KERAMIĶIS VIKTORS PRĪMS

 

Angļu mākslas pasaulē pazīstamais latviešu izcelsmes keramikas skulptors Viktors Prīms patlaban ir vecākais lektors apvienotajā Riponas un Jorkas Sv. Džona (St. John) kolledžā un arī atbildīgs par Riponas kampusa mākslas studijām. Ir dzimis baptistu daudzbērnu ģimenē Rīgā 1925. gadā. Toreiz viņu sauca Prīms-Primanickis. Prīma vecāmāte ir ieceļojusi no Austrumprūsijas.

Otra pasaules kaŗa priekšvakarā visai dzimtai rodas iespēja izceļot uz Štetīnu Vācijā. Drīz vien jūtīgo jaunieti iesauc vācu armijā, aviācijas nodaļā, un, kaŗam iesākoties, viņu nosūta uz rietumu fronti. Tas ir kritisks posms viņa iekšējās pasaules izveidošanas procesā.

Viens no pirmajiem personīgi dziļi satriecošiem pārdzīvojumiem ir viņa tuvā bērnības drauga krišana no snaipera lodes (viņi savā starpā vienmēr mēdza sarunāties latviski.) Bet vēlāk, paliekot pie ļoti smagi ievainotā biedra, Prīms tiek saņemts gūstā. 1944. gadā viņu pārved uz kādu kaŗagūstekņu nometni Anglijā. Ar to tad arī iesākās viņa Anglijas gaitas, profesionālās izglītības iegūšana, ģimenes dzīves nodibināšana u.t.t.

Prīms ir fiziski un garīgi izbaudījis kaŗa darbības baigo realitāti visā tās nežēlīgi atkailinošā totālitātē. Viss tas ir atstājis savas pēdas, bet viņš nav kļuvis par pacifistu ... Daudz spēcīgāki iespaidi Prīma mākslinieciskās personības veidošanā nāk no iekšienes, viņa reliģiskās izjūtas ... Un jāsaka, ka Prīms ir tiešām reliģiozs cilvēks modernā izpratnē; modernā izpratnē tāpēc, ka viņam ir būtiski sveša dogmatiska domāšana. Tā ir nepārprotama radoša mākslinieka iezīme. Tāpēc jau konflikts starp zinātni un tradicionālo reliģiju noved Prīmu pie agnostikas un budistu filozofijas. Beidzot viņa meklējumi atrod atbalsi bahai reliģijā. Kaut gan bahai ticība ir izaugusi no islama saknes (tās dibinātājs ir Bahá’u’lláh 1844. g. Irānā), tā ir patstāvīga reliģija, kuŗai ar islamu ir tik pat daudz sakara kā kristiānismam ar jūdaismu. Ja tā varētu teikt, − bahaisms meklē kopējo saucēju starp Austrumiem un Rietumiem. Līdzīgi dievturībai bahaisms nepazīst priesteru sistēmas, tas satur liberālas un sociālas idejas u.t.t. Katra jauna dzīvot spējīga reliģija tiek vajāta un bahai ticība nav izņēmums, kā to rāda mūsdienu islama fundamentālistu republika Irānā.

Plašākā nozīmē māksla ir disciplīnēta un sakarīga izteiksmes forma. Nepieciešamību izteikties, protams, izjūt katrs, un tas var pieņemt gan pozitīvus gan negatīvus veidus. Radīšanas instinkts saņem visādus impulsus un idejas, kas prasa izvērtējumu. Tā ir daļa no mākslinieka augšanas un veidošanās procesa.

Uz Viktora Prīma keramiskas izpratnes veidošanos viņa studiju laikā lielu ietekmi atstāja slavenā angļu meistara Bernarda Līča (Bernhard Leach) filozofija. Kā zināms, Līčs pavadīja ilgus gadus Japānā un bija arī bahai ticības piekritējs. Taču technisko apmācīšanu Prīms saņem no viņa dēla Deivida, arī slavena keramiķa.

Rakstam jeb formas dekorēšanai keramikā var būt simboliska nozīme. Modernā māksla bieži noliedz dekoratīvo, taču Prīms nevairās to lietot, vienmēr panākot organisku apvienojumu ar formu. To viņš ir mācījies no islama mākslas. Vispār keramikā Prīmu vairāk interesē aistētiskais nekā praktiskais. Tāpēc Prīms brīvi svārstās starp abiem galējību aspektiem, vadoties no izjūtas. Pēdējā laikā viņa darbos parādās arī arābu rakstu zīmes bahai ticības kontekstā, kas tādējādi kļūst par tā raison d’être.

Ja te darīšana ar idejiski vizuālu ietekmi un tās pārstrādāšanu, tad daudz viņa keramikas formas ir radušās no ilgiem un mērķtiecīgiem dabas studiju rezultātiem. Tas sevišķi attiecināms uz dažādo formātu kolonnu un spārnoto keramiku sērijām. Šīs „prīmiskās” formas pieder pie viņa interesantākajiem un oriģinālākiem darbiem. Jāpiemin arī Prīma techniskā virtuozitāte, lai gan sevi par perfekcionistu viņš neuzskata.

Prīma keramikas māksla ir vizuāli spēcīga, emocionāli iedarbīga un monumentāla, kas pauž kādu mierīgu iekšējo pārliecību, kuŗai varbūt ir dziļš un reizē tāls sakars ar mūsu tautas dzīves ziņas dzīlēm pozitīvā nozīmē. Laikmetīguma, izdomas un izjūtas ziņā te var saskatīt zināmas parallēles ar Rīgas ķīpsaliešu grupu. Acīm redzot, pārlaicīgais moments un kopēja vizuālā valoda vieno latviešu māksliniekus visās pasaules daļās.

 

Laimonis Mieriņš

 

Redakcijas piezīme: Raksta autoram Laimonim Mieriņam un Viktoram Prīmam bija kopēja izstāde Bredfordas pilsētas mākslas galerijā (Cartwright Hall) no 1982. g. 17. jūlija līdz 15. augustam.

Baltā kolonna deviņi un deviņpadsmit, māls, augstums 163 cm, 1974. g. Dzīvības koks deviņi un deviņpadsmit, akmens dedzinājums, augstums 114 cm, 1982. g.	Keramiskas formas ar horizontālām arabu rakstu zīmēm (Bahá’u’lláh), akmens dedzinājums, augstums 39 un 170 cm, 1982. g.
Keramiska forma ar vertikālām arābu rakstu zīmēm (Bahá’u’lláh), akmens dedzinājums, augstums 68 cm, 1976. g.	Neredzamais punkts..., akmens dedzinājums un dzelzs naglas, augstums 49 cm, 1982. g.