Jaunā Gaita nr. 150, oktobris 1984

 

 

Aldis L. Putniņš

KO DOMĀ PAR SAKARIEM AR LATVIJU?

 

Daudz ir rakstīts un runāts par kultūras sakaru Jautājumu un visādiem pārmetumiem uzskatu atšķirībās. Bet reti kāds ir mēģinājis noskaidrot, ko patiešām domā sabiedrības vairākums. Tikai daži raksti ir izmantojuši aptauju datus. Lai iztirzātu šo jautājumu.^1,2 Informācijas trūkums šajā lietā, kā arī 6. Vispasaules Latviešu Jaunatnes Kongresa rīcības komitejas locekļa Rolanda Lappuķes aicinājums sastādīt kādu aptauju, ko varētu izdalīt kongresa laikā, noveda pie kongresa dalībnieku iztaujāšanas par kultūras sakaru Jautājumu. Nekādā gadījumā nevarētu īztaujāto grupu uzskatīt par nejaušu izlasi, nedz arī reprezentātīvu visai latviešu sabiedrībai. Tomēr rezultāti varētu dot interesantu ieskatu, kā domā viena aktīvo latviešu grupa, stimulēt pārdomas par kultūras sakaru Jautājumu, veicināt hipotežu izvirzīšanu un mudināt izdarīt līdzīgu aptauju ar citām grupām. Šādā ceļā varēsim pamazām aizpīldīt robus mūsu zināšanā par to, ko trimdas sabiedrība domā un dara attiecība uz kontaktiem ar Latviju.

6. VLJK risinājās no 1983. gada 31. decembra līdz 1984. gada 6. janvārim Dūki lauksaimniecības kolledžā Viktorijas pavalstī Austrālijā. Oficiāli bija pieteikušies 280 dalībnieki, kuŗiem tika īzdalītas 290 aptaujas lapas. Viens otrs paņēma divas lapas (vai nu lai paturētu vienu sev vai tādēļ ka pirmā bija pazaudēta). Šo iemeslu dēļ aptaujas lapu pietrūka. Ir grūti pateikt precīzi, cik personu saņēma aptaujas lapas. Mans minējums butu - apmēram 265 personas. Atpakaļ saņemtas 167 aptaujas lapas, tā tad 63% no minēto personu skaita. Ne visi atbildēja uz visiem jautājumiem, un atbīldētaju skaits uz atsevišķiem jautājumiem svārstijās starp 156 un 167. Gandriz katrs vecums no 15 līdz 70 gadiem bija reprezentēts, izņemot astoņu gadu robu starp 41 un 50 gadiem (pazudušā vidējā paaudze?). Vairums no iztaujātajiem bija 17-36 gadu vecuma grupā (80%). Vīrieši un sievietes bija aptuveni vienādos daudzumos resp 47% un 53%. Atbildētāju mītņu zemju sastāvs bija šāds: Austrālijā 68%; Ziemeļamerikā 16%; Eiropā 14%; Israēlā 1%; Venecuēlā 1%. Šis sadalījums labi saskanēja ar visu kongresa dalībnieku mītnes zemju sadalījumu. Visas aptaujas lapas tika izpildītas anonīmi.

Pirmie jautājumi attiecas uz personīgiem sakaru veidiem un nodomiem atgriezties Latvijā (sk 1. tab. - tā kā procenti ir noapaļoti, tos summējot, ne vienmēr iznāk precīzi 100).

1. TABULA

Tīešu, personīgu (t.i. persona ar personu) sakaru uzturēšanas galvenie veidi ir telefoniski, ar pastu, ciemošanos (abos virzienos) un ar trešo personu starpniecību. Piemēram, kāds braucot uz Latviju uzņemas nodot kādu ziņu vai dāvanu citu paziņu draugam. Visbiežāk lietotais sakaru līdzeklis ir pasts. Kā jau varēja sagaidīt, bija manāma atšķirība starp jaunāko un vecāko gadu gājumiem attiecībā uz vēstuļu rakstīšanu. Piemēram, starp atbildētājiem līdz 35 gadu vecumam 66% reti vai nekad neraksta kādam Latvijā, kamēr vecākā grupā šis procents - 39% bija krietni zemāks.

Liekas, ka attiecībā uz literātūru un skaņu platēm vairums šī kongresa dalībnieku izlases ir samērā bieži kontaktā ar šodienas Latvijas raidījumiem (iespējams, ka samērā lielais līterātūras "reizi nedēlā vai biežāk" procents būs daļēji izskaidrojams ar Dzimtenes Balss lasīšanu).

Mazliet pārsteidzošs bila lielais ceļotāju procents uz Latviju (49%) Aizjūras latvieši ir rūdīti ceļotāji, jo viņu starpā 74% ir bijuši Latvijā, kamēr Austrālijas dalībnieku procents bija par pusi zemāks (37%). Tomēr pat pēdējais procents būs krietni augstāks nekā Austrālijas latviešu caurmērs, liecinot, ka šī izlase sastāv lielā mērā no personām, kurām ir dzīva interese par šodienas Latviju.

Par nodomu atgriezties Latvijā tikai 7% katēgoriski noraidīja šādu iespējamību. Uzmundrinājums, ko kongress deva, būs pozitīvi ietekmējis vienu otru sakarā ar atgriešanās jautājumu. Tomēr tas, ka principā (kas notiktu praksē ir cits jautājums) 93% vai nu bija par atgriešanos vai vismaz nebija gatavi galīgi izslēgt atgriešanās iespējamību, apstiprina šīs izlases pozitīvu interešu orientāciju uz Latviju. Tas arī liek padomāt par jautajumu, cik svarīgs ir atgriešanās nodoms kā motīvs, sevišķi starp jauniešiem, ne tikai uzskatot sevi par latviešiem un runājot latviski, bet arī aktīvi stradājot latviešu interešu labā.

2 TABULA

Nakošie 11 aptaujas jautājumi visi ir ņemti bez grozījumiem no aptaujas, ko izdarīja Uldis Grava 1972. gadā ³ (sk. 2. tab.) Tas bija darīts nolūkā atļaut rezultātus salīdzināt. Visi jautājumi prasa izvērtēt rīcību dažādos gadījumos attiecībā uz sakariem ar Latviju. Vairāki no šiem gadījumiem praksē prasītu saskari ar Rīgas Kultūras Sakaru Komiteju, izmantojot tās starpniecību, lai reālīzētu dažādas sakaru iespējas. Vairums atbildētāju tomēr principā atbalstīja visus vienpadsmit minētos gadījumus. Arī Gravas pētījumā vairums atbalstīja uzdotos sakaru gadījumus, izņemot tos, kas attiecas uz Padomju Latvijas grāmatu lietošanu šejienes skolās. Kaut arī Gravas aptaujāto izlase bija plašāka nekā 6 VLJK dalībnieku izlase, arī viņa izlase nebija pietiekami reprezentātīva, lai atļautu rezultātus vispārināt uz visu trimdas sabiedrību vai pat tikai uz aktīvistu daļu. Šo iemeslu dēļ būtu vēlams izdarīt līdzīgas aptaujas starp citām trimdas latviešu grupām.

Prof. Jānis Priedkalns 1983 gada 18. novembra aktu runās Melburnā un Adelaidē par kultūras sakariem konstatēja, ka jauniešu starpā "šie sakari vairs nav modē,"⁴ ar ko bija domāti sakari ar Latvijas oficiālo iestāžu, galvenokārt kultūras sakaru komitejas, starpniecību (saukšu šos par "ofīciāliem sakariem"). Fakts ir, ka Austrālijā un Eiropā, mazākā mērā Ziemeļamerikā, pēdējos gados ir bijis manāms atslābums šajā laukā. Viens piemērs ir, ka kopš 1981. gada neviena Latvijas filma nav tikusi izrādita Austrālijā Bet vai no tā drīkst secināt, ka "kultūras sakari vairs nav modē"? Šis konstatējums liek saprast, ka ne tikai aktīvitāte oficiālo sakaru laukā ir apsīkusi, bet arī, ka tai trūkst principiālā atbalsta. Iemesli, kāpēc bijis aktīvītātes apsīkums, varētu būt dažādi, bet vēlēšanās izvairīties no personīgiem pārmetumiem un novērst škelšanos dažādu organizācilu starpā ir iespējami svarīgāki faktori nekā principiālā atbalsta trūkums. Katrā gadījumā 6. VLJK aptaujas rezultāti nedod apstiprinājumu Priedkalna konstatējumam. Drīzāk tie liecina, ka interese par Latviju ir dzīva un ka vismaz šīs izlases vairākums uzskata, ka šo interesi var izkopt un virzīt tālāk ar dažādu sakaru palīdzību, ieskaitot arī oficiālos sakarus.

VĒRES

1 Grava, U., Mūsu sabiedriskā doma par sakariem ar Latviju ALA Žurnāls 1973 9 , 5 -9 lp.

2 Putniņš, A. L., Cultural relations. The rule of the malority? Proceedings, Second and Third Baltic Youth Seminars 1977 Adelaide Baltic Youth Action Group. 24 -25 lp.

3 Grava. U., Op. cit.

4 Austrālijas Latvietis. 1983. 1706. 4 lp.

 

 

 

 

1. TABULA

 

Cik bieži rakstāt kādam kas dzīvo Latvijā?
	8%		17%			14%			29%		31%
	Reizi mēnesī vai biežāk		Ik pa trim mēnešiem			Reizi mēnesī			Ik pa sešiem mēnešiem		Ik pa gadu vai retāk				Nekad
Cik bieži klausāties Latvijā ražotas skaņu plates?
	26%			35%			34%					5%
	Reizi nedēļā vai biežāk			Reizi mēnesī			Ik pa trim mēnešiem vai retāk					Nekad
Cik bieži lasāt laikrakstus, žurnālus vai grāmatas no Latvijas?
	26%		25%			13%			26%					10%
	Reizi nedēļā vai biežāk		Reizi mēnesī			Ik pa trim mēnešiem			Ik pa sešiem mēnešiem vai retāk					Nekad
Ja Latvija kļūtu neatkarīga ar demokratisku iekārtu un Jums tur piedāvātu darbu, kas saskanētu ar Jūsu kvalifikācijām un interesēm, vai Jūs brauktu tur dzīvot?
	48%	7%								38%			7%
	Jā	Tikai ja mans materiālais dzīves standarts neietu uz leju								Nezinu			Nē
Kopš dzīvojot Rietumos, esmu braucis uz Latviju
	18%				31%			51%
	Divas vai vairāk reizes				Vienu reizi			Nekad

 

 

 

 

2. TABULA

 

Kā Jūs raksturojat rīcību katrā no zemāk uzrādītiem gadījumiem?	Nosodāma	Nevēlama	Nevaru izšķirties	Pieņemama	Vēlama
1 Latviešu šejienes organizāciju vadītājs apmeklē Latviju	0%	3%	8%	32%	59%
2 Jaunietis, dzimis ārzemēs, apmeklē Latviju	0	0	1	9	90
3 Pasūtina grāmatas un plates no Latvijas	0	2	1	27	70
4 Šejienes dzejnieks publicējas Latvijas izdevumos	1	5	13	24	57
5 Lieto Padomju Latvijas grāmatas latviešu skolās šeit	5	12	21	36	27
6 Dzied Padomju Latvijas komponistu darbus koncertos šeit	1	3	8	45	43
7 Apmekle Mērnieku laiku filmas izrādes šeit	1	1	5	34	60
8 Uzaicina kori no Padomju Latvijas dziedāt Dziesmu svētkos	1	8	15	29	47
9 Apmeklē PSSR izstādi šeit kurā rādīti latviešu darbi	1	4	13	35	46
10 Šejienes latviešu zinātnieks lasa referātu Rīgā	1	3	11	30	55
11 Sarakstās ar Kultūras Sakaru Komiteju Latvijā, lai apmainītos ar tautas deju grupām	1	12	16	35	35