VESEĻA GARA UN VISUMA AINAVA

Jānis Veselis. Atmiņas un apceres. Red. Arturs Kaugars un Lilija Puže. Jāņa Veseļa Fonds. Iespiests Augstuma spiestuvē, Nebraskā. 1980. 307 lp. $15.00.

 

Ja es gribētu simboliski attēlot savu gara ainavu mūža vidus posmā, tad tās viducī paceltos latviešu teiksmu pilskalns ar viļņojošām druvām visapkārt. Pāri tam laižas Dieva neaptveŗamie apveidi kā sudraba mākonis (..) lielajā visuma ainavā, ar mēļi mirdzošām dzelmēm, dzīlēm, ar kvēli gruzdošiem sauļu puduriem, ar dīvainām planētām (..) mīklaini blāzmoja latviskā Aizsaule, viņa saule, Dieva mājoklis, dvēseļu mājoklis -

Tā rakstīja Jānis Veselis (1896-1962) autobiografijā (277-280), kuŗas izvilkumi lasāmi arī šeit apskatāmajā rakstu krājumā (45-47). Pilnīgi nepieciešams te arī Veseļa piebildums:

"Taču vēl svarīgākas par šiem sīkā un lielā visuma redzējumiem bija cilvēku attieksmes, cilvēks pats nemitīgā sadzīvē ar citiem cilvēkiem."

Bagāta fantazija, rakstnieka talants, nacionālisms, dziļa interese par pasaules izplatījumu, dievturība, plaša pieredze par cilvēkiem kaŗa un miera laikos, erotika, - visi šie aspekti raksturo Veseli kā radītāju dzejā un prozā, vai pareizāk: prozā un dzejā. Rakstnieka daudzškautnainā personība konkrēti iznirst kādu 20 autoru atmiņu, veltījumu un apceŗu virknē, kas veido rakstu krājumu Jānis Veselis.

Lai labāk izprastu Veseļa mūžu un darbus, reizē ar šo rakstu krājumu būtu jālasa arī viņa 1956. gadā klajā laistā autobiografija Teiksma par manu mūžu (Daugavas apgādā, 314 lp.). Bet ko par Veseļa personību un veikumu saka citi autori? Nocitēsim dažus manuprāt interesantākos un vairāk pamatotos spriedumus, kas parādās aplūkojamā rakstu krājumā.

Jānis Grīns: "Jānis Veselis ar paveikto darbu bija un paliek liela, visai savdabīga figūra latviešu rakstniecībā. Latvijas brīvības laika lielākais daiļprozists, monumentāls, kamēr daži citi lieli mākslinieki neuzrāda Veselim līdzīga dižuma." (109) Un Grīns piezīmē, ka ap 1935. gadu Veselis atnesa uz (Grīna rediģētā žurnāla) Daugavas redakciju pirmās latvju teiksmas, - viņš bija atradis savu īpatu literāru formu. (107)

Jānis Bičolis izsakās, ka "latvju teiksmas pašos pamatos liekas saistāmas ar tiem centieniem, kas lūkoja radīt latviešu nacionālās reliģijas kustību - dievturību." (163) Un Ojārs Jēgens citē paša Veseļa izteikto definējumu: "Teiksma ir latvieša dvēseles saskaršanās ar savu Dievu."(178) Bez tam, kā to, analizējot teiksmas, piemin Jēgens: "Kā tas vispār Veseļa mākslai raksturīgi, ir laba tiesa erotikas." (179)

Paula Jēger-Freimane apcerē "Rakstnieka izaugšana" - pretstatā dažiem agarākajiem Vesela darbiem - cildina viņa romānu Tīrumu ļaudis (1928. gadā to godalgoja Kultūras Fonds). Kritiķes argumentācija: šai romānā nesastopam vairs "vispirmatnējāko instinktu" slavināšanu, kā piemēram, novelē "Liesma uz ūdeņiem." Tur necīnās vairs dzīvnieciskais ar cilvēcisko, kā fantazijā "Aklais ezers"; "tur lieluma manijā neklaiņo vairs apkārt vīrietis ar ciniskām domām par sievieti (...) tur nesastopam arī vairs tādas bezgara sievietes, vīriešu resp. asiņu kaislību verdzenes" (...) Romānā Tīrumu ļaudis, kā to raksturo Jēger-Freimane, "Dzīvības reālitāte un prieks ir atgriezušies, miesas ir asiņu pilnas, skaistas un apgarotas; bez instinktu mulsuma un dzīvnieciskas trakošanas cilvēks tur stāv baltā, mierīgā saules gaismā." (135)

Jānis Kadilis iztirzā "Jāņa Veseļa dzeju laiku tecējumā". Secinājums: "Veseļa dzejā vispār paveŗas milzīgas laika un telpas dimensijas (...). Mūžības un bezgalības aspektos ietverti augstākās atziņas meklējumi, esības galējās problēmas." Bet Kadilis arī atzīmē, ka Veseļa dzejā bieži parādās sieviete kā erotisko jūtu rosinātāja. (187)

Citi autori rakstu krājumā: Arturs Kaugars, Pēteris Ērmanis, Arvīds Dravnieks, Angelika Gailīte, Leonīds Slaucītājs, Arvīds Brastiņš, Augusts Annus, Mintauts Eglītis, Anšlavs Eglītis, Lilija Puže, Edvarts Tūters, Velta Toma, Pēteris Ķikuts, Gunars Irbe, Vitauts Kalve.

Krājuma redaktoriem Lilijai Pužei un Arturam Kaugaram pienākas visu literātūras draugu liela pateicība par milzīgajām pūlēm un rūpību Veseļa biografijas un bibliografijas izveidošanā un rakstu krājuma rediģēšanā. Viņu kopdarbu un veikumu trimdas apstākļos ne katrs pratīs pienācīgi novērtēt.

Ar šo rakstu krājumu Jānim Veselim uzcelts cienīgs piemineklis kā latviešu prozas meistaram.

 

Benno Ābers