LATVIEŠU DZEJA ZVIEDRISKI

Imants Ziedonis. Andra sidor. Bromma: Bokförlaget Fripress, 1978. 72 lp. Kr.26.00.

 

Ir daudz spriests par modernās latviešu daiļliterātūras interesantāko paraugu izdošanu rietumzemju valodās. Tālu neesam tikuši labi zināmu grūtību dēļ. Bet lieta nav bezcerīga. To norāda daži sasniegumi pēdējā laikā Zviedrijā.

Ievērojamu atsaucību zviedru presē guva Juŗa Kronberga sastādītā un zviedriski pārtulkotā Ziedoņa Epifāniju izlase.

Epifānijas ir viens no Ziedoņa daudzo lasītāju visvairāk iecienītiem darbiem. Šīs liriskās un blīvās, uz prozas un dzejas robežas rakstītās miniatūras ir savdabīgi veidojumi, autora paša vārdiem runājot, atklāsmes vai uzliesmojumi, kas izgaismo dažādus dzīves brīžus.

Tulkotājam Epifānijas nav nekāds vieglais uzdevums. Jo vairāk jāpriecājas, ka Juris Kronbergs savu darbu ir veicis lieliski. Jāapbrīno viņa spēja atrast idiomatisku, dabiski plūstošu zviedrisku versiju Ziedoņa ritmiski poētiskai, ļoti latviskai un nereti rotaļīgi āķīgai valodai. Nedaudzos neizdevušos gadījumus nav ko pieminēt. Jā, varbūt pa jokam vienu: kā nu tā var pielīdzināt dzejnieka sievu skārda gabalam. Epifāniju oriģināls iznāca divās grāmatās 1971. un 1974. g. Pirmai ir inspirācijas svaigums, spontāna tuvība izjustam un novērotam. Otra ir komplicētāka, vietām dziļumus atklājoša un vietām prātošanā aizķērusies. Juŗa Kronberga izlase ir rūpīga. Tā iepazīstina zviedru lasītājus ar abu Epifāniju gaišākajiem uzliesmojumiem.

*

Gandrīz vienlaicīgi ar Epifāniju izlases parādīšanos zviedru žurnāls Lyrikvännen (Dzejas draugs) sniedza samērā plašu latviešu dzejas šķērsgriezumu. Tā aina skaitļos šāda. Kopā 23 autori, no tiem 7 Zviedrijas latvieši, 3 Amerikas latvieši, 10 padomju latvieši. Bez tam vēl Rainis, Fricis Bārda, Čaks un ieskaņai dažas tautasdziesmas.

Sniegumu papildina koncentrēts atskats latviešu literātūras, īpaši dzejas, vēsturē un daži atsevišķi vārdi par katru izlasē pārstāvēto dzejnieku. Bārda un Čaks portretēti drusku apjomīgāk. Čakam vispār dota izdevuma centrālā vieta.

Visa pasākuma galvenais veicējs ir tas pats Juris Kronbergs. Māra Zvaigzne ir nākusi talkā ar rakstu par Frici Bārdu, pārējie raksti un īsās iepazīstināšanas ir Kronberga darbs. Viņš ir arī tulkojis dzejoļu lielāko daļu ar Zvaigzni kā pirmo līdzstrādnieci. Zviedrijas latviešu dzejnieki ir galvenokārt rakstījuši zviedriski vai paši tulkojuši savus darbus.

Māra Zvaigzne ir spējīga tulkotāja. Atdzejojot Astrīdi Ivasku, būtu tomēr vajadzīga lielāka vērība pret oriģinālu.

Juŗa Kronberga tulkojumi visumā ir teicami.

Iebildumus izraisa izlases rediģējums un orientējošais teksts. Runa nav par dažādām gaumēm, bet par nekonsekvenci un paviršību un par vadlīniju un samēru trūkumu. Šīs vainas dod visam izdevumam vaļīgas improvizācijas raksturu. Žēl, līdzīgas izdevības latviešu dzejai bieži nerodas.

 

Mārtiņš Lasmanis