Aina Kraujiete

DZELMINIEKU KAROGNESĒJS KĀRLIS ŠTRĀLS (1880-1970)

 

Rietumeiropas mākslinieku pacelto karogu ar moto „mākslu mākslai” ap gadsimtu maiņu vēcināja arī jaunie, tikko uz latviešu literātūras skatuves uznākušie rakstnieki, iegūstot „dekadentu” apzīmējumu. Kā mēnešraksta Dzelme redaktors Kārlis Štrāls kļuva par karognesēju latviešu gara brīvībai, 1906. gadā iespiežot kopā ar vēl 8 citiem literātiem parakstīto manifestu, ka rakstnieks ir neatkarīgs no polītikas un pilnīgi brīvs savā mākslā − suverēns kā savas vielas, tā formas izvēlē.

1980. g. 25. novembrī pagāja 100 gadi kopš Kārļa Štrāla dzimšanas. Simtgades atceri svinēja pag. gada 16. novembrī Ņujorkas literāti kopā ar dzejnieka meitu Ilzi Štrālu-Didrichsoni un viņas ģimeni. Par Kārļa Štrāla darbu klāstu ar viņa un laika biedru fotoattēliem bija gādājis Jānis Bičolis. Par Štrāla mūžu un darbiem referēja Jānis Krēsliņš.

Rakstnieka simtgadi pieminot, Kārlis Rabācs atzīmējis (Laikā, 19.11.80.), ka pretstatā Aleksandra Grīna varonības aureola apvītiem kaŗa notikumiem, Štrālam „kaŗš ir asaras, sviedri, asinis, kā psīchiski, tā fiziski vissmagākais ‘darbs’, kādā cilvēks spiests piedalīties.” Krēsliņš savā referātā norādīja Štrāla − humānista − pretkaŗa nostāju vispār.