Jaunā Gaita nr. 134, 1981. g. 3. numurs

 

LATVIEŠU ROSĪBA SAIMNIECĪBĀ

Edgars Dunsdorfs, redaktors. Archīvs. XVI Melburnā: PBLA un Kārļa Zariņa fonds, 1976. 256 lp. $7.00.

 

Archīva 16. sēj. veltīts saimniecībai. Vārds saimniecība tomēr lietots ļoti plašā nozīmē, jo šinī sējumā publicētie raksti apskata ne tikai latviešu rosību trimdā dažādās saimniecības nozarēs, bet ievietoti arī cita satura raksti, kas saistās ar tautsaimniecību.

J. Grinvalda rakstā par latviešu uzņēmumiem trimdā redzams, ka pirmā vietā ir rūpniecības un amatniecības uzņēmumi ar 43.3% no kopskaita. Turpretim lauksaimniecības uzņēmumi reprezentē tikai 14.2%, pakalpojumu uzņēmumi 42.5%. Jāšaubās tomēr, vai savāktās ziņas par uzņēmumiem ir reprezentātīva izlase visiem latviešu uzņēmumiem. Pats raksta autors vērtē latviešu uzņēmumu skaitu ASV ap. 4500, bet viņa kartotēka aptveŗ tik 574. Līdzīgs stāvoklis ir ar citu zemju uzņēmumu skaitu. Teiktais tomēr nemazina atzinību autoram un viņa daudziem līdzstrādniekiem, kas datus apstrādājuši.

E. Misa rakstam par latviešu sabiedriskiem uzņēmumiem materiālus guvis, izsūtot vēstules ar lūgumu sniegt vajadzīgo informāciju. Atbildes saņemtas 60% no izsūtīto vēstuļu skaita. Ziņas vēl papildinātas ar citiem pieejamiem avotiem. Vērtīgas ir rakstā sakopotās ziņas par latviešu sabiedriskiem namiem un kreditkooperātīviem. Tāpat par veco ļaužu mītnēm un sabiedriskām grāmatnīcām.

Viens no gaŗākiem ir T. Silkalna raksts "Mūsu fondi". Jābrīnās par šo fondu lielo skaitu, kaut arī visi nav apzināti. Varētu rasties jautājums, vai mazos fondus nevajadzētu apvienot, lai koncentrētu darbību ap nedaudziem lielajiem fondiem. Šo uzskatu atbalstītu tie, kas tagad žēlojas par ziedojumu pieprasījumu lielo skaitu. T. Silkalns tomēr domā, ka ar to mēs samazinātu pašdarbību mazākos centros. Tāpat nav domājams, ka, mazos fondus likvidējot, ziedojumi lielajiem fondiem ievērojami pieaugtu. Raksta beigās autors min izmantotos avotus un pateicas personiskas informācijas sniedzējiem. Tāpat ievietots fondu rādītājs.

Informātīvas dabas ir abu mūsu izcilo profesoru A. Aizsilnieka un E. Dunsdorfa raksti par tautsaimniecības studijām, kā arī Dunsdorfa norādījumi, kur ieguldīt naudu.

N. Balabkins raksta par profesora K. Baloža gaitām Latvijā. Balabkins ir publicējis rakstus par Balodi iepriekš un ir kompetentākais rakstītājs par šo izcilo profesoru. Sevišķi svarīgas šinī, kā arī iepriekšējos viņa rakstos, ir vēres, kur minēti izmantotie avoti. Pēc viņa rakstiem spriežot, Balabkins ir laissez faire aizstāvis. Ar to saprotama arī kritika, ko viņš vērš pret Balodi, kas uzsveŗ valsts nozīmi saimniecībā un sociālo attiecību kārtošanā. Rakstā viscaur tomēr jūtama cieņa un respekts pret šo starptautiski pazīstamo zinātnieku. Prof. Balodis un viņa idejas būtu piemērots temats latviešu studentiem brīvās pasaules universitātēs, vismaz semināra darbu izstrādāšanā.

"Amerikas balss" raidītāja līdzstrādnieks Juris Vīksniņš iztirzā okupētās Latvijas tautas saimniecību. Rakstā publicēti dati, kas salīdzina Padomju Latviju un kapitalistiskās valstis. Dati ņemti no padomju publikācijas un attiecas uz tautas ienākuma palielināšanos procentos laikā no 1950. g. līdz 1969. g. Protams, Padomju Latvija pirmā vietā ar indeku 483 (otrā vietā ASV ar 200). Vīksniņš apšauba šos skaitļus, norādot uz Padomju Savienības statistikas nepilnībām, sevišķi indeku lietošanā, neuzdodot absolūtos skaitļus. Tāpat pieminētas atšķirības tautas ienākuma mērīšanas metodikā. Ja Rietumos lieto "pieliktās vērtības" (value added) metodi tad Padomju Savienības mērīšanas veidu varētu nosaukt par gross value metodi, kur pakalpojumi nav ieskaitīti kopprodukta summā. Šo un citu iemeslu dēļ gandrīz neiespējami salīdzināt ASV tā saucamo GNP ar Padomju Savienības kopproduktu. No raksta redzams, ka no 1959. g. līdz 1970. g. latviešu procents Latvijā sarucis no 62.0% uz 55.8% no iedzīvotāju kopskaita. Rīgā latviešu mazāk nekā trešdaļa no iedzīvotājiem. Vīksniņš uzsver, ka "visumā... Latvijā pēdējos trīsdesmit gados dzīves standarts ir neapšaubāmi cēlies..." Tas jau tā ir, ja par bazes gadu ņem 1945. vai tuvākos pēckaŗa gadus. Bet ja par izejas gadu ņem 1939. g., tad par iepriekš teikto varētu šaubīties.

Gundars Ķeniņš (Kings) sniedz "Pārdomas par Latvijas saimniecības attīstību". Viņš papildina Vīksniņa ziņas ar pēdējo gadu datiem. Blakus indekiem minēta vidējo strādnieku mēnešalga rubļos. Rūpniecībā tā pieaugusi no 132 rubļiem 1970. g. uz 148 rubļiem 1973. g., bet lauksaimniecībā no 101 uz 117 rubļiem. Kā redzams, algas, pat vērtējot rubļa cenu $1.60, tālu stāv zem attiecīgām algām ASV. Pat ņemot vērā sociālos pakalpojumus Padomju Savienībā, strādnieku reālās algas ir daudz zemākas, kādas ir strādniekiem Rietumvalstīs.

Kā Vīksniņa, tā Ķeniņa raksts iespējami objektīvi un kaut arī īsi dod pārskatu par okupētās Latvijas saimniecību.

A. Ķiploks tautsaimnieku īsbiografijās publicējis ziņas par visiem gradu ieguvušiem tautsaimniekiem brīvajā pasaulē, par kuŗiem tādas bijušas pieejamas.

Bez jau minētiem īsākus rakstus publicējuši J. Bogens, Z. Bukovskis un A. Plukšs.

Grāmatu rotā vairāki portreti un attēli.

Recenzentam šķiet, ka profesors Dunsdorfs ir pelnījis izcilu atzinību, dokumentējot Archīvā kultūrvēsturiskos notikumus nākošām paaudzēm.

 

Jānis Labsvīrs