Jaunā Gaita nr. 137, 1982. g. 1. numurs

 

 

KALIFORNIJĀ, BET NE TIKAI KALIFORNIJĀ

Jānis Klīdzējs. Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1979. 354 lp. $11.00.

 

Jāņa Klīdzēja agrākie romāni un stāsti man allaž bijuši ļoti tuvi, izjusti. Bērnības un jaunības dienās latgaļi bija mani tuvākie sābri. Dzīvojot svešumā, vairāk vai mazāk mums jāiedzīvojas apstākļos un vidēs, kas baro mūsu miesīgo un garīgo labklājību.

Cilvēku šūpošanos viņu dzīvītēs autors skatījis un vērtējis Kālifornijas universitātēs, televīzijas ziņotāju pārskatos. Tur studenti un vispār jaunākās paaudzes cilvēka radīšanas kaislību un patiesu mīlestību pārvērtuši tikai īslaicīgā, pērkamā un pārdodamā kārībā. Tam parallēli dažādu tipu slepkavības, huliganisms, polītika, māni un meli. Protams, tas ir ne tikai Kalifornijā.

Neparastākā un interesantākā persona ir Televīzijas Torņa raidījumu runātājs - Keizijs Danahū. Viņš un viņa vecākais darba kollēga Svens Tolbots ir populārākie notikumu interpretētāji, vērtētāji un kritizētāji. Televīzijas raidītājos bildītes, attiecīgos virzienos fotografētas, pamatīgāk ietekmē skatītājus.

Keizijs Danahū cīnās pret nemierīgāko studentu grupu "Brigādi". Logu sitēju un elementārās pieklājības nīdēju autors nosaucis par Bārdaino. Viņš studējis augstskolā, bet "iestudējis sevī" tikai savas varas izsalkumu. Protams, tādi ir bijuši visās paaudzēs, visās tautās. Bez tam jāmēģina pēc iespējas objektīvi novērtēt paaudžu dzīvības sakarību, reālos turpinājumus. ASV, kur tautības un rases jau vairākus gadsimtus malušās materiālismā, nav viegli. Īpaši baltajiem amerikāņiem grūti raudzīties savas p a t i e s ā s vēstures sejā.

Jāņa Klīdzēja nolūks nav bijis latviešu lasītājiem (īpaši jaunatnei) aptuveni apgaismot arī Televīzijas Torņa pārējo programmu. To bieži pat veči un vecenītes (Mineapolē) vairāk skatās nekā polītiskās ziņas un kommentārus. Iespējams, ka Kalifornijā televīzijas raidītāja pārēja programma ir morālāka. Minesotā galvenās programmas tiek skatītas no trijām Amerikas televīziju privātsabiedrībām: ABC, CBS un NBC. Savā starpā konkurējot, tās nedomā par morāli, ne objektīvitāti, bet lai pievilktu skatītājus un līdz ar to dolaru miljonus no visdažādākām reklamām un propagandas, Kaut cik vērtīgu raidīiumu tur nav vairāk par 10, 15%. Pārējais mēsli un visdažādākās nejēdzības, kas cilvēkus, īpaši bērnus un jauniešus, ievelk nereālas eksistences murgos.

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī ir domāta visiem latviešiem svešumā. Televīzijas Torņa galvenais "enkurs" Keizijs Danahū nav nedz skotu, nedz īru izcelsmes, bet īsts latvietis. Otrā pasaules kaŗā viņa tēvs kritis cīņās pret sarkanajiem - Kurzemē. Viņa māte bēgļu gaitās Vācijā - amerikāņu zonā palikusi ar 2 gadus vecu dēliņu, iepazinusies ar amerikāni Rajanu Danahū, kad autokatastrofā Paulīne Pavasara nositusies, lāga amerikānis pieņēmis mazo Kazimiru Pavasaru par savu bērnu. Atgriežoties Amerikā, apprecējies un Kazimiru Pavasaru pārreģistrējis par savu dēlu Keiziju Danahū. Piedzimuši arī bērni - meita Bernisa un dēls Čarlis, bet pēdējais izaudzis slinks un pļēgurīgs.

Kazimirs Pavasars, augdams Danahū ģimenē, juties kā viņu vecākais, labākais un gudrākais dēls. Tomēr sapņos, gan dažreiz arī nomodā rādījusies kāda Seja. Tuva, patīkama, bet neizprotama.

Kazimira sapņu Seju pārvērta īstās mātes sejā viņa darbs Televīzijas Tornī, Brigādes Bārdainais ar dunci un studente, bagātnieka meita, Džesa. (Viņa arī Brigādes locekle.) Šie trīs notikumi Danahū Rajanu un Ednu piespieda labprātīgi izstāstīt patiesību, ka viņu centīgais dēls Keizijs ir latvietis Kazimirs Pavasars, Paulīnes un Imanta dēls.

Uz Kalifornijas latviešu sabiedrību tam celiņu parādīja savukārt jau Amerikā dzimušais latvietis - students, kas garīgi jau "amerikānizējies". Viņš ticis arī cietumā par kaņepju pīpēšanu un dabūjis smagi izkauties. Pīters Ludza aizvedis Kazimiru arī pie labās un sirmās latviešu skolotājas Annas Melles. Viņas sirsnīgā un gaišā latvietība ieveda Keizija Seju nevien viņa vecāku un radu esības sejās, bet arī Latvijas dainu, dziesmu, dzeju un cerību sejā.

Kazimirs noklausās arī Kalifornijā apmetušos rakstniekos - Anšlavā Eglītī, Benitā Veisbergā, Jānī Gorsvānā, Olafā Stumbrā, Ivarā Lindbergā u. c. Vai visas latviešu personas, kas romānā pieminētas, ir tiešām reālas, to nezinu. Jānis Klīdzējs savās izjūtās, savā garīgā pārliecībā un svešuma pieredzē uzrakstījis romānu mūsu tautai un tās likteņiem.

 

Valentīns Pelēcis