Jaunā Gaita nr. 153, augusts 1985
REDAKTORA PIEZĪMES
● Pilsētas un apdzīvotas vietas.
□ To 19. gs latviešu kultūras darbinieku dzīves vietas, kuras savā ceļā apciemoja Kr. Barons.
Reiz tautas apgaismības laikmeta sākumā darba griba un mīlestība uz seno tautu klasisko mantojumu palīdzēja jauneklim no Dundagas mežiem aiziet uz Tērbatas universitāti. 1858. gadā pa augšējā kartē atzīmēto ceļu no Tērbatas nāca atpakaļ radošs tautas darbinieks kā apgaismotājs plašā nozīmē, kas latviešu kultūrai ir pats tipiskākais. Lai varētu labāk apciemot draugus un paziņas, kā arī − lai iepazītu Latviju, viņš nāca kājām, nosoļodams līdz 75 km dienā. Jaunlatvieša vārds bija Krišjānis Barons. Šogad ne tikai Latvijā, bet arī citur zem saules tiek atzīmēta Krišjāņa Barona 150. dzimšanas diena, jo Dainu tēvs palīdzējis apzināt un bagātināt pasaules klasisko mantojumu ar latviešu devumu. Viņam par godu iznāk grāmatas, tiek rīkotas zinātniskas konferences, notiek speciāli sarīkojumi un uzvedumi. Piemēram, Vankūveras dziesmu svētkos 1985. g. 2x2 nometnes oriģinālais Krišjānim Baronam veltītais uzvedums šo svētku dalībnieku aptaujā izvirzījās kā interesantākais un skaistākais svētku notikums (otrā vietā atstājot jauno komponistu spējas un drosmi komponēt O. Stumbra un A. Lūša dzejoļus, iemācīt koŗus un orķestri un nodiriģēt lielos koncertus).
Kā mēs katrs šogad godināsim Dainu tēva piemiņu?
Rīgas tūristu klubs Vēja roze 1985. gadā noorganizējis 15 divdienu pārgājienu pa Krišjāņa Barona 1858. gada maršrutu (skat. karti). Pēdējais pārgājiens posmā Talsi-Dundaga sāksies 6. oktobrī, laikā, kad rudens ir jau gandrīz apgleznojis visu Latviju. Bet − kā tikt uz Talsiem? Ar Brīvības kuģi jau laikam aizbraukt nevar. Taču ar neatlaidīgu noteiktību un paļāvību uz darba sekmēm mēs varam atrast veidu, kā piedalīties tautas lielajā gājienā uz nākotni, gājienā, kuram Krišjānis Barons ar savu zinātnieka skaidro, kārtojošo prātu bija viens no pirmajiem ceļrāžiem.
L.Z.
