Jaunā Gaita Nr. 15, 1958. g. maijā, jūnijā
OKUPĒTĀ LATVIJĀ
Produkcija virs plāna
NO Padomju Latvijas PRESES
MIRDZA ĶEMPE
ĻEŅINA PACELTĀ ROKA
Tik nemirstīga, stipra, droša
Ir mūsu darbos dzīva tā -
Iļjiča roka aicinošā,
Pret lielām tālēm paceltā.
Kur jaunradītas upes lokās
Un saplūzdamas jūras kļūst,
Pār ūdens klaidiem slietā roka
Teic straumēm: "Cilvēks valda jūs!"
Līdz makoņiem, kur celtnes ceļas,
Un veserdimda nenostāj,
. . . . . . . . . . . . . .
JĀNIS SUDRABKALNS
ĻEŅINS
Simts mūžu sapņotāji gaidīja,
Reiz plauks un zels kā brinums laimes darzs,
Bet Ļeņins drošos cīņā raidīja,
Šodien lai laimīgs kļūst, kas dzīvē bārs.
Arvienu vājais varai padosies, -
Tā viltnieks samulsina to, kas gļēvs.
Drīz visi ļaudis rokām sadosies, -
Tā telca Ļeņins, visiem talsnīgs tēvs.
Viņš Savienibai lika pamatus,
Un brīvi tika tie, kas važās bij.
Viņš līksmus padarīja amatus,
Kā vaiņagu lai cilvēks darbu vij.
Kad Piektā gadā, dusmām blāzmojot,
Deg vācu muižas, kungus padzenot,
Sveic Ļeņins latvjus cīņā brāzmainā:
"Tie ienīst varmākas un kauties prot."
No marmora nu izcērt tēlnieki,
Kāds Oktobrī bij Ļeņins varens, spulgs.
Ar viņa vārdu latvju strēlnieki
Bij pilsoņkarā neuzvarams pulks.
Viņš tautu sadraudzību atvija
Kā karogu, kas brīvi nesa mums,
Un dziļi sirdī juta Latvija,
Kur negaisā būs mierīgs tēva jums.
Kad vētra rims, ies tautas līdumā,
Kur cirvis cirtīs, dūcot traktors steigs,
Un latvji brīvā darba svīdumā
Tad Ļeņinu kā rīta saull sveiks.
MEINHARDS RUDZĪTIS
Tautā un partijā dzīvs viņa spēks
(Fragments)
Pildot ar sajūsmu jaunu un rosmi,
Uzvaras dziesmu un karogu vīts,
Pārbauda sirdīs mums gribu un drosmi
Ļeņina atceres dienas rīts.
Tagad... Un vienmēr... Un laikmetiem paudīs:
Iļjiča saule vēl miljoniem lēks,
Maijs visas pasaules vienkāršiem ļaudīm, -
Tautā un Partijā dzīvs viņa spēks!
E. DAMBURS
Ļeņinu lasot
Dziļa nakts, aiz loga zvaigžņu pllna debess -
Tālo sauļu gaisma rēni atviz rūtīs;
Rietā vara sarkans atspīd dilstošs mēness,
Mūžīgs ceļinieks, kas vienmēr ceļa jūtīs,
Alberts Goba domīgs raugās tumsas slēptā laukā,
Priekšā Ļeņins - sējums nule atšķirts vaļā.
Ārā nu jau kuro stundu plosās traka auka,
It kā visa telpa paļauta tās niknā daļā.
Vētras taures vēstī atkal pavasara ciklu,
Zemes atmodu un . . . . . .
V. STĀLBERGA
Ļeņinam
Kā saules lēkts,
Kas satver zemi gaismas skavām,
Tāds palu spēks
Ir, Ļeņin, darbam tavam.
Kā aprilis, kas . . . . .
. . . . . Ļeņin, tavu darbu redz,
Paist druvās tas un grandot cehos gailē,
Tas visos ciemos spuldžu ziedus dedz,
Un pirmais planētā sniedz dižu domu smailes.
Tu - saules lēkts,
Mēs tavu gaismu tālāk nesam,
Kā palu spēks
Tik stipri mēs -
Ar tevi, Ļeņin, esam.
HARIJS HEISLERS
GAISMA
ĻEŅINAM
Tu sacīji -
krāces drīz turbīnās guldzēs,
Lai ūdeņi rada, ne ārda!
Tad tumšajos ciematos iedegtās spuldzes
Mēs nosaucām
Iļjiča vardā . . .
Mirdz šodien pār Dzimteni zvaigžņājā vienā
Tā gaisma,
ko toreiz mums devi,
Un tāpēc
šai gaišajā aprīļa dienā
Kā dzīvu
pieminam Tevi.
ARVĪDS SKALBE
Piernineklis
Akmeņkalis kaļ un kaļ -
nav ne mirkli rimis,
Iekalis ir tikal to,
kad Tu esi dzimis.
Turas pretī granīts šis
nedzirdēti spīvi:
Divos skaitļos neiekalt,
Ļeņin, Tavu dzīvi!
OJĀRS VĀCIETIS
Tā puksti, sirds!
(Fragments)
Tāpat kā maijam
Šodienas terces mirdz,
Lai skaistai, briedīgai vasarai
Kūp mūsu pirmā vaga.
Ta puksti, sirds,
Kā pukstētu Ļeņina sirds,
Ja tavā vietā
Pa dzīvi viņš soļotu tagad!
