviski.

 

Gundars Pļavkalns

 

PIEZĪME

Apgāds saucas "Echo Publishers". Tā rūpētāja, gādātāja, parādu maksātāja un vadītāja ir Reinholda Millera māte, baltu filoloģe Antonija Millere. kas Stanforda universitātē Kalifornijā turpina Ausmas Jaunzemes darbu - vada un māca latviešu valodas kursu. Echo adrese: A. Millere, 2125 Bowdoin St., Palo Alto, Calif. 94306.