Lidija Dombrovska

DEKORATĪVĀS MĀKSLAS VEIDOLI

 

Latvju raksts pauž īpatnēju dekoratīvās mākslas tradiciju, tā veidoli atklāj augstāko māksliniecisko izpausmi. Esam tauta ar bagātu aistētisko iztēli, ar matērijas apgarošanas spējām un simbolu valodu, kuŗā ietverta latviskā daiļuma vīzija. Senā ornamenta dekoratīvi vienkāršotās, līneāri abstraktās formas atplaiksnī suverēnu koncepciju, smalkas izjūtu nianses, ritmā ietvertu vitālo spēku. Līniju ritmiskais viļņojums iedarbīgi iekļaujas laukumu plānos, izveidojot emocionāli pilnskanīgu kompoziciju. Augu ornamentālajos izrotājumos ir ietverta organiska veidošanās simmetrija − rindojums, proporcionālās attiecības, noteiktas kārtojumu sistēmas u.t.t. Visvienkāršākā līnija vai ģeometriska figūra spēj izraisīt asociācijas, stimulēt cilvēka māksliniecisko pieredzi. Veidoli rodas, ar izvēles palīdzību vienkāršojot un sakārtojot formas, tās atkārtojot, akcentējot un iekļaujot organiskā vai neorganiskā likumībā, mākslinieciski konkrētā formu sadara. Lai gan rakstu teiksmojuma dziļāko jēgu tagad vairs nespējam visā pilnībā atskārst, rotājuma abstraktie motīvi glabā sevī radošas ieceres un sapņus, kas mūsdienu norišu plūdumā var gūt jaunu nozīmi. Laikmets un tauta prasa pēc mērķtiecīgiem mākslinieciskiem atrisinājumiem, pēc jaunrades, kas nes sevī neizsmeļamas varbūtības. Dekoratīvās mākslas jomā līniju un krāsu sadarbē progresīvi radošais mākslinieks spēj ieaust svaigu daudzveidību un rosinošu izdomu. Tā kā krāsa satur fizisku un psīchisku enerģiju strāvojumus, tā spēj izstarot siltu piesātinājumu, atturīgu aukstumu, radīt tuvu un tālu iedarbību, tā var būt viegla, smagnēja, dzidra, koša u.t.t. Kolorīta noskaņa atkarājas no formas, ar ko tā saistās − silti sārtais kvadrātā izskatās citāds no augšas, apakšas, no sāniem, diagonāli, horizontāli, vertikāli. Spilgtās, intensīvās krāsas iedarbojas spēcīgāk mazos kvantumos, blāvākās, lai tās gūtu zināmu efektu, jāizvieto prāvākos apjomos.

Līnijai ir līdzīgas īpašības atkarībā no vietas, ko tā darba kopplānā ieņem. Tai ir sava forma, tā var būt: aktīva, pasīva, slīpa, smalka, rupja, vīta, lauzta, ģeometriska parabola. Bez tam tā spēj arī radīt plāksnes vai laukuma priekšstatu.

Dekoratīvajā mākslā var konkrētizēties grafiskā izpausme ar uzsvērtiem melnbalto laukumu kontrastiem vai gleznieciskā uztvere ar neuzsvērtu formu modulējumu. Latvju rakstu ornamentālajā sacerē izzīmējas ģeometriska skaidrība, stingra, statiska formas izjūta. Zīmīgākais seno rotājumu apveidā ir tas, ka tajā ir ieausts mūsu tautas dvēseles profils, tas ir mūsu tautas rokraksts, ar ko identificējamies, kuŗa ritmu uzņemam sirdīs, lai nestu sev līdz jaunām pārdomām, pretēji naturālistiskā mākslā bieži ietvertiem banāliem atdarinājumiem, kas liekas izsmelti, tukši.

Etnogrāfiskajos izrotājumos ornamentu ģeometriskā pamatforma tiek bieži atkārtota vai nu viena aiz otras t.s. jostas ornamentā vai visos virzienos, sedzot visu laukumu (laukumu sedzošā ornamentā).

Plastiskā rakstura veidojumos izvirzās līkloču robojums, līniju vijīgums, ritma ekspansija. Veidolu kārtojumā iekļauts dzīves norišu plūdums, gada laiku mija, vienkārša vai sarežģīta uztveres koncepcija.

Tā kā kompozicionālo vienību noteic laukumu iedalījums un kustību elementi, tad skaidri redzam, cik svarīgi ir saliedēt, sakārtot formu un krāsu pretstatus. Lai uztveŗamāk izgaismotu dažu abstrakti līneāru veidolu funkciju plāksnē, tas jāillustrē ar dažiem piemēriem:

Bez klasiskajiem abstraktā ornamenta simboliem − latviskā jumtiņa, Māras zīmes, saulītes, skujiņas, līkločiem var izveidot neskaitāmas raksta elementu variācijas. Mūsu tautiskās mākslas bagātīgais, kuplais pūrs skubina rast jaunus latviskās mākslas sniegumus. Modernajiem lietiskās mākslas veidotājiem būtu jābagātina sava mākslinieciskā izteiksme, jāpārorientējas modernās pasaules izpratnē, nezaudējot latvisko smalkuma izjūtu un izteiksmīgumu. Visiem būs zināms, cik lielā mērā daiļamatniecība ietekmējusi kubistu un modernistu formu uztveri (nēģeru maskās un skulptūrās). Tautas mākslas izrotājumu veidolus dažkārt arī izmantojuši mūsu gleznotāji, no jaunākajiem trimdā Jurjāns Austrālijā (Mozaīka Melburnas Latviešu namā), V. Reinholds metalla kalumos, Hiršs u.c. Padomju Latvijā tautas mākslas ornamentika pavīd vitrāžistu un keramiķu sniegumos. (Vitrāžā: Bīne, Vilkins; keramikā: Detlavs, Pormalis, Kalve). Sevišķu pievilcību un meistarisku izveicību uzrāda dzimtenē darbojošos audēju saime, kuŗu darbos manāma seno tautas tradiciju tālāka izkopšana.

Tā kā mākslinieciskā jaunrade stāv ciešā sakarā ar dvēseles dziļākiem slāņiem t.s. subjektīvo uztveri vai iekšējo formu, katra mākslas interpreta vizuālo simbolu kārtojumi ir atkarīgi no emocionālā pārdzīvojuma spēka un inspirācijas. Krāsu uztvere izkoptajā latviešu tautas mākslā ir viscaur dzejiska, pilnskanīga, arī tad, kad kolorītiskā noskaņa nav liriska, bet blāzmo spraigos krāsu kontrastos, izceļot vienkāršoto formu siluetus. Radošā procesā ir svarīgi paturēt krāsu, samēru un iedalījumu, proporciju izjūtu.

Schēmatiski tvertajos zīmējumos (5. un 6.) ir parādīta kustības simbolika.

 

5. zīm. 1.    Lietojot pārveidošanas principu, panāk kustības iespaidu. Trijstūris pārvēršas līnijā, kas vēlāk var kļūt par taisnstūri, kvadrātu u.t.t. 2.    Proporciju izveidošana.

6. zīm. 1.    Krusts un kvadrāts miera stāvoklī (viens uz otru neiedarbojas). 2.    Augšējā forma iespaido apakšējo, te panākta kustības illūzija.

Veidoli rodas:

·         atsevišķiem formu elementiem noteicot kopiespaidu (vienību);

·         vienkāršojot un schēmatizējot;

·         parallēlus lielumus ietveŗot (rindojuma simmetrijā);

veidojumam gūstot citu nozīmi.

Mākslas veidojumu kompozicija ir pakļauta atsevišķo laikmetu stila uztverei. Tā kā stilu uztvere mainās, pārvēršas arī mākslas darbu uzbūves principi. Modernā glezniecība lieto gan regulāro, gan irrēgulāro (brīvo) kompoziciju. Lielu jaunrades prieku var saskatīt jauno illustrātoru, dizaineru un interjeristu sniegumos. Nav pamata domāt, ka mūsdienu māksla atgriezīsies pie uztveres, kas ierobežo māksliniecisko izteiksmes brīvību, jo tieši tagad ir radusies prasība pēc laikmetīgi izteiksmīga formulējuma. Ir pienācis laiks izveidot jaunu, apdvestu simbolu valodu, kas mūsu modernai latviešu mākslai piešķirtu būtisku saturu un eksistences jēgu nākotnē.

Nobeigumā daži dekoratīvās mākslas ietvaros darināti veidolu fragmenti.