Jaunā Gaita Nr. 15, 1958. g. maijā, jūnijā

 

 

TERVIST, MARE!

SVEICINĀM MAZO IGAUŅU MĀSU BRĪVĪBĀ

 

„Nebīsties, spārnaini, tā tur ar ziediem ir Mare, mana vecākā māsa...”

Kallis Mare! Sellel lumerikkal veebruari päeval, kui Sina kohtasid oma vanematega, oma õdedega ja vennaga, see päev oli ka meile rõõmupäevaks. Meie rõõmustasime nii, nagu oleks sina meie enda õde, paljude aastate pärast, ilmunud. Selle leheküljega oma ajakirjast saadame Sulle südamliku tervituse ja soovime Sulle palju õnne. Teie läti sõbrad

Tā ir vienreizīga sensācija: Kāda valsts atļāvusi bērnam izceļot pie saviem vecākiem ārzemēs! Atļaujas devēju sauc Padomju Savienība.

Šī notikuma vēsturi var izstāstīt dažos teikumos. Igauņu lidotāja Remi Milka ģimene 1944. gadā bija devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, viņš pats nokļuva Zviedrijā un ieguva patvēruma tiesības. Vācija nedeva Milka kundzei un gadu vecajai meitai izbraukšanas atļauju ceļam pie vīra Zviedrijā, kāpēc viņa devās no Meklenburgas uz Libeku, lai lūgtu zviedru konsulāta palīdzību. Nākošā naktī Libeku okupēja angļu kaŗaspēks, bet padomju spēki drīz vien ieņēma Meklenburgu. Divas diktatūras bija pielikušas savu roku, lai sašķeltu jauno ģimeni, jo par krievu zonā palikušo Mari un viņas vecmāmiņu nebija iespējams iegūt nekādas ziņas. Pagāja divpadsmit gadi. 1956. gadā Milku ģimene Stokholmā uzzināja, ka Mare dzīvo Tallinā, un nekavējoties lūdza atļauju Marei izceļot pie vecākiem. Pagāja gads, pilns lūgumrakstu, nemiera un formalitāšu. Beidzot − šā gada 4. februārī − pavērās vārti, un tēvs varēja apsveikt savu meitu Helsinku stacijā − pēc trīspadsmit gadiem. Zviedru laikrakstu pirmās lappuses sniedza sensacionālo vēsti, ziedu jūŗa sagaidīja Mari viņas vecāku mājās.

Sensācija?

Mēs nejautājam neko Marei un viņas vecākiem, jo zinām, ka izšķirtas ģimenes satikšanos var izteikt tikai vienā vārdā − laime. Bet mēs gan jautājam kaut ko citu − kas tā ir par zemi un kas tā ir par iekārtu, no kuŗas bērna izkļūšanai pie vecākiem vajag vairāk nekā gadu ilgas formalitātes? Vai šis fakts vien nemet patiesības gaismu uz līgumu un svinīgo apliecinājumu vērtību, kas nāk no tās puses? − Rietumos šādi braucieni pāri robežām būtu visikdienišķākā parādība, nevis sensacionāls notikums. Varbūt padomāsi, padomju cilvēk?

Mazajai igauņu māsai mēs sūtām ar šo lappusi viņas pašas valodā mūsu sirsnīgākos sveicienus un apliecinājumu, ka arī mēs priecājamies. Bet mēs būsim laimīgi, galīgi un pilnīgi, tai dienā, kad pasaulē nevaldīs iekārtas, kuŗās bērniem liedz braukt pie saviem vecākiem, kuŗās gadiem padara neiespējamu pat sazināšanos ģimenes locekļu starpā un no kuŗām saņemt vīzu ceļam pie mātes un tēva − ir sensācija.

 

 

 

KRIPATAS

 

Uz ETLINGENU 31. jūlijā! Arī šovasar Eiropas latviešu jaunatne pulcēsies savā ELJA-s KONGRESA „vecajā vietā” −− Švarcvaldes pilsētā Etlingenā. Sabraukšana jūlija beidzamajā dienā, sarīkojumi un darba sēdes 1., 2. un 3. augustā, gadskārtējā ekskursija 4. augustā. Darba gaitā paredzētas pārrunas par tematu „Kādu es iedomājos nākotnes Latviju” un „Latviešu jaunatne dažādu garīgu strāvojumu ietekmē”. ELJA-s INFORMĀCIJA atgādina saviem lasītājiem un visiem ELJA-s biedriem: „Neaizmirsīsim, ka esam sevi deklarējuši par polītiskiem emigrantiem!”

Anglijas jaunieši gatavojas kopējam braucienam, lai Etlingenā turpinātu pagājušā gadā sāktos darbus, draudzības, kongresa dienas un naktis.

Sarakste kongresa jautājumos adresējama valdes sekretāram Jānim Poņemeckim, Münster / Westf. , Grevenerstrasse 69 - 3, Germany.

 

ELJA-s INFORMĀCIJA publicējusi izrakstu no redakcijai piesūtītas vēstules: „Für das mir zugeschickte Blatt ELJA Informacija habe ich kein Interesse. Ausserdem fehlen mir die dazu nötigen Sprachkenntnisse. Von einer weiteren Zusendung derartiger Literatur, bitte ich Abstand zu nehmen...”

Rakstītāja −− latviešu meitene Dienvidvācijā. Nabadzīte!

 

Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienība šogad pulcēsies ASV gandrīz ģeogrāfiskajā centrā −− Nebraskas Linkolnā. Kaut arī tai pašā laikā rietumu piekrastē notiek jaunatnes dienas, tomēr turienes jaunieši izrāda dzīvu interesi par kongresu, kas viņu pašu ierosmē tika pārcelts tik tālu no lielākajiem austrumu un vidienes centriem. Kripatām zināms, ka kongresa rīcības komiteja (Jānis Lipiņš, Uldis Nollendorfs, Velta Puriņa, Maruta Grīnberga, Elga Ādmine, Māra Kalniņa, Aivars Zeltiņš, Ilmārs Bergmanis, Rasma Pavloviča, Aivars Ronis) gādājuši par pārsteigumiem: 2 (divi) ballēm, koncertu un sēžu telpām ar lielāko sienas gleznu Amerikā. Arī Kārļa Ulmaņa piemiņas plāksne Nebraskas universitātes piensaimniecības ēkā būs pieejama skatītājiem. Esot vēl citi pārsteigumi, bet pagaidām slepenāki nekā Chruščeva mati.

 

Jau piekto reizi Niagarā šogad notiks draudzības un jaunatnes dienas. Laiks: 19. un 20. jūlijs. Programma: jaunatnes vadītāju forums, priekšlasījumi, koncerts, balle. Jaunumi: dejošanai plašas, vēsinātas viesnīcas telpas, no kuŗām var pārredzēt ūdenskritumu. Atmiņas: līdz šim lietotais „šķūnis”, par ko rīcības komitejas priekšsēdis J. Viķelis izsakās: „Nevienam nebūs vairs jāsvīst. Ir laiks, ka atstājam veco šķūni, jo latvieši kļuvuši izvēlīgāki.” Bet varbūt vienkārši − grib redzēt ūdenskritumu, jo ap šķūni to nemanīja.

 

Filadelfijas Latviešu Jaunatnes pulciņš, viens no vecākajiem A.S.V., aprīlī nosvinēja savu septīto dzimšanas dienu. Šim gadījumam tika veltīts sarīkojums un īpašs izdevums, kas sniedza ieskatu pulciņa dzīvē, darbā un problēmās. Bez arī citur sastopamām interešu grupām − tautas deju, dramatiskās un literātūras − pulciņš izpelnījies ievērību ar savu klasiskās mūzikas cienītāju grupu un it sevišķi ar savu filmu „studiju” VILIS, kuŗas pirmais ražojums „Mans Jāņu vainags nevīts” izrādīts pat Eiropā. Patlaban šī grupa sagatavo filmu par latviešu sportu Amerikā. „Kā redzat, darīts tiek daudz, plānots − vēl vairāk. Darbības iespējas jauniešiem pulciņā ir, vajag tikai gribas,” saka pulciņa priekšnieks Andris Ritums. Kripatas vēl „filiešiem” arī gribu!

 

Lai Kripatu lasītājiem neliktos, ka jaunatnes apgāds „Ceļinieks” apstājies, ziņojam, ka „Ceļinieks” vēl arvien iet. Apgāda pagaidu padomes sastāvs: Mārtiņš Štauvers (priekšsēdis), Jūlijs Kadelis (pr. vietn.), Valters Nollendorfs (sekr.), Andris Priedītis (kas.), Maija Freivalde (revidente), Auseklis Zaļinskis (loc.). Pirmās pajas ārpus jaunatnes apvienībām un rakstniekam Nikolajam Kalniņam piešķirtajām jau iegādājušies Bostonas Trimdas draudzes jaunatnes pulciņš un Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā.

 

Dienvidkalifornijas Latviešu Jaunatnes Pulciņa mēnešrakstam „Jaunās Balsis” jauna redakcija. Kripatas vēlētos, kaut viņām tāda būtu: redaktors ir Olafs Stumbrs, mākslinieciskais redaktors Jānis Gorsvāns. Viena no pirmajām sensācijām, ko mēnešraksts sniedz, veltīta pirmajam aprīlim, bet tāpēc ne mazāk sensācija un ne mazāk nozīmīga. Proti, apvienojušās abas vietējās draudzes, rodot izlīdzinājumu ar vienkāršu matemātisku formulu: apvienotās draudzes sapulcēs var piedalīties tikai tie, kas ieradušies 75% dievkalpojumu. Un tā kā dievkalpojumus vada pārmaiņus abi mācītāji, abiem garantēti baznīcēni.

 

Kripatas jau ziņoja, ka 1959. gada jaunatnes svētkos Toronto paredzēta īpaša centrāle, kas rūpēsies par jaunu vientuļu cilvēku pārvēršanu jaunos divtuļos pāros. Kripatām raksta, ka esot vietas ir A.S.V., ir Kanadā, kur vai nu par daudz jaunekļu vai arī par daudz jaunavu. Kaimiņu Vilimantikas un Mančestras pulciņiem reiz šī iemesla dēļ esot radušās nesaskaņas, jo vienā vietā zēni negribējuši, ka viņu liekās meitenes dodas pie kaimiņu zēniem, otrā vietā meitenes greizsirdīgi sargājušas savu zēnu pārpalikumu. Jaunatnes svētkos greizsirdībai nebūs vietas − pietiks visiem. Bet lai dotu iespēju visiem tiem, kas kaut kā „palikuši pāri”, atrast sev draugus, darbosies centrāle īsto pāru atrašanai. Lai veicinātu draudzību jaunu latviešu starpā, „Jaunās Gaitas” redakcija apsolījusi katram pārim, kas no tikšanās Jaunatnes Svētkos divu gadu laikā iebrauks proverbiālajā laulības ostā, brīvu „Jaunās Gaitas” abonementu.

Kripatām dziļu gandarījumu rada apstāklis, ka Austrum-Berlīnē izdotā, tā sauktā Michailova lapa „Par atgriešanos dzimtenē” vēl arvien turpina uzbrukt trimdas jaunatnes kongresu pieņemtajām desmit tēzēm. Ir pareizi aizrādīts, ka tēžu saturā nav nekā sevišķi jauna, tāpēc uztraukumam cits iemesls − fakts, ka trimdā aug spēcīga jaunā paaudze, kas cīņu par brīvu Latviju turpinās. Tāpēc arī Michailovs apgalvo, ka tēzes „dzimušas V. Januma, R. Liepiņa, B. Kalniņa un līdzīgu polītiķu galvās”. Šim jautājumam lapas š.g. 16. numurā veltīts vesels raksts „Pa jaunās taktikas pēdām”, kur mēģināts pierādīt, ka trimdas jaunatne iet vai nu pagātnes restaurētāju pēdās, vai arī meklē jaunus ceļus, ko iztulko par ceļu uz komūnismu. Michailovam un Latvijas komūnistiem nav ko priecāties: trimdas jaunā paaudze gan noraida restaurāciju un iet jaunus ceļus, bet komūnistu vadoņiem šie jaunie ceļi var izrādīties nepatīkamāki un sāpīgāki nekā ierastās metodes. Kripatprāt „jaunā taktika” pratīs sist tur, kur sāp visvairāk −− pašos pamatos.

Biedru Michailovu varētu interesēt šīgada jaunatnes nedēļas temats „Nekļūsim sveši −kalposim”. Viņš saskata, ka centieni rast saskarsmi ar nacionālo jaunatni dzimtenē ir veco „polītikāņu” triks. Galu galā jaunatne dzimtenē esot apmierināta − laikam jau ar savu nebrīvību. Jaunatnes nedēļa tomēr notiks, un šogad tajā piedalīsies visas brīvās pasaules jaunatnes organizācijas. Šī būs plaša „satikšanās” ar jauno audzi Latvijā, iepazīšanās ar tās ikdienu, ar tās īstajām domām un cerībām. Un šī būs gatavošanās brīvās jaunatnes darbam apspiesto un nākotnes Latvijas labā.

Jauniņa ticības mācības skolotāja Čikagas latviešu skolā stāsta bērniem par Jēzus ģimeni. Kad viņa prasa par Jēzus tēva amatu, maza meitenīte paceļ roku un droši saka: „Carpenters!” „Pareizi,” uzslavē skolotāja, „bet kā to saka latviski?” Mazā brīdi padomā; tad − acis iespīdas: „Tepiķis,” viņa saka.

KRIPATAS GAIDA Tavas drupatas. Ja Tev ir kāds interesants sīkums par jaunās paaudzes dzīvi un darbu, sūti to KRIPATĀM uz JAUNĀS GAITAS redakcijas adresi.

 

ANDRIS BLEKTE

ANDRIS BLEKTE arāba Fareš lugā „Krustceles”

 

Latviešu tautas teātrim bija maz līdzvērtīgu parādību visā pasaulē. Rīgas lielie teātri, kā Nacionālais un Dailes, katrs ar savu izteiktu stilu turēja augstu profesionālu teātru līmeni. Zināmos laika posmos spīdošus iestudējumus deva Strādnieku un Jelgavas teātŗi.

Tā tas bija pagātnē.

Kaŗa jukās daudzi ievērojami skatuves mākslinieki un izrāžu vadītāji − režisori nokļuva trimdā brīvajā pasaulē. Iedomāsimies tikai Staņislavska un Reinharda audzēkni Zariņu, jauneklīgi spožo Ūršteinu, Veicu, Alksni. Kā cilvēki viņi ir brīvi, bet savā darbā viņi tikuši pārtraukti aktīvākajā radīšanas laikā. Valodu neprašana, kontaktu trūkums viņus izslēdzis no emigrācijas zemju teātŗu dzīves. Izņēmums ir Mērbekas teātŗa laiks, kad emigrantu lielākā daļa vēl atradās Rietumvācijā un bija iespējama tīri latviska teātŗa dzīve.

Šodien mums vairs palicis tikai tautas teātris. Bieži, sakarā ar visā pasaulē izkaisīto profesionālo režisoru un aktieŗu piedalīšanos, tas dod labi sagatavotas izrādes, tomēr tas ir tikai tautas teātris.

Par teātri dzimtenē ir grūti ko teikt. No raidlugām spriežot, tur valda krievu stils − brīžiem pat šķiet, ka aktieri mērķtiecīgi runātu ar „izteiksmīgu” slavisku akcentu. Zinot, ka visa padomju māksla padota boļševiku propagandas tendencēm, nav grūti iztēloties aizliegumiem, direktīvām un sociālo pretešķību meklēšanas pinekļiem saistīto skatuves mākslinieku darbu okupētajā Latvijā.

Uz šāda fona spilgti izceļas jaunais režisors Andris Blekte. Dzimis viņš Rīgā 1923. g.; Stokholmā kopš 1944. g.

Sākumā izkaisītās intereses, kas izpaužas filoloģijas studijās Stokholmas Augstskolā un baleta meklējumos, drīz vien pilnīgi koncentrējas uz teātri. Blekte mācās aktieŗu ķermeņa techniku, kļūst visā pasaulē slavenā mīmu mākslas meistara Dekrū (Decroux) skolnieks. Nepārtraukti mācoties tālāk, lielu 1956. g. daļu pavada teātŗa studijās Francijā.

Savu pirmo iestudējumu jaunais režisors deva latviešu sabiedrībai 1951. g., ar entuziastu ansambli uzvedot Damberga „Neticīgo Kolumbīni”. Kopš 1953. g. Andris Blekte ir pastāvīgs režisors Stokholmas Marsias Teātrī, nelielā avangarda skatuvē ar augstiem teātra mākslas ideāliem. Pietiks uzskaitīt daļu Blektes iestudēto lugu, lai rastos ieskats par Marsias Teātŗa raksturu: Kristofera Fraia (Christopher Fry) „Fenikss atkārtojas”, Andrē Obeja (Andre Obey) „Vēja dēļ”, Forcāno (Forzano) „Oretas kundze”, Alfrēda de Misē (Alfred de Musset) „Durvis vaļā, durvis ciet!”, Prospera Merimē (Prosper Merimee) „Svētā Vakarēdiena kariete”, Marsela Ašāra (Marsel Achard) „Vai jūs vēlaties ar mani spēlēties?” un „Kad Mālboro devās kaŗā”, Gogoļa „Precības” utt. Pašreiz Marsias Teātris spēlē Blektes iestudēto Zāmuēla Beketa (Samuel Beckett) „Beigu spēli”, kuŗas pirmizrāde 1957. g. rudenī zviedru presē un periodikā sacēla dzīvas pārrunas. Interesanti atzīmēt, ka gandrīz visos Blektes režisētajos uzvedumos dekorators bijis jaunais latviešu gleznotājs Laris Strunke.

Blekte ir arī vadījis režijas Jaunajā teātrī (Nya teater) un Kamerteātrī (Kammarteater) Cabaret de l’arte uzvestajos franču un zviedru avangarda viencēlienos.

Andris Blekte pazīstams parallēli režisora darbam arī kā aktieris, paidagogs un teātŗa teorētiķis.

Viņa pagaidām beidzamā loma ir Pārvaldnieks Lāgerlēfas „Annemarijā” 1957. g. Skansena Brīvdabas Teātrī. Luga latviešu publikai nav sveša − to 1938. g. izrādīja Latvijas Nacionālais Teātris Rīgā.

No 1956. g. Blekte ir skolotājs Stokholmas Augstskolas teātra kursos, Baleta Akadēmijā, Teātŗa Tautas Augstskolā, mācot aktieŗa ķermeņa techniku, spēli, vispārīgo teoriju.

Viņš ir līdzstrādnieks ievērojamākā zviedru teātŗa žurnālā „Teātŗa māksla” (Teaterkonst), vairākkārt polemizējis dienas presē, piedalījies atklātās diskusijās.

Savā pieejā mākslai Andris Blekte ir ļoti izturēts. Viņš konsekventi atturas no naturālisma, meklējot tīrus skatuviskus izteiksmes līdzekļus.

Latviešu lugu rakstniecībā par augstāko sniegumu Blekte skaita Blaumaņa komēdijas.

Priecāsimies, ka Andrim Blektem vēl tālu līdz 25 gadu skatuves darba jubilejai.

 

R.R.

 

PIEZĪMES PAR ATTĒLA AUTORU

Savā nodabā

Jānis Gorsvāns beidzis glezniecības studijas Choninard’a Mākslas Institūtā Los-Andželosā 1957. gada pavasarī. Pēc skolas oficiālā kursa beigšanas viņam piešķīra viena mācības gada stipendiju studiju turpināšanai.

Par savām mākslinieka gaitām autors saka: „Esmu piedalījies Pasadenas Mākslas muzeja izstādēs, Los-Andželosas mākslinieku gadskārtējā izstādē, Los-Andželosas latviešu gleznotāju darbu skatēs. Ir jau arī man savi uzskati par mākslu, bet šoreiz lai paliek.”

Jānis Gorsvāns dzimis 1930. gadā Latgalē. Viņš pazīstams arī kā jauns literāts, kuŗa darbi publicēti „Laika mēnešrakstā”, jaunatnes izdevumos. Autors piedalījies arī latviešu rakstnieku vakaros ar lasījumiem. Foto attēlā Jānis Gorsvāns savas studijas priekšā.

 

 

 

 

JAUNAJAI GAITAI:

Paldies par piesūtītiem JAUNĀS GAITAS paraug-eksemplāriem. Gandrīz katrs raksts savā veidā vērtīgs un interesants, tā ka gribas izlasīt visu. Lūdzu ierakstait mani JAUNĀS GAITAS abonentu sarakstā. Un nebaidāties kritikas − tas pieder pie lietas.

Sveicinot un Dievpalīgu vēlot!

G. Straumanis

Čikagas Latv. Ev. Lut. Jāņa draudzes mācītājs