VĒRTĪGA GRĀMATA BĒRNU AUDZINĀŠANĀ

Velta Rūķe-Draviņa. No 5 mēnešiem līdz 5 gadiem. The Baltic Scientific Institute in Scandinavia, Stockholm 1982

Grāmatas autore pazīstama starptautiskā plāksnē ne tikai kā baltu valodu pētniece, bet arī kā pirmā latviešu zinātniece, kas nodarbojusies ar bērnu valodu izpēti. Šis darbs tad arī ir autores abu galveno zinātnisko noslieču apliecinājums. Kā jau parasts, zinātniskus darbus raksta kādā no lielo tautu valodām, un tāpēc jo sevišķi jāuzsveŗ, ka šī grāmata, kas dod bagātu informatīvu materiālu par latviešu bērnu valodas attīstības fazēm, ir uzrakstīta latviski.

Šai grāmatā, izmantojot 30 gadu pieredzi un daudzus sīkākus speciālus pētījumus, autore soli pa solim norāda uz procesu, kas paskaidrots ar pierakstiem, ko autore rūpīgi un sistemātiski atzīmējusi dienasgrāmatās par savu dēlu Daini un citiem bērniem.

Šī ir savdabīga grāmata, kur autore kā eksakta zinātniece sniedz tikai faktu konstatējumus, nedodot nekādus paskaidrojumus vai subjektīvus secinājumus, un varbūt, ka vienam otram paviršam lasītājam tā var likties par sausu dotumu sakopojumu. Taču vairāk ielasoties, atklājas, ka grāmatai ir arī literāra darba vērtība.

Kā palēnināta filma mūsu acu priekšā veidojas mazbērns par piecgadīgu zēnu. No skopajiem bet zīmīgajiem faktiem iznirst bērna mājas vide, kuŗā, ja iejūtīgs lasītājs spēj ieslīdēt bērna situācijā, jūtams lielās dzīves drāmatisms un spriegums. Pamazām veidojas attiecības grāmatas triju personu starpā, un tie iegūst literāru tēlu veidolus. Bērns, Tētis un Memme nav abstrakti jēdzieni, bet viņu darbība, kas izpaužas sarunās briedina viņus par dzīvām personām.

Protams, šī grāmata nav tradicionāla lasāmviela atpūtai un laika kavēklim, bet tā jālasa ar daudz intensīvāku uzmanību. Taču pēdējos gadu desmitos vispār pieaugusi interese par valodām, un jādomā, ka arī latviešu pulkā būs radusies kāre uzzināt, kādā veidā katrs no mums reiz esam mācījušies runāt latviski. Jo − reiz tas ir noticis, mēs tikai to esam aizmirsuši.

Bet vēl lielākai interesei jābūt tais latviskajās ģimenēs, kur tieši tagad ir mazbērni. Tur šī grāmata noderēs par īstu „rokas grāmatu” vai „enciklopēdiju”, lai, ieskatoties tanī, varētu izprast notiekošo sava bērna valodas pasaulē. Pat vairāk, jaunie vecāki, kam latviešu valoda nav sevišķi pulēta trimdas izglītības sistēmā, varēs paši iegūt sev mazu orientāciju latviešu valodas struktūrā. Gribētos pat apgalvot, ka tā dos iespēju viegli piesavināties un iemanīties lietot pat gramatisko terminoloģiju.

Sevišķi svarīgi būtu šo darbu izstudēt audzinātājiem, skolotājiem un tiem, kas saceŗ bērniem grāmatas. Vārdu krājums, vārdu biežums, vārdkopu un teikumu veidojumi šeit uzskatāmi parāda ceļu, pa ko ies tālāk šis piecgadīgais zēns, ja pēdas latviešu valodas pasaulē ir iemītas vecāku mājās.

Ja puslatviskā ģimenē vecāki velētos bērnam dot iespēju kļūt par divvalodu runātāju, šī grāmata var būt labs ceļa radītājs, kā apgūt valodu, ar kādiem vārdiem un kādām metodēm var bruģēt latvisko valodas taku. Un vecvecāki, kas sirds dziļumos tik ļoti vēlētos piedalīties savu mazbērnu latviešu valodas apgūšanā, bet aiz neziņas kautrējas vai baidās iejaukties vēl nenostiprinātās jaunajās ģimenēs, te atradīs konkrētas „pamācības”, kādiem vārdiem un paņēmieniem uzrunāt savus pēcnācējus. Katras latviešu grāmatas tapšana ir notikums mūsu dzīvē, bet šīs grāmatas iznākšana ir vērtējama kā ļoti svarīgs notikums, un jānožēlo, ka tā nav izdota pirms 10 vai vairāk gadiem, jo tad latviešu vecākiem un visiem tiem, kas tur rūpi par latvisko izglītību, būtu daudz vairāk līdzēts. Bet labāk vēlu kā nekad!

Autore to veltījusi visiem, kas ar latviešu valodu uzauguši un kas ar latviešu valodu aug.

Grāmata ir pabieza − 416 lp., bez zīmējumiem un illustrācijām. Bet tā ir gaumīgi iesieta, skaistu modernu apvāku un labi grafiski nostrādāta.

Grāmata dabūjama Rumaka un Dīķa grāmatnīcās. Var pasutināt arī Baltiska Institut, Box 16273, S-103 25 Stockholm, Sweden, kur maksā 240 zv kronas.

 

Valentīne Lasmane